Pirmo reizi iecirkņus veidos ārzemēs

2019. gada 26. februāris 00:00

Atzīmējot 100 dienas līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kas Latvijā būs šī gada 25. maijā, notika vairāki pasākumi, kuros piedalīties bija aicināti arī reģionālie mediji.

Pasākumu atklāja un “starta šāvienu” 100 dienu atskaitei deva Vita Anda Tērauda, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja, Eiropas Parlamenta Komunikācijas ģenerāldirektors un EP runasvīrs Žaumi Duks Gijots, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars un Eiropas Parlamenta biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele.
Tika prezentēts Eiropas Parlamenta biroja Latvijā notikušais “Vēlētāju gaidu” pētījums Latvijā, kurā tika veiktas padziļinātās intervijas 35 pilsētās ar 250 dažādu interešu grupu pārstāvjiem, lai noskaidrotu “vēlētāju gaidas” ES Latvijas iedzīvotājiem būtiskākajās jomās. Savukārt Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Politisko organizāciju pārkāpumu izmeklēšanas nodaļas vadītāja Amīlija Raituma un Valsts kancelejas direktora vietnieks hibrīdapdraudējuma novēršanas politikas jautājumos Kaspars Ozoliņš žurnālistus iepazīstināja ar aktualitātēm, kas saistītas ar gatavošanos EP vēlēšanām un šī procesa novērošanu, izvērtēšanu un analīzi.
Vairākās publikācijās stāstīsim par šīm aktualitātēm. Vispirms vairāk pastāstīsim par vēlēšanu norises praktisko pusi. Ar to iepazīstināja Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars.
Viņš informē, ka laikā no 11. līdz 15. martam Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem tiks izsūtīti paziņojumi, kuram vēlēšanu iecirknim viņi piesaistīti un kur jādodas balsot.
“Aicinu cilvēkus būt vērīgiem un šīs vēstules atvērt un izlasīt. Ir daudzi cilvēki, kuri ir pārliecināti, ka gadiem gājuši uz vienu un to pašu iecirkni un arī tagad būs tāpat, tāpēc šīs vēstules pat neatver. Taču iecirkņu atrašanās vieta var tikt mainīta vai mainīta iecirknim piesaistītā teritorija,” atgādina A. Cimdars un piebilst — ja marta otrajā pusē tomēr šis paziņojums nav saņemts, vajadzētu noskaidrot, kāpēc, kā arī kuram iecirknim cilvēks ir piesaistīts.
Eiropas Parlamenta vēlēšanās cilvēki varēs piedalīties, uzrādot pasi vai ID karti, vēlētāju apliecība, kāda bija nepieciešama Saeimas vēlēšanās, nebūs vajadzīga, jo spiedogus nespiedīs. Tie, kuri vēlēšanu dienā nevarēs ierasties vēlēšanu iecirknī, varēs nobalsot iepriekš. Iepriekšējās balsošanas dienās strādā visi vēlēšanu iecirkņi atšķirībā no Saeimas vēlēšanām, kad bija atvērti tikai daži lielākie iecirkņi, kur varēja nodot balsi glabāšanā. Tie, kuri skaidri zina, ka vēlēšanu dienā būs citviet Latvijā un arī iepriekš nevar aiziet nobalsot, var pārreģistrēties uz citu iecirkni.
Daudzi interesējās, kāda iespēja nobalsot būs ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, jo līdz šim EP vēlēšanās Latvijas vēlēšanu iecirkņu ārzemēs nebija. Arnis Cimdars atklāj, ka pēc ārzemēs dzīvojošo vēlētāju iniciatīvas šogad būs pirmais mēģinājums tādus veidot. “Līdz šim iecirkņus ārzemēs nevarējām izveidot, jo nav bijis iespējams izveidot vēlētāju sarakstus. Mums nav zināms, kas un kur dzīvo, jo bieži cilvēki ārzemēs nenorāda precīzas adreses, daudziem deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā, bet paši uzturas citur. Šis būs pirmais mēģinājums izveidot vēlētāju sarakstus un iecirkņus. Gaidām priekšlikumus no Ārlietu ministrijas, kurās pārstāvniecībās varētu būt iecirkņi, kā arī priekšlikumus no pašiem vēlētājiem. Esam noteikuši — lai izveidotu iecirkni, jābūt vismaz 36 balsstiesīgajiem, kas to ierosina un ir gatavi doties balsot. Tad varēsim lemt par iecirkņa izveidi un cilvēki varēs paspēt piereģistrēties balsošanai izveidotajos iecirkņos. Ārzemēs iecirkņi gan strādās tikai vienu dienu, tā būs tikai sestdiena, jo tur nav tādas telpu pieejamības un resursu, kādi ir Latvijā,” skaidro A. Cimdars. Balsošanai šajos iecirkņos varēs reģistrēties arī tie Latvijas valstspiederīgie, kuri vēlēšanu laikā uzturēsies ārzemēs.
Ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem gan ir arī vēl citas iespējas. Piemēram, reģistrēties kādā no Latvijas iecirkņiem un braukt balsot uz šejieni, kā arī pieteikties pasta balsošanai. “Šajās vēlēšanās tas ir ļoti vienkārši. Pa pastu jāatsūta iesniegums uz Latvijas pārstāvniecību vai arī, izmantojot internetbankas autorizāciju, vēlētāju reģistrā var ierakstīt norādi, uz kurieni atsūtīt balsošanas materiālus. Šādu pakalpojumu piedāvā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde sadaļā “e-pakal-
pojumi”. Savukārt savu balsojumu viņi nosūtīs uz pasta balsošanas iecirkni Rīgā. Šo iespēju var izmantot jebkurš, kurš dzīvo ārzemēs neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas,” stāsta A. Cimdars. ◆

Kas jāzina par Eiropas
Parlamenta vēlēšanām

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas Latvijā notiks sestdien,
25. maijā.
EP vēlēšanās Latvija ir viens vēlēšanu apgabals, no kura EP jāievēl astoņi deputāti.
Tiesības piedalīties EP vēlēšanās ir balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem un citu ES dalībvalstu pilsoņiem, kuri uzturas Latvijā (ir reģistrēti Latvijas Iedzīvotāju reģistrā). Lai piedalītos vēlēšanās, pilsonim jābūt sasniegušam 18 gadu vecumu vēlēšanu dienā un jābūt iekļautam Latvijas Vēlētāju reģistrā.
Vēlētāju reģistrs
Katrs balsstiesīgais pilsonis EP vēlēšanās sākotnēji būs iekļauts tā iecirkņa vēlētāju sarakstā, kas atbildīs viņa reģistrētajai dzīvesvietai 2019. gada 24. februārī (90 dienas pirms vēlēšanām).
Balsstiesīgie Latvijas pilsoņi, kuru reģistrētā dzīvesvieta ir ārvalstīs, tiks iekļauti kopējā vēlētāju sarakstā ārvalstīs. Lai piedalītos vēlēšanās, šiem pilsoņiem noteiktu laiku pirms vēlēšanām jāpiesakās: balsot pa pastu (līdz 25. aprīlim) vai balsot kādā no vēlēšanu iecirkņiem (līdz 7. maijam).
No 2019. gada 16. marta līdz 7. maijam vēlētāji varēs sākotnēji piešķirto iecirkni mainīt uz jebkuru citu iecirkni Latvijā vai ārvalstīs. Iecirkņa maiņu varēs pieteikt elektroniski, izmantojot e-pakalpojumu, vai arī klātienē — katras pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē vai Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās.
No 11. marta līdz 16. martam vēlētājiem uz deklarētās dzīvesvietas adresi Latvijā izsūtīs paziņojumus par EP vēlēšanām un informāciju par to, kura iecirkņa sarakstā vēlētājs iekļauts. Savu vēlēšanu iecirkni vēlētāji varēs noskaidrot arī e-pakalpojumā vai zvanot uz CVK uzziņu tālruni.
Balsošanas iespējas
Vēlēšanu dienā, 25. maijā, vēlēšanu iecirkņi būs atvērti no pulksten 7 līdz 20.
Balsošanas dokuments EP vēlēšanās ir gan pase, gan personas apliecība (eID). Tā kā vēlēšanās lieto vēlētāju sarakstus, tad spiedogs pasē par piedalīšanos vēlēšanās netiks likts.
EP vēlēšanās būs šādas papildu balsošanas iespējas:
Iepriekšējā balsošana vēlēšanu iecirkņos Latvijā dažas stundas dienā:
trešdien, 22. maijā, no plkst. 17 līdz 20,
ceturtdien, 23. maijā, no plkst. 9 līdz 12,
piektdien, 24. maijā, no plkst. 10 līdz 16.
Balsošanu vēlētāja atrašanās vietā Latvijā var izmantot vēlētāji, kuri veselības dēļ nevarēs nokļūt vēlēšanu iecirknī, un slimojošu personu aprūpētāji. Balsošanai atrašanās vietā varēs pieteikties, sākot ar 20. maiju. Vēlēšanu iecirkņu komisijām būs atļauts balsošanu vēlētāja atrašanās vietā organizēt arī iepriekšējās balsošanas dienās, ne tikai vēlēšanu dienā, kā tas bija līdz šim.
Pasta balsošanai var pieteikties vēlētāji, kuri vēlēšanu laikā uzturēsies ārvalstīs. Pasta balsošanai jāpiesakās no 2019. gada 16. marta līdz 13. aprīlim Latvijas diplomātiskajās vai konsulārajās pārstāvniecībās, līdz 25. aprīlim — vēlēšanu iecirkņa komisijā balsošanai pa pastu Rīgā.
Balsošanai kādā no Latvijas vēlēšanu iecirkņiem ārvalstīs jāreģistrējas iepriekš — no 2019. gada 16. marta līdz 7. maijam.
Ja Latvijas vēlētājs pastāvīgi dzīvo kādā citā ES dalībvalstī, viņam ir tiesības tikt iekļautam šīs valsts vēlētāju sarakstā un balsot par šajā valstī pieteiktajiem kandidātu sarakstiem. Lai izmantotu šo iespēju, jāsazinās ar attiecīgās valsts par vēlēšanu rīkošanu atbildīgo iestādi.
Kandidātu saraksti
EP vēlēšanām iesniegtos kandidātu sarakstus, priekšvēlēšanu programmas un ziņas par kandidātiem būs iespējams apskatīt CVK mājaslapā www.cvk.lv un no 20. maija arī vēlēšanu iecirkņos.

Staburags.lv ARHĪVS

Pirmo reizi iecirkņus veidos ārzemēs

Kategorijas