Par izņēmumiem jālemj domei

2019. gada 19. februāris 00:00

Vairāki Aizkraukles privātmāju īpašnieki vērsušies laikraksta “Staburags” redakcijā ar vienu un to pašu problēmu — kādreiz no privātmājām Aizkraukles KUK atkritumus izveda reizi divos mēnešos, bet tagad to grib darīt katru mēnesi, lai gan cilvēki, kuri dzīvo vieni, mazos 240 litru konteinerus mēneša laikā nevar piepildīt.

Sarunāt vairs nevar
“Iepriekšējais Aizkraukles KUK vadītājs Ivars Sekacis atļāva māju īpašniekiem, kuri dzīvo vieni, izvest atkritumus reizi divos mēnešos, jo saprata, ka viņi nevar konteineru piepildīt,” stāsta aizkrauklietis Ansis Grūbe. “Taču jaunā KUK vadība domes 2011. gada 25. augusta lēmumā atradusi punktu, ka atkritumi jāizved katru mēnesi. Par vienu izvešanas reizi jāmaksā apmēram pieci eiro, līdz ar to atkritumu izvešanas maksa pieaug no apmēram 30 eiro līdz 60 eiro gadā! Tas ir pārāk daudz! Jāmaksā pieci eiro par pustukšu konteineru! Dzīvoju viens, ēdiena atliekas apēd suns, papīrus sadedzinu krāsnī, pārtikas atkritumus lieku komposta kaudzē, paliek stikls un konservu kārbas. Biju pie domes priekšsēdētāja vietnieka Eināra Zēberga, viņš teica, lai rakstu iesniegumu. Uzrakstīju, lūdzot rast iespēju atkritumus izvest reizi divos mēnešos. Tāda problēma ir arī citiem privātmāju īpašniekiem.”
Aizkraukles KUK valdes loceklis Zemgus Vītoliņš skaidro, ka iepriekšējais KUK vadītājs ignorēja 2011. gada domes saistošos noteikumus, kas paredz atkritumus izvest katru mēnesi, lai ievērotu sanitārās normas.
Izber pilsētas
konteineros
“Sarunāšana” novedusi pie tā, ka daļa privātmāju īpašnieku atkritumus izbēra pilsētas konteineros. “Tie, kas mājsaimniecībā dzīvoja vieni, atkritumus drīkstēja izvest retāk, sarunājot to ar iepriekšējo vadību. Patiesībā retāk varēja izvest jebkurš, kas to vēlējās, pārsvarā tieši vientuļie iedzīvotāji bija viskorektākie, bet kontroles trūkumu izmantoja tieši maksātspējīgie un bezkaunīgākie saimnieki,” saka Zemgus Vītoliņš. “Man nav tiesības neievērot noteikumus, ja iepriekšējā vadība ko darīja citādāk. Mūsu uzņēmumam saistošie noteikumi ir kā likums, kas jāpilda. Valsts kontrole var piemērot sodu, ja saistošos noteikumus nepildīsim. Likumā par atkritumu apsaimniekošanu noteikts, ka pašvaldībai jāreglamentē atkritumu izvešana savā administratīvajā teritorijā, un dome pieņēmusi saistošos noteikumus. Domei ir tiesības iedzīvotājiem piemērot nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, taču to nevar izdarīt naudas iekasētājs. Līdzīgi ir ar KUK — tikai dome var noteikt, ka atkritumi jāizved reizi divos mēnešos, atkritumu izvedējs to nedrīkst darīt. Var būt gadījumi, kad mājsaimniecībā dzīvo tikai viens cilvēks, bet par šādiem izņēmumiem jālemj domei. Ja iedzīvotāji grib ko mainīt, viņiem jāraksta iesniegums domei.”
Zemgus Vītoliņš uzsver, ka atkritumi jāizved katru mēnesi, lai tiktu ievērotas sanitārās normas un lai privātmāju īpašniekiem nerastos vēlme tos izbērt Aizkraukles daudzdzīvokļu māju konteineros. “Daudzās pašvaldībās Latvijā minimālais atkritumu izvešanas biežums ir divreiz mēnesī. Ir izņēmumi, kad cilvēki nevar piepildīt konteinerus mēneša laikā, taču 90% gadījumu tie tiek piepildīti. Privātmāju īpašnieku vilinājums atkritumus izbērt pilsētas konteineros ir liels,” saka Zemgus Vītoliņš. “Ja no viņu mājsaimniecībām atkritumus izvedīs katru mēnesi, vairs nebūs vajadzības tos mest pilsētas konteineros. Kad no privātmājām atkritumus izveda reizi divos, trijos mēnešos vai neizveda vispār, 90% gadījumu tie nonāca pilsētas konteineros, un par tiem samaksāja daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji. Salīdzinājumam jāpiemin, ka daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji, ja dzīvoklī deklarēti vismaz divi cilvēki, maksā par 50% lielāku atkritumu apsaimniekošanas maksu nekā privātmāju iedzīvotāji, pat ja tajās dzīvo pieci cilvēki un viņiem ir 240 litru konteiners ar vienu izvešanas reizi mēnesī.”
Svēršanas sistēma būtu ļoti dārga
Izskanējuši iedzīvotāju ierosinājumi atkritumus svērt. Zemgus Vītoliņš skaidro, ka Latvijā atkritumus sver vienīgi Jūrmalā, un tas ir ļoti dārgi — lai ieviestu atkritumu svēršanas sistēmu un katram konteineram piešķirtu čipu, būtu vajadzīgi ap 350 — 400 tūkstošiem eiro, turklāt sistēmas uzturēšana gadā izmaksātu apmēram 50 — 70 tūkstošus eiro, par to būtu jāmaksā klientiem. Tādu sistēmu var ieviest vienīgi tur, kur ir asfaltēti ceļi, uz grants ceļiem elektroniskās ierīces bojājas, un to remonts ir dārgs. Pasaulē lielākoties atkritumu izvešanas maksu aprēķina pēc tilpuma. Automašīnas šoferis vienpersoniski nedrīkst izvedamo atkritumu apjomu noteikt vizuāli pēc tilpuma, normatīvajos aktos tas nav paredzēts. Katram konteineram ir noteikts tilpums, un jāvadās pēc tā. Atkritumu izvešanas izmaksas būtiski nemainās, vai konteiners ir pilns vai pustukšs — lai nokļūtu pie klientiem, ir vajadzīga degviela, jāmaksā par darbu, ir izdevumi par automašīnas amortizāciju, jāpatērē laiks.
“Pazūd” ar visu maisu
Varbūt risinājums ir atkritumu maisi? Zemgus Vītoliņš teic, ka pirms gadiem septiņiem bijis tāds risinājums, taču cilvēki, paņemot 150 litru maisu ar KUK uzrakstu, “pazuduši” un par atkritumu izvešanu vairs nav likušies ne zinis, sakot, ka maiss nav piepildīts pat vairāku gadu laikā. “Uzņēmumā maisi ar KUK uzrakstu atpakaļ nenonāca, atkritumi tika izmesti vai nu dabā, vai pilsētas konteineros. Ļoti gribu panākt, lai pilsētas iedzīvotāji maksātu tikai par saviem atkritumiem un privātmāju īpašnieki par saviem. Arī man cilvēki ir zvanījuši un sūdzējušies par jauno kārtību. Esmu skaidrojis, vieni saprot, citi nē, sakot, ka viņiem nekādu atkritumu nav. Tomēr arī likums par atkritumu apsaimniekošanu paredz, ka jebkurai mājsaimniecībai ir jānodrošina atkritumu izvešana.”
Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Einārs Zēbergs stāsta, ka saņemti pieci privātmāju īpašnieku iesniegumi un Aizkraukles novada pašvaldība meklē risinājumus, kā panākt diferencētu pieeju mājsaimniecībām. ◆

Ceram, ka deputāti strādās iedzīvotāju labā

SIA “Aizkraukles KUK” ar katru klientu strādāt nevēlas, bet vēlas saņemt samaksu par neeksistējošiem pakalpojumiem. Ir radusies problēma, bet neviens to negrib risināt un nevēlas arī iedziļināties, bet vajadzētu. Deputāti ir nobalsojuši un pieņēmuši lēmumu par atkritumu izvešanu, neiedziļinoties lietas būtībā.
Kad mēs ievēlam deputātus, mēs ceram, ka viņi strādās iedzīvotāju labā, nevis veidos mums mākslīgas problēmas, lai pilsētas iedzīvotāji vērstos ar pieprasījumu izlabot viņu pieļautās kļūdas.
Šo vēstuli es rakstu par atkritumu izvešanu no pilsētas privātmāju teritorijas, kur it kā nevajadzētu būt problēmām ar atkritumu izvešanu. Atkritumi veidojas katrā mājā, tomēr jautājums ir — kādā daudzumā. Vienam atkritumu izvešana nepieciešama reizi mēnesī, citam — divas reizes mēnesī, bet vēl kādam — reizi trijos mēnešos, taču jāmaksā visiem vienādi. Kur ir taisnība, un kur to meklēt? Šis jautājums jārisina pilsētas vadībai un deputātiem. Tādēļ mēs viņus ievēlējām.
Katrai privātmājai ir savs atkritumu konteiners. KUK šoferim pienākums būtu reģistrēt, no kurām mājām viņi ir savākuši un izveduši atkritumus, bet mēneša beigās grāmatvedībai būtu jānosūta rēķins par faktisko izvešanu. Vasarnīcu un privātmāju iedzīvotāji, kuri jau ir apmaksājuši rēķinu par visu gadu vai sešiem mēnešiem, acīmredzot piekrīt jaunajiem noteikumiem par ikmēneša atkritumu izvešanu. Bet ar tiem, kuriem nav nepieciešams izvest atkritumus katru mēnesi, būtu jāslēdz cits līgums par faktisko izvešanas reižu skaitu, lai mēs nebūtu KUK gūstekņi un nemaksātu par neeksistējošiem pakalpojumiem.
Tiek runāts arī par to, ka vasarnīcu un privātmāju iedzīvotāji izmet savus atkritumus pilsētas daudzdzīvokļu namiem paredzētajos konteineros. Šajā gadījumā pilsētas vadībai jārisina šī problēma, jāliek novērošanas kameras, un policijai jāķer un jāsoda šie iedzīvotāji. Mēs esam mazas pilsētas iedzīvotāji, kur šīs problēma būtu jārisina viegli un nesāpīgi.
Mums, privātmāju iedzīvotājiem, ir savi apkures katli, kuros var dedzināt papīrus, bet pārtikas atkritumus mest kompostā. Plastmasas pudeles un polietilēna maisus mēs ievietojam konteinerā, daudzums ir neliels. Daudzdzīvokļu mājās visi atkritumi nonāk konteineros, tāpēc nevar salīdzināt privātmājas un dzīvokļus. Ceru, ka mēs tiksim uzklausīti un problēma tiks atrisināta.
Ar cieņu — Gaļina Aizkrauklē

Staburags.lv ARHĪVS

Par izņēmumiem jālemj domei

Kategorijas