Paliek bedres un solījumi

2019. gada 19. februāris 09:14

116

Latvijā nekas nav mainījies — līdz ar sniegu pavasarī “nokūst” arī autoceļu segums. Bedres ir ikdiena, ar ko jāsamierinās, un februāris jau nodēvēts par bojāto riepu mēnesi. Situācija gan esot pavisam citādāka, jo uzņēmuma “Latvijas Valsts ceļi” sniegtā informācija liecina, ka pēc 2018. gadā veiktajiem remontdarbiem valsts autoceļu tīklā 64,1 procents galveno autoceļu ir labā un teicamā tehniskajā kārtībā. Kā secinājām redakcijā — laikam tie, pa kuriem mēs nebraucam...

Aizkraukles reģions noteikti nav tā Latvijas daļa, ko šķērso nozīmīgākie valsts autoceļi, kuros iegulda milzu līdzekļus. Tomēr esam svarīgās Rīgas—Daugavpils šosejas malā. Nevar teikt, ka to neremontē nemaz, bet pa gabaliņam, un tagad ceļš atgādina raibu deķi, kur ir gludāki un grambaināki posmi. Arī pārējie ceļi reģiona iekšienē jau sen gaida atjaunošanu, bet cerības uz to izkūst līdz ar sniegu pavasarī. Paliek tikai bedres un solījumi.

Atbilde jautājumam, kāpēc tas tā notiek ik gadu, tā arī nav rasta. Satiksmes intensitāte arvien pieaug, bet ceļu kvalitāte klibo. Šīs nozares pārstāvji nemitīgi piesauc Latvijas specifisko klimatu, temperatūras svārstības ziemā, kas būtiski ietekmē ceļu segumu. Tomēr Latvija nebūt neatrodas kādā īpašā zemeslodes vietā, jo arī citās valstīs ir līdzīgi laika apstākļi, bet ceļi ik gadu tā neizšķīst. Acīmredzot jāprojektē noturīgāki ceļi.

Grūti pateikt, vai ceļi ar grants segumu ir Latvijas nabadzības izpausme vai mūsu valsts savdabība. Šī gada ziema parādīja, ka mūsu mainīgajos laika apstākļos grants seguma autoceļi ir gandrīz neizbraucami, bet minētā izpēte apliecinājusi, ka no tiem vismaz 6,6 procenti ir labā tehniskajā kārtībā. Jau sen lielākā daļa no tiem būtu jānoklāj ar asfaltu vai citu materiālu, kas būtu arī ekonomiski izdevīgi, jo arī grants ceļu uzturēšana un sakārtošana prasa lielus līdzekļus. Turklāt līdz ar iedzīvotāju un viensētu skaita samazināšanos sarūk arī izmantoto ceļu skaits. Piekrītu, ka daļu arī nevajag reanimēt, bet nauda jāiegulda tur, kur vajag vairāk. Lai gan šobrīd grūti pateikt, kur to nevajag.

Nespēju beigt brīnīties, cik daudz pēdējā laikā uzbūvēts meža ceļu, ko veic cita valsts akciju sabiedrība — “Latvijas Valsts meži”. Tos noteikti izmanto krietni mazāk nekā ceļus uz dažu labu pagasta centru, kas jau gadiem ir pussagruvis. Acīmredzot ekonomiskais izdevīgums no mežsaimniecības ir svarīgāks nekā iedzīvotāju vai uzņēmēju ērtība, kuri var turpināt mīcīties pa dubļiem.
Jau vairākus gadus nepastāv Latvijas Autoceļu fonds, kura likvidēšanu daudzi joprojām kritizē. Tas gan nebija un nevar būt vienīgā panaceja, lai mūsu ceļi būtu labāki. Naudas “lādi” var nodēvēt dažādi, bet galvenais, lai tā būtu, jo autovadītāji nodokļos samaksā milzīgas summas, bet atpakaļ ceļos tas viss nenonāk. Iznāk, ka ceļi, kuriem vajadzētu veicināt mūsu izaugsmi un labklājību, “baro” citas jomas un apburtais loks turpinās.

Staburags.lv ARHĪVS

Paliek bedres un solījumi

Kategorijas