Staburags.lv ARHĪVS

Runā par aktualitātēm un spriež par uzlabojumiem

Runā par aktualitātēm un spriež par uzlabojumiem

Jaunjelgavas pilsētas bibliotēkā pulcējās pārdesmit jaunjelgaviešu, lai kopā ar pašvaldības pārstāvjiem apspriestu aktuālākos jautājumos. Tāpat kā pērn, tikšanos ierosināja iedzīvotāji, šogad gan interese bija mazāka, arī daļa jautājumu bija tādi paši kā pagājušajā gadā.

Vai piestāt pie aptiekas ir ļaunprātība?
Uz tikšanos ieradās domes priekšsēdētājs Guntis Libeks, izpilddirektors Uldis Albiņš, sabiedrisko attiecību speciāliste Evija Vectirāne un domes deputāts Māris Rēķis. Zālē starp iedzīvotājiem bija arī sociālā dienesta darbiniece.
Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs pirms sēdes saņēma iesniegumu ar 39 jautājumiem. Visus gan sapulcē neizrunāja, dažiem atnākušajiem pietrūka pacietības klausīties maznozīmīgas tēmas, viens kungs neapmierinātību izrādīja, zāli pametot.
Pirmais jautājums bija par pašvaldības transportlīdzekļu izmantošanu. Precīzāk sakot, cik 2018. gadā par pašvaldības piederošo automašīnu izmantošanu iemaksājušas personas, kas transportlī­-
dzekļus izmantojušas savām vajadzībām — braucieniem uz veikaliem, aptieku un mājām? Izpilddirektors Uldis Albiņš paskaidroja, ka nekādas iemaksas no darbiniekiem nav saņemtas. Kopumā pašvaldība nav izjutusi ļaunprātīgu transporta izmantošanu, lai gan, iespējams, šādi gadījumi bijuši. To gan esot grūti izkontrolēt, piemēram, ja, braucot darba darīšanās uz Aizkraukli, pa ceļam apstājas pie aptiekas, vai to var uzskatīt par ļaunprātīgu izmantošanu? Jautājuma uzdevēju varētu priecēt ziņa, ka ar šo gadu 18 pašvaldībai piederošie transportlīdzekļi aprīkoti ar GPS navigāciju, kas ļaus izsekot darbinieku braucieniem.
Risinājums — māju siltināšana
Nākamais bija jautājums par apgaismojumu Smilšu ielā. Domes pārstāvju atbilde bija īsa un iepriecinoša — pērn izstrādāts projekts, un šogad apgaismojums tiks ierīkots.
Jaunjelgaviešiem joprojām aktuāli tie paši jautājumi, kas pērn. Vissāpīgākie ir par siltumu un tā cenām. Neapmierinātību pauž tie iedzīvotāji, kas siltumu saņem no koģenerācijas katlumājas. Pirms desmit gadiem jaunjelgaviešiem tika solīta lēta apkure, kuru neviens tā arī nav sagaidījis. Juris Zirnis, komunālās nodaļas vadītājs, bija sagatavojis detalizētu paskaidrojumu, kādēļ iedzīvotājiem nākas tik dārgi maksāt, tāpat kā pērn, ieteikums situācijas uzlabošanai ir viens — mājas renovācija un siltināšana. Tika paskaidrots arī trases siltuma zudums. “Koģenerācijas stacijas būvniecības laikā tika ieliktas jaunas siltumtrases. Varbūt tās vairs nav pašas mūsdienīgākās un energosaudzīgākās, taču tādas tolaik bija. Siltuma zudumu nosaka siltuma patērētais daudzums. Jo lielāks aukstums, jo vairāk siltuma tiek patērēts, jo mazāks ir tā zudums siltumtrasē. Pērnā gada apkures sezonā novembrī siltuma zudums bija 25,29%, februārī, kad bija liels aukstums, — 7%, turpretī martā 20%, aprīlī, kas bija pēdējais apkures mēnesis, siltuma zudums bija vislielākais. Tas ir mainīgs lielums. Uz jautājumu par solīto zemo apkures cenu — 50 santīmi par kvadrātmetru — es nevaru atbildēt. Tajā laikā nestrādāju un šādus skaitļus aprēķinos neatradu. Apkures cena ir mainīgs lielums, ko ietekmē āra temperatūra, mājas siltināšanas pakāpe, vēlamā iekštelpu temperatūra un kurināmā izmaksas. Es ieteiktu ekonomiju veidot citādāk. Labs piemērs ir daudzdzīvokļu māja Liepu ielā 21, kurā, salīdzinot ar māju Liepu ielā17, par siltumu maksā divreiz mazāk. To nosaka siltināšana. Tāpat, arī salīdzinot mājas, kurām ir siltināta kāpņu telpa, maksa par siltumapgādi ir zemāka nekā tām mājām, kurām kāpņu telpas nav renovētas. Mājas siltināšana atkarīga no iedzīvotājiem.”
Jauniem gājēju
celiņiem nav naudas
 Jautājumi bija arī par ceļa uzturēšanu Jaunjelgavas pilsētā. Sūdzības e-pastā saņēmis priekšsēdētājs personiski, tādēļ skaidroja esošo situāciju: “Ielu uzkopšanā ir vairākas metodes. Tranzītielas tiek tīrītas un kaisītas ar sāli. Pusi darba izmaksu sedz pašvaldība, pusi piešķir valsts. Pārējās ielās sāli kaisīt nav paredzēts, tas nekad nav darīts, tādēļ vietām braukšanu un pārvietošanos apgrūtina ledus. Laikā, kad intensīvi snieg, jāsaprot, ka mums ir viens traktorists, kas vienlaikus nespēj notīrīt visas ielas. Sētnieču ir tik, cik ir. Vairāk darbinieku mēs nevaram algot. Jāsaprot, ka ir ziema. Ziemā ir sniegs un ledus, pavasarī būs dubļi, vasarā — karstums. Ar to jārēķinās, nedaudz jāsamierinās.” Izskanēja arī pārmetumi par gājēju celiņu trūkumu pilsētā, taču šī jomas attīstību aptur līdzekļu trūkums. Nesen renovēta Meža iela, kurā izveidota gājēju ietve un apgaismojums izmaksāja 60 000 eiro.
Joprojām sāpīgs ir atkritumu jautājums pilsētā. Lai gan pašreizējais atkritumu izvedējs “Vidusdaugavas SPAAO” pienākumus veic apmierinoši, grūtības sagādā negodprātīgie jaunjelgavieši. Kāda daudzdzīvokļu nama iedzīvotāja lūdza padomu, ko darīt, ja viņu konteineros atkritumus met privātmāju iedzīvotāji? Par pakalpojumu maksā vieni, bet izmanto katrs, kurš to vēlas. Tūlīt jautājumu atrisināt nevar, taču plānotas pārbaudes, kas nākotnē situāciju varētu izskaust. Pašvaldība pieprasīs atkritumu apsaimniekotājam datus par līgumu slēdzējiem, tādējādi tiks noskaidrotas saimniecības, kuras ražo atkritumus, taču nav iegādājušās konteinerus. Policists, apmeklējot privātās saimniecības, pie viena painteresējas, vai ar atkritumu izvedēju noslēgts līgums, ja nē, personām tiek izteikts brīdinājums. Sodīt var tās saimniecības, kuras ar atkritumu apsaimniekotāju nav noslēgušas līgumu. Ar novērošanas kamerām viens gadījums fiksēts, un vainīgās personas sauktas pie atbildības.
Ar nekaunīgajiem jācīnās
Negodprātīga rīcība novērota arī pilsētas brīvkrānu izmantošanā, un tādi Jaunjelgavā ir divi. Jaunjelgava ir sena pilsēta, joprojām ir mājas, kurām nav pieslēgts ūdensvads. Iedzīvotājiem ir iespēja saņemt ūdeni no brīvkrāna, par darījumu samaksāt var novada pašvaldībā, taču līgumu noslēgusi viena persona, bet izmanto vairākas. Juris Zirnis informēja, ka darbinieki meklē potenciālo risinājumu — slēdzeni vai čipu, kas ūdenim ļautu piekļūt tikai tiem, kas par to samaksājuši. Aizvadītā vasara bija sausa, daudzām mājām izkalta akas. Taču domes pārstāvji mierina, ka negodprātīgo ūdens ņēmēju dēļ līgumslēdzējiem vairāk nav jāmaksā. ◆