Meldermeitiņa Vizma Lodziņa

2019. gada 15. februāris 00:00

425

Jaunjelgavietei Vizmai Lodziņai 17. februārī apritēs 70 gadu. Kundze ir pozitīva, priecīga un aktīva. Lielās svinības ģimenes un draugu lokā būs rīt. Vizmas kundze svētkus gaida ar nepacietību, vienīgais, kas šķiet nepareizs, ir svinamais skaitlis —
jaunjelgaviete jūtas vismaz par 20 gadiem jaunāka.

Rūpējas par 150 rožu stādiem
Vizma ir jaunjelgaviete jau 45 gadus. 7. aprīlī apritēs 11 gadi, kopš jubilāre ir daiļdārzniece Jaunjelgavas vidusskolā. Darbs Vizmai ļoti patīk, ziedi — tā ir viņas kaislība. Viņa spilgti atceras laiku, kad tika uzņemta atsaucīgajā kolektīvā. “Atceros, kā skolā meklēja daiļdārznieci. Pieteicos, konkurss uz vakanci bija liels, taču mani paņēma! Bija trīs mēnešu ilgs pārbaudes laiks. Kad sāku strādāt, skola vēl nebija remontēta. Tolaik pie skolas sienas stiepās šausmīgi staipekļi. Vietām tie kārtīgi neauga un atstāja caurumu, vietām skatu bojāja izkaltuši pleķi. Izlēmu tos noraut. Noņemot augu, skatam pavērās ne pārāk glīta siena. Situāciju glāba skolas remonts. Tagad skaista ir gan pati ēka, gan tās apkārtne,” stāsta Vizmas kundze. Jubilārei jākopj plaša teritorija, daudz dažādu augu, kas prasa rūpes. Ik gadu tiek aprūpēti 150 rožu stādi skolas apstādījumos. Izdaiļota tiek arī skolas iekšpuse. Vizma gatavo gan dekorus, gan svētku noformējumu pasākumiem. Savulaik mācījusies floristikas kursos un turpina pilnveidoties ik dienas. Palīgā nāk grāmatas, zinošu cilvēku ieteikumi. Vizma nekautrējas arī vaicāt pēc padoma.
Ērberģes dzirnavnieces
Vizma dzimusi Mazzalves pagasta Ērberģē. Tētis Ēriks Žagariņš bija dzirnavnieks, māte Elza — šuvēja. Jubilāre joprojām atceras, ka skolasbiedri Vizmu ar māsu Vēsmu saukuši par meldermeitiņām. “Man bija kauns, domāju, ka esam no miltiem,” smej jubilāre. Ģimenē noteicēja bija mamma. Tētim meitenes varēja stāstīt visādus brīnumus, savukārt mamma par nedarbiem lika nolauzt žagarus un nest pēršanai. Māsas vienmēr lauza sliktākos ceriņu zarus, kuri bija sausi un ātri salūza. Bērnībā abas meitenes gājušas ganos. Strīdējušās reti, kopā priecājušās un blēņas darījušas. Vizma atminas, kad lielā putenī kaimiņu pagalmā ieraudzījušas mušmiri. “Kā tas ziemā iespējams? Kaimiņi bija novilkuši dzeloņdrāts sētu, palīdām zem tās, lai izpētītu brīnumu tuvāk. Izrādījās, tā bija dekoratīva, adīta mušmire. Kaimiņiene mūs pieķēra, un vakarā rājienu jau izteica mamma.”
Ērberģē Vizma pabeidza astoņgadīgo skolu. Jubilāre bija mākslinieciska, spēlēja teātri, dziedāja, pašmācībā bija apguvusi akordeona, ģitāras un klavierspēli. Meiteni virzīja kultūras jomā, taču augstskolā Rīgā bija liels konkurss un Vizma neiestājās. Tad liktenis jubilāri saveda kopā ar liktenīgo vīrieti. Pāris mija gredzenus un sāka ģimenes dzīvi Neretā. Vizma Tukuma kulinārijas skolā izmācījās par cepēju. Vēlāk Neretā četrus gadus bija ceptuves vadītāja. 1973. gadā jubilāres vīru pārcēla darbā uz Jaunjelgavu. “Tolaik Jaunjelgavā nekā daudz nebija, ne mūsdienu lielo māju, nekā. Bet pilsēta man iepatikās uzreiz — Daugavas krastā, tik skaisti! Esmu šo vietu no sirds iemīlējusi, priecājos par izaugsmi un talantīgajiem jaunjelgaviešiem. Vietējie ir ļoti čakli un labestīgi. Uzskatu, ja ej pa dzīvi ar smaidu un labām domām, tad tādi cilvēki arī nāk pretī.”
Traktora ome
Vizmas vīrs aizsaulē devās 50 gadu vecumā. Jubilāre palika ar pieciem bērniem — trīs dēliem un divām meitām. Atvases audzinājusi stingri, visi bērni skolojušies Jaunjelgavas vidusskolā. Tagad visi lieli, katram sava ģimene. Divi dēli par mājām tagad sauc ārzemes, viens dzīvo Jaunjelgavā, vecākā meita Ķegumā, otra — Siguldā. Vizmas kundzei ir prāvs bariņš mazbērnu — 13!
Garlaicīgi Lodziņu saimei nekad nav bijis. Nemitīgs skrējiens bija laikā, kad bērni bija mazi. Tad brauca ciemos pie māsas uz Siguldu, tad pie vecākiem uz Ērberģi. Kāds bija prom pionieru nometnē, cits sacensībās, pārējie dejoja un dziedāja. Vasarā Vizma ar bērniem gāja uz dārzu, audzēja tulpes, kuras vēlāk pārdeva. “Bērni smej, ka man ir 99 profesijas. Rosos pa virtuvi, dārzu, taisu šo un to,” saka jaunjelgaviete.
Ārzemēs dzīvojošie mazbērni jubilāri sauc par omi vai omi Vizmu, savukārt Ķegumā dzīvojošie mazbērni — par traktora omi. Tas iegājies kopš laika, kad pretī Vizmas mājai bija katlumāja. Ik dienas pie tās stāvēja traktori ar piekabēm. Mazbērni kā vārnas sēdēja uz žoga un skatījās uz iespaidīgo tehniku. Iespaidi bija tik lieli, ka turpmāk ar tiem viņiem asociējās ome.
Jūtas 20 gadu jaunāka
Jubilejas balli Vizmai rīko bērni. Viņai atliek vien saposties un ierasties. Taču savu dzimšanas dienas torti Vizma ceps pati, šo godu citiem viņa neatdos. Jubilārei skaitlis 70 liekas biedējošs, jo viņa tā nejūtas. Pase “melo” par vismaz 20 gadiem. Dzīvesprieks viņai šūpulī ielikts, tas mantots no tēva, kurš vienmēr bija jautrs. “Kad pie mums nāca viesi, tēvs spēlēja mandolīnu, es — akordeonu. Tētis bija liels jokupēteris, viņš prata ikvienu sasmīdināt, uzlabot omu. Šo īpašību esmu mantojusi arī es. Bieži apkārtējiem veltu kādu labu vārdu,” stāsta jubilāre. Svētku balle ritēs ar dubultu sparu, jo 13. februārī dzimšanas diena ir Vizmas māsai, kura ir divus gadus jaunāka par jubilāri. Vienīgais, ko Vizma svētkos vēlas — lai visiem būtu labi. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Meldermeitiņa Vizma Lodziņa

Kategorijas