Staburags.lv ARHĪVS

Logo

Daugavas piekrastes pilnveidošanai ideju netrūkst

Evita Apiņa
Laikraksta arhīvs

2019. gada 15. februāris 00:00

799
Daugavas piekrastes pilnveidošanai ideju netrūkst

Aizkraukles kultūras namā notika Daugavas ūdenskrātuves darba grupas sanāksme, kurā tās dalībnieki apskatīja tematiskā plānojuma “Aizkraukles novada Daugavas ūdenskrātuves ainavu koncepcija” prezentāciju, kā arī izrunāja aptaujas rezultātus, kur aiz­krauklieši varēja paust savu viedokli par to, ko vēlētos redzēt Daugavas piekrastē piecu kilometru garumā no pilsētas kultūras nama līdz pat “Kapteiņa krodziņam”.


Nākamā darba grupas tikšanās un padarītā apspriešana iecerēta 20. martā. Aizkraukles novada domes oktobra sēdē deputāti nolēma izstrādāt tematisko plānojumu “Aizkraukles novada Daugavas ūdenskrātuves ainavu koncepcija”, šī darba īstenošanai noslēdzot līgumu ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti. Augstskolas ainavu arhitektu mācībspēki sadarbībā ar Aizkraukles novada pašvaldības speciālistiem un iesaistot visu paaudžu novada iedzīvotājus izstrādās plānu, kā veiksmīgāk attīstīt Aiz­kraukles Daugavas krastmalu, lai to padarītu ne tikai vizuāli pievilcīgu, bet viegli kopjamu un izmantojamu brīvā laika pavadīšanai, pastaigām un atpūtai. Vairākos no astoņpadsmit Daugavas krastos esošajiem novadiem, piemēram, Jaunjelgavā, upes krasts jau ir labiekārtots un kļuvis par vietējo iecienītu atpūtas vietu, savukārt Aizkrauklē pēc iedzīvotāju daudzkārtēja aicinājuma Daugavas krasta attīstības plāns ir izstrādes stadijā. Daugavas upes piekrastes pilnveidošana Aiz­krauklē īstenot iecerēta pakāpeniski, pirmie labiekārtošanas darbi paredzēti jau šovasar, savukārt plāna izstrādi domāts pabeigt līdz maijam.

Ūdenskrātuve nav pilnībā attīstīta
Sapulcē Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums sacīja, ka līdz šim viss, kas padarīts Daugavmalas sakopšanā un labiekārtošanā, ir bijis diezgan fragmentāri: “Patlaban tas, ko darām, notiek fragmentāri — ir nauda, ir ideja, izdarām, taču tam nav bijis konceptuāla pamatojuma un sistēmiska redzējuma. Iepriekšējā plānošanas periodā pašvaldībā bija prioritāte, vienošanās ar iedzīvotājiem, ka sakārtojam iekšpagalmus un dzīvojamos kvartālus, tas ir izdarīts.
Redzam, ka iedzīvotājiem ar to nepietiek, viņi uzskata, ka Daugava, šī ūdenskrātuve pilsētā, ir liela dabas bagātība un būtībā tā ir neattīstīta.
Mums ir jāieklausās iedzīvotāju vēlmēs, taču jāstrādā tā, lai tas nebūtu stihiski, lai darbu pamatā būtu pētījums un pieredzējušu plānotāju atzinums, padoms.”
Aizkraukles novada attīstības plānotāja Ilona Kāgane teic: “Līdz maijam esam iecerējuši pabeigt plānojumu, uzlūkojot  Daugavmalu kā vienu lielu objektu, ko negribam saraustīt mazos gabaliņos. Vispirms izveidojot plānojumu, atzīmējot zonas, un tad saprast, kurā vietā investīcijas varam ieguldīt ātrāk, apzināt tās zonas, kur teritoriju var vienkārši sakopt saviem spēkiem. Noteikti būs arī teritorijas, kurās būs vajadzīgas lielākas investīcijas. Tāpēc vispirms ir vajadzīgs plāns, lai neiznāktu tā, ka kaut kas paliek “izrauts” no konteksta. Šiem darbiem noteikti vajadzēs vismaz desmit gadus, taču mēs zināsim, ko gribam tur redzēt.”
Nākamais posms — skiču izstrāde
Sākot Daugavas krastu attīstības programmu, Aizkraukles novada pašvaldība piesaistījusi Latvijas Lauksaimniecības universitātes ainavu arhitektus, kuri pagājušā gada rudenī apskatīja piecus kilometrus garo piekrasti. Ainavu arhitektūras zinātņu doktore Natālija Ņitavska, kura bija sagatavojusi apjomīgu prezentāciju par veiktajiem pētījumiem Aizkrauklē, sacīja, ka šobrīd nav jāuztver, ka visas ieceres būs realizējamas uzreiz: “Šī ir iespēja aplūkot visu teritoriju kopumā, izanalizēt iespējas un vēlmes, lai brīdī, kad pašvaldībai šīm iecerēm rodas līdzekļi, mums jau ir  skaidra vīzija, ko darīt.  Šobrīd strādājam tā, it kā visa piekraste piecu kilometru garumā ir vienota un attīstīta kopumā, bet darba procesā pēc tam uzlūkosim šo teritoriju pa maziem posmiņiem, piesaistot finansējumu konkrētai vietai.”
Darba izstrādes grafikā no pagājušā gada novembra līdz šī gada februārim bija paredzēts izpētīt esošo situāciju, apkopot vēsturiskos materiālus, izstrādāt plānotās situācijas zonējumu, kā arī izstrādāt transporta un gājēju kustības shēmu. Apkopotas arī iedzīvotāju vēlmes un idejas. Nākamajā posmā līdz marta sākumam iecerēta skiču izstrāde, zonu detalizācija un plānojums, kā arī skiču prezentēšana darba grupai un iedzīvotājiem.
Vēlas kafejnīcas,
skatu torņus
un baskāju takas
Aizkraukles novada vidusskolas ekopadomes pārstāvis Reinis Martinovs projektu nedēļas laikā veica iedzīvotāju anketēšanu, aicinot aizpildīt anketu un paust vēlmes, kā attīstīt Daugavas piekrasti Aizkraukles pilsētā no pilsētas kultūras nama līdz “Kapteiņa krodziņam”. Līdz šim savu viedokli pauduši jau ap 600 aizkraukliešu, aizpildot gan elektroniskās anketas, gan papīra formātā, patlaban savu viedokli vēl var paust, aizpildot šo anketu portālā draugiem.lv, kas atrodama Aizkraukles novada profilā.
“Projektu nedēļā devos uz pilsētas bērnudārziem un sākumskolu, kur bērniem pastāstīju par projektu, un aicināju viņus zīmēt un radīt telpiskus darbus par to, ko viņi vēlētos redzēt Daugavmalā.  Kopā ar vecākiem, bērnudārza audzinātājām un skolotājām bērni ir radījuši ap 300 zīmējumu un 15 telpiskos darbus, kas aplūkojami izstādē “IGA centrā”. Bērnu darbos ir kafejnīcas, estrādes, saldējumu veikaliņi, dažādu veidu taciņas un skatu torņi, kuģīšu un laivu nomas,” stāsta Reinis Martinovs.
Veicina piederības sajūtu šai pilsētai
““Iga centra” izstādē apskatāmie bērnu darbi katrs ir tā vērts, lai paskatītos, lai tajā iedziļinātos. Ir labi, ka iedzīvotāju daļa pauž savas vēlmes, ir iesaistījušies, līdzdarbojušies, tas veicina arī piederības sajūtu šai pilsētai. Ja aizkrauklieši ieraudzīs Daugavas malā savu bērnu izsapņoto, uzzīmēto rotaļu laukumu, viņi jutīsies gandarīti, ka arī viņu ideja ir īstenota, un noteikti šie bērni nebūs tie, kas ies un kaut ko lauzīs, demolēs. Iepriekš aptaujājot iedzīvotājus, ko viņi vēl gribētu redzēt pilsētā, bija tāds interesants jautājums — ja tev būtu miljons, ko tu ar to darītu? Lielākā daļa aptaujāto atbildēja, ka šo naudu ieguldītu Daugavas krastu sakārtošanā, tā ka pirmie priekšlikumi no iedzīvotājiem bija jau agrāk,” teic Ilona Kāgane.
Apkopotos aptaujas rezultātus vēl analizēs, vērtēs, ko no iedzīvotāju vēlmēm iespējams īstenot, taču jau tagad izkristalizējušās vēlmes, ko anketās minējuši visvairāk — aizkrauklieši Daugavas krastmalā vēlas pastaigu takas, piemērotus apstākļus aktīvai atpūtai, labprāt izmantotu laivu un katamarānu nomu, spēlētu pludmales tenisu. ◆
+ 2
Kategorijas

Kategorijas