Vai Aizkrauklē vārnas, kraukļi un krauķi ir problēma?
Iecavu esot apsēduši krauķi, kas savairojušies pēdējo četru gadu laikā. Iedzīvotāji par putniem sūdzas arvien vairāk. Par to vēstīja sižets LNT — putni ne tikai trokšņo un izrevidē atkritumu konteinerus, bet arī "uzar" zālājus, tajos meklējot pašiem vien zināmas ēdamlietas. Cīņā ar putniem pašvaldība ar Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju iznīcina ligzdas, taču pavasarī tās atkal tiek atjaunotas.
Aizkrauklē gan laikam šādas sērgas nav. Dažos pagalmos dzīvnieku draugi izliek putnu barotas, tās pievilina arī kovārņus un vārnas, kas iedzīvotājiem diez ko nepatīk, taču par to kā par lielu problēmu runāt laikam nevar. Dažkārt sētnieki sūdzas par kovārņiem, kuri ar knābi uzšķērž atkritumu maisus, meklējot barību.
Vikipēdija vēsta, ka kovārnis jeb ķāķis (Coloeus monedula) ir vidēja izmēra vārnu dzimtas (Corvidae) putns. Latvijā parasts ligzdotājs un nometnieks, parasti ligzdo pilsētās un apdzīvotās vietās, kā arī to apkārtnē.
Krauķis (Corvus frugilegus) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopams Eirāzijā. Izdala divas pasugas. Latīņu vārds frugilegus latviski nozīmē barības vākšana.
Krauķi no pārējiem vārnu dzimtas putniem var atšķirt pēc gaišās ādas ap knābja pamatni, kurai nav apspalvojuma. Arī cisku spalvas ir izspūrušākas, salīdzinot ar melno vārnu.
Veicot eksperimentus ar krauķiem nebrīvē, noskaidrots, ka tas ir tikpat inteliģents putns kā pārējie vārnu ģints putni. Tas tāpat kā vārna un krauklis māk pielietot palīginstrumentus barības iegūšanai. Krauķis ir pierādījis asprātību kociņu un stiepļu izmantošanā, lai aizsniegtu barību šaurās vietās, pat izdomājot, kā stiepli var salocīt āķa formā, lai barība vieglāk uzķertos.
Izcilu inteliģenci krauķis pierādīja eksperimentā ar ūdens trauku, kurā tika iemests tārps. Tārps peldēja pa ūdens virsmu, bet līmenis bija tik zemu, ka krauķis tārpu no trauka malas nespēja aizsniegt. Tad krauķis traukā ar ūdeni tik ilgi meta akmeņus, līdz ūdens līmenis bija tik augstu, lai tārpu varētu aizsniegt.
Krauķis vienmēr veido ligzdošanas kolonijas. Parasti tās ir koku pašās galotnēs. Ligzda tiek būvēta no koku zariem, kas tiek lauzti turpat no koka vai nozagti no blakus ligzdas, retāk krauķis zarus piemeklē uz zemes. Krauķi ligzdot sāk februāra beigās vai marta sākumā. Dējumā parasti ir 3—5 olas, un inkubācijas periods ilgst 16—18 dienas. Mazuļus baro abi vecāki. Apspalvojums putnēniem uzaug pēc 32—33 dienām.
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra