Staburags.lv ARHĪVS

Logo

Politiķiem vajadzētu domāt un strādāt tā, lai cilvēkam šajā valstī būtu labi

Inga Upeniece, veikala “Māja” vadītāja Aizkrauklē
Laikraksta arhīvs

2019. gada 12. februāris 00:00

490
Politiķiem vajadzētu domāt un strādāt tā, lai cilvēkam šajā valstī būtu labi

Aizvadītā nedēļa manā darbavietā — veikalā “Māja” Aizkrauklē — pagāja ierastajā  ritmā. Man ir 25 gadu pieredze tirdzniecībā, esmu strādājusi dažādās tirdzniecības jomās, tāpēc ar pārliecību varu teikt, ka gada sākumā šajā nozarē ir klusums, jo cilvēki diezgan daudz iztērējušies Ziemassvētkos. Protams, tas neattiecas uz pārtiku — to pirks vienmēr. Diemžēl jāatzīst, ka visi svētki vairāk vai mazāk ir komercializējušies, tāpēc arī mēs savā veikalā vienmēr tiem gatavojamies.
Aizvadītajā nedēļā sākām gatavoties nelatviskajiem Valentīna dienas svētkiem, mums ir tematiskais galds, ko atbilstoši noformējam, piedāvājam dāvaniņas un suvenīrus ar svētku tematiku. Cilvēkiem 14. februāris ir kļuvis tik populārs, ka to svin gan pusaudži, gan pensionāri, apdāvinot viens otru un pievēršot īpašu uzmanību šajā dienā. Ikdienā strādājam gan ar pastāvīgajiem pircējiem, gan pie mums iegriežas arī diezgan daudz lauku cilvēku, kuri uz Aiz­kraukli dodas, apvienojot vairākas vajadzības. Strādājot šajā jomā, nereti jāsaskaras arī ar pircēju neapmierinātību, ne vienmēr viss norit gludi, bez aizķeršanās. Domājot par klasisko teicienu, ka klientam vienmēr ir taisnība, izlasīju angļu biznesa magnāta Ričarda Brensona domas, kas man ir tuvākas: “Klienti nav pirmajā vietā. Darbinieki ir pirmajā vietā. Ja jūs parūpēsieties par saviem darbiniekiem, tad viņi parūpēsies par jūsu klientiem.” Darbs tirdzniecībā Latvijā nozīmē garas darba stundas, maz laika, ko pavadīt  kopā ar ģimeni, tāpēc ļoti svarīga ir darba devēja attieksme.
LNT ziņu sižets stāstīja, ka pamazām darba tirgū ienāk roboti  un tehnoloģijas, kas aizstāšot cilvēku darbu. Es gan tam nepiekrītu, uzskatu, ka cilvēks vienmēr būs vajadzīgs,  roboti nespēs aizvietot cilvēka darbu pilnībā, tāpēc domāju, ka mums ikvienam maksimāli daudz jāpilnveidojas, jāizmanto katra iespēja, lai apgūtu kaut ko jaunu. Realitāte ir tāda, ka visi uzņēmēji vēlas gudrus un zinošus darbiniekus, taču vai vēlas viņos arī ieguldīt? Ne vienmēr. Kad strādāju lielās kompānijas, kur darbs bija saistīts ar preču pārdošanu un regulāru jaunu modeļu ienākšanu tirgū, darbiniekiem mācības bija obligātas, tās rīkoja uzņēmums, pretējā gadījumā mēs nevarētu strādāt.
Lasīju, ka aizvadītajā nedēļā Saeima atbalstīja likumprojektu, lai no 2023. gada elektroniskās identifikācijas kartes būtu obligāts identifikācijas dokuments visiem valsts iedzīvotājiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu. Pase turpmāk būs tikai otršķirīgs personu apliecinošais dokuments vai kā ceļošanas dokuments. Tas, ko domāju saistībā ar šo lēmumu, attiecas arī uz citām jomām valstī — tā ir “kāšana”. Manuprāt, politiķiem vajadzētu domāt un strādāt tā, lai cilvēkam šajā valstī būtu labi, lai viņu pēc iespējas mazāk “trobelētu”, taču pie mums ir pašsaprotami, ka katrs jaunais ministrs, vadītājs un priekšnieks atnāk un vēlas ieviest sistēmā kaut ko jaunu. Jā, esmu par attīstību un uzlabojumiem, taču lai tie nebūtu absurdi un lai neskar cilvēku makus. Uzskatu, ka šādi lēmumi liecina par to, ka atbildīgās amatpersonas nedomā uz priekšu pat pāris gadu, nespējot saplānot, ko mums vajadzēs, ko  nevajadzēs, kāpēc. Ja pirms pāris gadiem ļāva izvēlēties, kādu dokumentu ņemt — pasi vai identifikācijas karti, apgalvojot, ka abi ir vienlīdzīgi, tad jau pagājušajā rudenī Saeimas vēlēšanās redzējām, ka tā gluži nav. Tas taču parāda, ka valstī nav stabilitātes un redzējuma pat uz pāris gadiem, mēs nezinām, ko jaunu atkal izdomās ieviest vai mainīt pēc pieciem gadiem.
Saeima aizvadītājā nedēļā noraidīja Zaļo un Zemnieku savienības iesniegtos likumprojektus, kas paredz minimālās algas un neapliekamā minimuma noteikšanu 500 eiro apmērā, kā arī bērnu pabalstu palielināšanu līdz 50, 100 un 150 eiro mēnesī attiecīgi par pirmo, otro un trešo bērnu. Man šķiet, ka saistībā ar šo ziņu vairs nav ko runāt, lēmums runā pats par sevi. Arī fakts, ka vairākus mēnešus dzīvojām bez valdības, vienalga, par ko balsojām, apstiprināja, katrs ievēlētais politiķis tomēr redz tikai savu personisko labumu, nevis domā par solījumiem tautai un par cilvēku labklājību.
Priecājos par ziņu, ka Aiz­kraukles medicīnas centrā iegādāts jauns mamogrāfs un sievietes atkal var doties uz izmeklējumu. Tas ir ļoti svarīgi, ka pēc iespējas plašākus medicīnas pakalpojumus varam veikt tepat uz vietas Aizkrauklē, jo vizītes Rīgā aizņem daudz laika, jāgaida rindās, jātērē nauda gan ceļam, gan vizītei. Par negadījumiem, paviršībām, kas notiek saistībā ar kādu iekārtu poliklīnikās, slimnīcās, manuprāt, nedrīkst vainot tikai ārstu, kas ar to strādā. Ārsts ne vienmēr ir tā vienīgā vainīgā persona, jo nereti nemaz nevar saprast, cik tālu  aparāts rāda pareizi, cik nepareizi. Manuprāt, tā ir paviršība, ka nav regulāras pārbaudes  šiem aparātiem, ar kuriem slimnīcās strādā, un to vajadzētu veikt profesionāļiem. 
Teju katru dienu ziņās var lasīt par jauniem gripas saslimšanas gadījumiem, blaknēm, sekām un pat epidēmiju. Runājot par veselību, pilnībā piekrītu profesoram Anatolijam  Danilānam, kurš teica: “Ja gribat ātrāk nomirt, katru rudeni un pavasari kleksējiet iekšā vitamīnus!” Arī es nepērku vitamīnus un uztura bagātinātājus aptiekā. Jāiet uz tirgu, kur redzam, ka  pazīstami saimnieki gadiem pārdod savā zemē un dārzā izaudzētus dārzeņus, augļus un ogas, tur ir vitamīni, vajag visu izmantot! Jāieklausās dabā, vecmāmiņu gudrībā, jādzer zāļu tējas. Mans vectēvs visas slimības savulaik ārstēja, tikai dzerot vērmeļu tēju!
Jūtu, ka dienas kļūst garākas un gaišākas, bet ziemu kā gadalaiku es vēl nedzenu prom, man patīk! Man ir prieks par salu, sniegu un aukstumu. Atceros, kā bērnībā lielā sala dēļ dažkārt nebija jāiet uz skolu. Vai mēs todien sēdējām istabā? Nē, visi bijām uz kalna! Priecājos par sakopto pilsētu, novērtēju, cik daudz un nenogurstoši  šajā laikā strādā sētnieki, “simtnieki” un sniega tīrītāji.

Kategorijas

Kategorijas