Lai palīdzētu, nav jābūt miljonāram

2019. gada 12. februāris 00:00

452

Jau otro mācību gadu Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas čaklākajiem, talantīgākajiem un sabiedriski aktīvākajiem jauniešiem pasniedz novada uzņēmēju sarūpētas stipendijas.

Februārī stipendijas dalīja jau trešo reizi šo divu gadu laikā, jo skolēnu sasniegumus vērtē ik pēc pusgada. Katru reizi jauniešiem stipendijai jāpiesakās, rakstot motivācijas vēstuli. Stipendijas idejas autors ir skolas absolvents uzņēmējs Kaspars Ādams, un viens no pirmajiem atbalstītājiem ir novadnieks Kaspars Baltacis.
Šajā reizē saņemt stipendijas sertifikātu bija aicināti ne tikai jaunieši, bet arī viņu vecāki. 2018./2019. mācību gada stipendijas saņēma Kristaps Blūms, Erīda Cepurīte, Monta Apeināne, Armands Aivis Gorbačovs, Kārlis Plusniņš, Edīte Grigalovičina un Signe Budre.
Skolas direktore Laima Grebska teic, katru reizi skolēnu motivācijas vēstules ir pamatīgākas, saturīgākas. Tās lasa stipendijas komisija un, liekot kopā ar skolēnu darbiem, lemj par naudas piešķiršanu. “Šobrīd jūs laiku un naudu ieguldāt sevī ar mērķi nākotnē dot arī pretī — savai zemei, Latvijai, tās cilvēkiem.’’
Motīvs ar līdzīgu jēgu šogad ierakstīts arī stipendijas sertifikātos: “Vēlam ar izglītību dzīvē sasniegt tādu līmeni, lai varētu nākotnē atgriezties un palīdzēt citiem”.

Direktore arī teic, ka veikti grozījumi stipendijas piešķiršanas noteikumos. Agrāk tās varēja saņemt divi skolēni no katras klases, tagad — sešas 300 eiro apmērā un vienu 150 eiro lielu attiecina uz vidusskolu kopumā.
Sacentīsies TV spēles “Gudrs, vēl gudrāks” finālā
Viens no septiņiem jauniešiem, kas saņēma stipendiju, ir Kārlis Plusniņš. Savas zināšanas viņš pierāda ne tikai skolā, olimpiādēs, bet šogad piedalās arī televīzijas raidījumā “Gudrs, vēl gudrāks”. Par piedalīšanos filmēšanā viņš sajūsmā neesot, jo domāt pastiprināta stresa apstākļos — televīzijas kameru priekšā — nav viegli. Pirms raidījuma dienas garumā notika filmēšana skolā, un arī tajā iekļāva intervijas, kas arī nav nekas ikdienišķs. Tagad zināms, ka Kārlis veiksmīgi aizvadīja spēles pusfinālu, iekļūstot finālā. Paralēli spēlei viņš piedalās vairākās mācību priekšmetu — angļu valodas, vēstures, matemātikas, fizikas, ķīmijas, bioloģijas — olimpiādēs, kā arī dzied vokālajā ansamblī un dejo.
Stipendiāts Kristaps Blūms arī piedalījies televīzijas spēlē, mācību olimpiādēs, dejo tautas dejas, aizraujas ar vieglatlētiku un brīvajā laikā spēlē ģitāru.
Sportiste ar labām sekmēm mācībās ir Monta Apeināne. Savukārt Erīdas Cepurītes stiprā puse ir literatūra, un viņa labus rezultātus sasniegusi ar šo jomu saistītos konkursos. Sports ir Signes Budres aizraušanās, un stipendijai viņa šajā mācību gadā pieteicās otro reizi, arī šoreiz viņas motivācijas vēstule, sasniegumi mācībās bija vērā ņemami, lai pieteikumu apstiprinātu.
Krāj naudu un apmeklē teātri
Skolēnu pašpārvaldē darbojas un līdzīgi kā pārējie stipendiāti dažādos konkursos, olimpiādēs piedalās 12.a klases audzēkne Edīte Grigalovičina. Viņa ir arī Sēlijas novadu jauniešu apvienības “Sēja” dalībniece un nesen kopā ar Kārli Plusniņu piedalījās konkursā “Biznesa nakts” Biznesa augstskolā “Turība” ar āra kino ideju. Viņa stipendiju saņem jau trešo reizi. Par šādu finansiālu darba novērtējumu viņa teic, ka tas ir tikai godīgi, jo, piedaloties konkursos, olimpiādēs, popularizē Neretas vārdu. Šī gan nav vienīgā līdz šim nopelnītā nauda. Vasarā Edīte strādā Jāņa Jaunsudrabiņa muzejā “Riekstiņi”. Daļu nopelnītā viņa krāj, daļu izmanto saviem vaļaspriekiem — grāmatām, koncertu un teātru apmeklējumiem.
Par saviem līdzekļiem piedalījusies arī dažos konkursos, apmaksājot ceļa izdevumus. “Šāda uzņēmēju palīdzība rada sajūtu, ka mēs, latvieši, esam kā ģimene, kurā viens otru atbalsta,” teic Edīte. Pēc vidusskolas viņa nolēmusi studēt Rīgas Stradiņa universitātē un apgūt ārsta fizioterapeita profesiju.
Sapnis gandrīz piepildīts
Armands Aivis Gorbačovs intensīvi sporto, spēlē florbolu, un viena no jomām, kurā sasniegti labi rezultāti, ir daudzcīņa. Viņš ir Baltijas valstu čempions trīssoļlēkšanā. Savu nākotnes profesiju šobrīd viņš saista ar ugunsdzēsību un plāno mācīties Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā. Saistībā ar stipendiju viņš teic, ka tā mudina nopietnāk izturēties pret mācībām, rada pienākuma apziņu.
Kaspars Baltacis, uzrunājot jauniešus, atcerējās sevi vēl pamatskolas pirmajās klasēs, kad sapņojis par naudu, ko laimētu loterijā, ieguldītu to savā saimniecībā un nopirktu džipu. Laiks gājis, izmācījies par galdnieku, bet kā sapņa vadīts atgriezies dzimtajā pusē. Tagad viņam ir saimniecība, džipa gan vēl neesot. “Pat vistrakākie sapņi mēdz piepildīties,” teica Kaspars, iedrošinot jauniešus. Kopš stipendijas iedibināšanas izmaksāti 3900 eiro, un tā ir Neretas novada uzņēmēju ziedotā nauda. Lai šāds jauniešu motivācijas avots neizsīktu, Kaspars ar laikraksta starpniecību aicina citus novada uzņēmējus pievienoties stipendiju fonda veidošanā. Šobrīd fondu veido SIA “Liellopu izsoļu nams”, zemnieku saimniecības “Rimšāni”, “Slabdzēni”, “Pumpuri” un Māris Usāns.
Iespēju ziedot stipendiju fondā pasākuma laikā izteica Montas Apeinānes vecāki. Inga Apeināne saka: “Mums ir trīs bērni, divi jau izstudējuši un strādā. Kad es mācījos, kad viņi gāja skolā, tādas iespējas nebija, stipendiju vidusskolā nemaksāja. Mums ar vīru patīk šī ideja, un apdomājam iespēju piedalīties ar savu finansiālo ieguldījumu.” ◆

+ 17

Staburags.lv ARHĪVS

Lai palīdzētu, nav jābūt miljonāram

Kategorijas