Cauri Krievijai uz Ķīnu

2019. gada 8. februāris 00:00

(5. turpinājums. Sākums laikraksta ‘‘Staburags’’ 2018. gada 30. novembra numurā.)
16. diena
Šodien mostamies vēlāk. Ārā līst, ir pieci grādi, tomēr dodamies pastaigā. Apmeklējam gardo bulciņu pārdevēju — smejam, Krievijā ir visgardākās bulciņas pasaulē, ja gadās uziet īsto vietiņu.
Pastaigājam pa veikaliņiem, kas atrodas pie māju kompleksa, kurā dzīvojam. Visi pārdevēji draudzīgi, vietējie vienmēr vēlas uzzināt, no kurienes esam, un nāk aprunāties. Ir forši!
Krasnojarska dibināta 17. gadsimtā, kad kāds vīrs te sāka būvēt cietoksni aizsardzībai no vietējām ciltīm. Netālu no pilsētiņas tika atrastas arī zelta raktuves, kas padarīja šo vietu par plaukstošu tirdzniecības centru. Vēl šodien Krasnojarskas reģions ir vadošais zelta ražošanā, saražojot piektdaļu no Krievijas zelta rezervēm.
Protams, tā kā šī apkārtne ir kalnaina, arī ziemas sporta veidi Krasnojarskā ir izplatīti. Te ir Biatlona akadēmija, kur tiek trenēti arī bobslejisti, snovbordisti utt. Kalnos ir slēpošanas kūrorti. Interesanti, ka te spēlē arī regbiju un ik gadu šajā sporta veidā rīko arī čempionātus.
17. diena
Šodien dodamies uz Irkutsku! Ceļamies agri, lai laikus sakārtotu somas.
Sasniedzam centru un atvadāmies no mūsu namatēva. Visus satiktos aicinām ciemos un tiešām ceram, ka mums būs tā iespēja arī viņiem parādīt mūsu nelielo valstiņu.
Tad pāris kilometru līdz kapelai, ko vēlamies apskatīt vēlreiz. Šoreiz jāiet pa mazām ieliņām, kuru malās saceltas krāsainas mājeles, daudzas gan pussabrukušas. Nu bilde no īsta krievu ciema!
Mums ir arī desmit rubļu banknote, uz kuras kapela atainota. Tepat lietū un aukstajā vējā apstājamies un paveramies uz skrienošo pilsētu no augšas. Pēc vakardienas lietus ielas applūdušas.
Pamanām, ka ik dienu rubļa vērtība krītas, līdz ar to mūsu naudu samainīt ir arvien izdevīgāk. Latvijā par vienu eiro saņēmām 74, te — 80 rubļus.
Pa Krasnojarskas centrālo ielu nokļūstam līdz interesantām skulptūrām un pulkstenim, kurā iegravētas atziņas par laiku: “Neatliec uz rītdienu to, ko var izbaudīt šodien”, “Rūpējoties par citu cilvēku laimi, mēs atrodam savējo”, “Dzīvē mēs nožēlojam nevis izdarīto, bet gan neizdarīto”, “Laiku nevar skaitīt stundām, bet gan sirdspukstiem.”
Līdz vilcienam laika daudz, beidzot esam atraduši īstu krievu ēdnīcu. Un te atrodam arī okrošku, gatavotu no majonēzes un kvasa, zivis, pelmeņus un siļķu salātus. Visu, kas ir arī pie mums, bet tomēr Krievijā cita garša. Krieviski nerunājošam gan te būtu grūti — sievas no visām pusēm jautā, ko uzlikt uz šķīvja, kaut īsti neesam visu apskatījuši.
Gaidām, kamēr tiek piekabināti divi vagoni, kuros sakāpj visi no Krasnojarskas. Un esam ceļā.
Vilcieni Krievijā ir ļoti ērti. Ir palagi, segas un matrači, karstais ūdens, tīras tualetes, konduktores katru pamodina pirms īstās pieturas. To visu mēs tik ļoti varam novērtēt pēc braucieniem Indijā! Vien šoreiz mūsu kaimiņu tante krāc skaļāk par Arču.
***
Šīs dienas atziņa: “Laiku nevar skaitīt stundām, bet gan sirdspukstiem”. Laikrādim ir jābūt tikai palīglīdzeklim, nevis tam, kam sekot un pēc kā dzīvot! Pagātne ir tikai atmiņas, nākotne — tikai ilūzija. Izbaudi to mirkli, kas ir tieši te un tagad! To vienīgo un patieso!
18. diena
Irkutska, mēs esam klāt! No rīta mūsu vagona biedrenes atstāj mums dārzeņus, lai gan kāpjam ārā tikai divas pieturas vēlāk nekā dāmas.
Jau pie stacijas izejas desmit vīreļi apaļiem vēderiem lauzītā krievu valodā piedāvā taksometra pakalpojumus. Nez no kurienes vīri nākuši! Jūtamies gluži kā Gruzijā, kad lidostā mūs aplenca neskaitāmi apaļi vīreļi, katrs mēģinādams noķert savu tūristu. Un te visiem iedzīvotājiem sejas tādas svešas — vairs nemaz nav Krievija! Patiesi, Irkutska ir ļoti multikulturāla. Pilsētiņa ir tuvu gan Mongolijas, gan Ķīnas robežai, bet te dzīvo arī daudzi burjati, ukraiņi, tatāri, armēņi un citu tautību cilvēki. Pirmais ķīniešu veikaliņš Irkutskā tika atvērts jau 19. gadsimtā.
Esam apmetušies viesnīciņā, lai vienu dienu pabūtu Irkutskā pirms došanās uz Baikālu.
Dodamies uz informācijas centru, bet tad kāds mazs mongoļu paskata vīrelis pieskrien mums klāt no vienas puses, tad no otras, un nevar saprast, ko mazais vīriņš vēlas. Kad uzzina, no kurienes esam, vīrs atplaukst smaidā un zina nosaukt arī Latvijas galvaspilsētu. Jautā, kā mums iet un vai tiešām viņu “propagandā” rādītais ir patiess — tur saka, ka latvieši braucot uz Franciju vietējiem “dibenus mazgāt”. Onkulis teic, ka viņam gan tagad labi. Senāk Krievijā esot bijis galīgi štruntīgi, bet tagad viss ejot uz augšu. Pensija laba — saņemot 400 eiro, jo bijis matemātikas skolotājs.
Informācijas centra meitene mums ļoti daudz labu lietu pastāsta un brīdina, ka daudzās vietās mums liks maksāt, jo Baikāla rezervāts ir aizsargāta teritorija, bet, ja mēs izlikšoties, ka nesaprotam krieviski, no maksas iespējams izvairīties. Viņa saka — ja ir lācis, policisti vai citas nepatikšanas, jākliedz vai jābēg. Arī par mūsu iecerēto gājienu uz Kazaņas katedrāli tepat Irkutskā meitene nav sajūsmā, jo rajons nav drošs. Saņēmuši neskaitāmas kartes, grafikus un ieteikumus, dodamies tālāk. Uz to pašu “bīstamo” rajonu, kur redzami vien vairāki mongoļi un ķīnieši.
Sasniedzam ļoti skaistu baroka stila katedrāli ar ziliem jumtiem. Iekšā notiek kristības, ārā skaistos dārzus apsēduši ķīniešu tūristi. Tie patiesībā jaucas iekšā arī kristību ceremonijā, bet tas vietējiem, šķiet, ir pieņemams, jo tie taču ķīnieši. Visi no viņiem gaida ko neloģisku. Savukārt kāds vīriņš, kura burciņā iemetam pāris rubļu, mums nepārtrauc vēlēt laimi.
Šī ir pavisam citādāka pilsētiņa nekā iepriekš redzētās. Bet centrālais tirgus ir gluži kā mūsējais! Pat paviljoni šķiet pārkopēti, to ir tikai mazāk. Pircēju gaitas pavada Padomju Savienības laiku mūzika.
Skaistākās ir koka mājas ar tipiskajiem tradicionālajiem grebumiem un krāsainajiem logu rāmjiem. Lielākā daļa šādu ēku tika iznīcinātas 20. gadsimtā industrializācijas dēļ, tā ka tās nemaz tik bieži nevar redzēt. Bet Irkutskā ir vesels “koka māju” rajoniņš!
Jau pēcpusdienā atgriežamies viesnīciņā, kas solās būt auksta. Arī siltā ūdens neesot, jācer uz vakaru. Bet tāpat — viss ir lieliski!
***
Šīs dienas atziņa: “Neatliec uz rītdienu to, ko var izbaudīt šodien!”
(Turpmāk vēl.)

Staburags.lv ARHĪVS

Cauri Krievijai uz Ķīnu

Kategorijas