Staburags.lv ARHĪVS

Filmas kadri top arī Aizkraukles reģionā

Sandra Pumpure

2019. gada 8. februāris 00:00

2
Filmas kadri top arī Aizkraukles reģionā

Režisors Dāvis Sīmanis sācis darbu pie jaunās spēlfilmas “Gads pirms kara” uzņemšanas. Vairāki filmas kadri tapuši Pļaviņās, Aizkrauklē un Jaunjelgavā.
Filma ir vēsturisks trilleris, un tās centrā ir jauns cilvēks Pēteris Mālderis. Kā atzīst darba veidotāji — viens no pagājušā gadsimta noslēpumainākajiem latviešiem, un tas ir stāsts par viņa traģikomisko un sirreālo ceļojumu 1913. gadā, laikā, kas izmainīja pasauli. Scenārija pamatā iekļauti tā laika vēsturiskie notikumi Eiropā — no politiskām kolīzijām līdz pat romantisku attiecību līkločiem. Filmas galvenā varoņa prototips ir leģendārais latviešu anarhists Pēteris Mālderis, saukts arī par Peter the Painter, kura mītiskajā personībā savijušās 20. gadsimta radikālākās pretrunas. Neilgi pirms Pirmā pasaules kara sākuma 1913. gadā galvenā varoņa dzīvē ienāk reāli tā laika vēsturiskie personāži un notikumi, mijoties stāstā par vecās kultūras bojāeju.
Filmas režisors un scenārija autors Dāvis Sīmanis atzīst, ka laiks, kurā dzīvojam, viņam bieži liek domāt par notikumiem pirms Pirmā pasaules kara, tāpēc arī grib veidot šo filmu kā atgādinājumu, kur var novest vispārējs neprāts. 1913. gadā cilvēki dzīvoja tādā kā ekstrēmā paātrinājumā, gan politiskā, gan māk­slinieciskā, gan romantiskā ziņā, nemaz nenojaušot katastrofu, kas tūlīt pat visu šo iepriekš uzbūvēto pasauli iznīcinās. Pēteris Mālderis ir tāds  — vienīgais cilvēks starp trakajiem, kas tiek ierauts šo ekstrēmo parādību virpulī, izmisīgi cenšoties saglabāt savu cilvēcību un tikt sveikā cauri. Filmas pamatā ir sazvērestības intriga, ko Pēteris cenšas atrisināt, bet dažādie notikumi, kas kļūst par Pētera dzīves pieredzi, vienlaikus ir reālu vēstures notikumu atveids.
Filmas pirmās epizodes ar sniega laukiem uzņemtas Pļaviņās — SIA “Pļaviņu DM” rūpnīcas teritorijā. Vēlāk filmēšana turpinājās  Aizkrauklē un Jaunjelgavā. Kāpēc filmas veidošanai izraudzīts mūsu reģions? Dāvis Sīmanis “Staburagam” pastāstīja, ka šī puse jau iepriekš iepazīta, jo kādās lauku mājās pie Jaunjelgavas tapa kadri vienai no simtgades filmām “Tēvs Nakts”. Noskatītas arī citas piemērotas vietas, atbilstošas filmas tēmai un stilistikai.
— Mūsu galvenais operators Andrejs Rudzāts ir aizkrauklietis, un arī viņam ir savs redzējums par to. Aizkraukles pilskalns patiesi ir unikāla vieta ar īpatnēju formu. Arī Pļaviņās šķembu ražotne ar atsiju kalniem un laukumiem ir izcila, kur veidot arktiskas ziemas ainas. Uzņēmuma vadība bija ļoti ieinteresēta un atsaucīga mūsu filmēšanas grupai, gandarīta, ka šo vietu var izmantot arī kino vajadzībām. Savukārt Jaunjelgavas ebreju kapi ar savu apjomīgumu un sakārtotību ir nozīmīgi visas Latvijas kontekstā. Labas vietas un iespējas filmēšanai, lai radītu vajadzīgo vēsturisko elpu. Visas ieceres izdevās ar visām izvēlētajām vietām un cilvēku atsaucību. Nepievīla arī laika apstākļi, lai gan nedaudz patraucēja atkusnis, — pastāstīja Dāvis Sīmanis.
Ziemas filmēšana notika arī Rīgā un citās Latvijas pilsētās. Tagad tā noslēgusies un atsāksies vasarā — jūnijā. Līdz šim lieli masu skati nav filmēti, un vietējo statistu piedalīšanās nebija vajadzīga, bet turpmāk tā ir iespējama. Filmu uz ekrāniem varēs redzēt nākamā gada rudenī.
Nacionālā Kino centra vecākā referente Kristīne Matīsa informēja, ka filmas radošo kodolu kopā ar režisoru, scenārija autoru Dāvi Sīmani un operatoru Andreju Rudzātu veido arī māksliniece Kristīne Jurjāne. Šī komanda par spēlfilmu “Tēvs Nakts” pērn  saņēma Latvijas Nacionālo kino balvu “Lielais Kristaps” nominācijās kā labākais režisors, operators un māksliniece. Filmas producents ir Roberts Vinovskis, un tā top studijā “Lokomotīve”. “Gads pirms kara” ir triju valstu kopražojums — studijas “Lokomotīve” ar “Studio Uljana KIM” no Lietuvas un “Produkce Radim Prochazka” no Čehijas. Filma saņēmusi Nacionālā kino centra finansiālu atbalstu.
Kristīne Matīsa atzīst, ka, pateicoties Nacionālā Kino centra programmai “Latvijas filmas Latvijas simtgadei”, Latvijas filmu skatītāju skaits 2018. gadā kinoteātros ir gandrīz trīskāršojies. Pirmo reizi neatkarīgās Latvijas vēsturē populārāko filmu topa desmitnieku kinoteātros aizpilda piecas Latvijas filmas. Turklāt filmu straume neapsīkst. ◆