Lielveikali būtu jāslēdz

2019. gada 8. februāris 00:00

765

Kopš pats cenšos ievērot iespējami veselīgāku dzīvesveidu, uztura jautājumi ir vieni no svarīgākajiem ikdienā. Lai arī pasaulē, Latvijā daļa sabiedrības cenšas mainīt domāšanu un pierīšanās vietā izvēlas organisma bagātināšanu ar tam nepieciešamajām vielām, diemžēl Aizkrauklē joprojām ir maz iespēju paēst veselīgi, nepiestampājot kuņģi ar miltos un eļļā ceptu gaļu un pārsālītiem ēdieniem. Šī saruna ar uztura speciālisti Ilzi Začesti varētu būt mazs solis cīņā ar šo problēmu.

Pasakaina vieta — Koknese
— Kas bija tavās šī rīta brokastīs?
— Amaranta biezputra ar riekstiem, paipalu olas un tēja. Kafiju parasti dzeru pēcpusdienā.
— Zinu, ka tev ir saistība ar Koknesi.
— Tur esmu uzaugusi, nodzīvoju visu bērnību, pabeidzu vidusskolu. Mani abi vecāki un vecvecāki nāk no Latgales. Bērnībā esmu uzaugusi kārtīgos laukos, dzērusi siltu pienu, ēdusi meža zemenes, ko tētis salasīja, pļaujot zāli. Tādas ir spilgtākās bērnības atmiņas. Man ir vecāka māsa Dace. Joprojām dzīvo Koknesē, es bieži braucu ciemos. Kā lielākā daļa bērnu, kāvāmies par visādiem sīkumiem. Kā viņa teica — es līdu tur, kur nevajag. Vecāki mani žēloja, un tas viņai nepatika. No skolas laika atceros LOTOS vienības, kurās strādāju vasarās. Vienu gadu mūsu uzdevums bija Kokneses parka kopšana kopā ar audzinātāju Stuburi. Cēlāmies piecos rītā. Tādus skatus, kas pavērās tajā laikā, cilvēks sava slinkuma dēļ reti piedzīvo. Migla virs Daugavas un Pērses, putnu dziesmas. Koknese kopumā ir ļoti jauka vieta. Kā pasakā. Tagad mana pasaka turpinās Lielvārdē, Daugavas krastā pie muzeja un pilsdrupām. Arī enerģētiski spēcīgā vietā.
— Kuru ēdienu tu bērnībā nevarēji ciest?
— No tā laika atceros epizodi par arbūzu. Toreiz tā bija eksotika. Nez no kurienes tas bija atstiepts, ilgi un aizdomīgi uz to skatījos. Visi teica — pagaršo, bet es neēdu. Arbūzus sāku ēst tikai, kad paaugos. Tagad, konsultējot uztura jautājumos, no cilvēku stāstiem saprotu, ka bērnudārza laikā viņos ir iedzīts nelabums pret ķirbi un putrām. Es bērnudārzā negāju, vecāmamma man brīžiem gatavoja trīs ēdienus, tādā ziņā biju izlutināta. Tagad pati esmu apguvusi tā pagatavošanas veidus un saku, ka ķirbis ir bezatlikumu produkts. Izmantot var arī mizas.
Cilvēks jāizzina visos līmeņos
— Kādēļ profesijas izvēle par labu uztura konsultantei?
— Ilgu laiku dzīvē darīju to, kas ne sevišķi patika. Saistība ar grāmatvedību, loģistiku. Līdz tas man apnika, un sapratu, ka vēlos darīt to, kas man patīk. Jau iepriekš mani interesēja dažādas receptes, bet pats sākums bija saistīts ar fitoterapiju. Tā saistīta ar ārstniecības augiem, to ietekmi uz cilvēka organismu, ar uzturu kā zālēm, sulu dziedniecību. Mierīgā tempā lasīju dažādu ar to saistītu literatūru, līdz sapratu, ka jāmeklē iespēja mācīties šajā jomā. Tādu lēmumu pieņēmu pirms aptuveni desmit gadiem. Sākotnēji izskatījās, ka fitoterapiju var studēt tikai Lietuvā, bet atradu Rīgas Stradiņa universitātē diētas ārstu Lolitas Neimanes un profesora Zigurda Zariņa izveidotu uzturzinātnes programmu Rehabilitācijas fakultātē. Mācības ilga četrarpus gadus. Piecus gadus strādāju šajā profesijā. Esmu uztura speciāliste Ogres veselības centrā. Papildus apguvu arī masiera profesiju, jo uzskatu, lai cilvēkam palīdzētu, lai rezultāts būtu efektīvāks, viņš jāizzina visos līmeņos.
— Vai viegli dot padomus, cenšoties mainīt cilvēka ēšanas ieradumus. Cik nopietni viņš tos ievēro?
— Sākumā ilgi runāju, cenšos saprast, kādas kļūdas pieļauj. Tas gan atkarīgs no viņa jautājuma — atnācis ar nopietnu veselības problēmu, piemēram, ar lieko svaru. Tālāk — darbs pašam ar sevi. To saucu par pacienta līdzatbildību, jo es dodu norādes, informāciju, bet tālāk viņam jāstrādā pašam ar sevi. Tas ir grūtākais posms, jo daudzi uzskata, ka visu zina, bet līdz galam, līdz rezultātam patstāvīgi neprot nonākt. No kopējā sūdzību daudzuma ap 70% ir saistība ar uzturu. Pārējās risināmas ar aktivitātēm, sportu un labām domām, jo stress ir ļoti daudzu saslimšanu cēlonis. Tas nozīmē, ka cilvēkiem jāiemācās mainīt attieksmi pret notikumiem.
Skatās citu groziņos
— Vai uztura speciālists visu dzīvē skata caur ēdienu?
— Protams, ka arī manī ir kāda daļa profesionālā kretīnisma, veikalā mēdzu skatīties citu cilvēku iepirkumu groziņos un novērtēju, vai viņam vajadzētu visu to, kas tajā salikts, noskatos, kur stāv rindās gadatirgos u. tml. Mans uzskats, un to nebaidos paust — 90% visu veikala produktu nav vajadzīgi. Visi rūpnieciski pārstrādātie produkti skaistos, krāsainos iepakojumos ir ar ļoti zemu uzturvērtību. Pilni ar E vielām, sāli, hidrogenētām eļļām un utt. Plaukti, pie kuriem mums veikalā būtu jāuzturas, — svaigi dārzeņi, augļi, varbūt arī gaļas stends, skābpiena produkti, graudaugi un pākšaugi. Tas ir pamatu pamats. Protams, mēdzu nokaitināt arī savus radus, piemēram, meitu, kad viņa atbrauc ciemos un ierauga, ka manā ledusskapī nekā nav. Ir tikai dārzeņi, pākšaugi, piena produkti. Nesen skatījos kādu ASV zinātnieku pētījumu, kur bija secināts, ka visveselīgākie cilvēki dzīvo Islandē. Viņi uzturā lieto daudz dabīgu produktu, zivis, maz rūpnieciski pārstrādātu. Daudz gatavo mājās, ko arī mums, latviešiem, vajadzētu iemācīties — kopā ar ģimeni vismaz reizi dienā gatavot kopā.
Espreso kafija
ir veselīgāka
— Ziema ir laiks, kad imunitāte jāstiprina, bet svaigu dārzeņu, augļu, ogu nav daudz, jāiztiek ar tiem, kas veikalā nopērkami.
— Ja pagrabos salikti dārzeņi, ogas, tagad ir īstais laiks tos likt lietā. Tāpat noder rieksti, dažādas sēklas, kā arī sīpoli, ķiploki, melnie rutki, par kuriem vispār maz runā. Ķirbis, ja nav apstrādāts ar pesticīdiem, tad lietojams ar visu mizu, kurā ir organismam nepieciešamās vielas, piemēram, glukozamīns, kas nepieciešams locītavām, skrimšļiem. Tikpat noderīgi ir melnie rutki, kurus var gatavot salātos kopā ar burkāniem. Mārrutki ārstē elpošanas ceļus, bet, lai tiktu pie labiem mārrutkiem, vajadzētu sameklēt mājās gatavotus. Spēcīgus, stiprus, kas iesnu gadījumā jau ar vienu tējkaroti dod efektu. Rūpēm par imunitāti jābūt visu laiku, nevis tikai panikas lēkmēs, kad jau esam slimi.
— Kā ar bišu produktiem?
— Visvērtīgākā ir bišu maize, kas satur daudzus imūnfaktorus. Nozīmības ziņā seko ziedputekšņi, propoliss, kas šķīdināts spirtā vai eļļā. Medus pats par sevi nav tik ļoti vērtīgs, un to nevajadzētu patērēt lielos daudzumos, jo jāatceras, ka tas arī ir cukurs un īpaši jāpiedomā tiem, kam ir liekais svars. Divas karotes dienā pietiek.
— Vai arī mazāk tradicionāli produkti, piemēram, šitake sēnes, ir tavā ieteicamo produktu klāstā?
— Ir daudz šādu superproduktu, tajā skaitā godži ogas, bet es gan saviem pacientiem biežāk iesaku ko ierastāku, piemēram, smiltsērkšķus. Tie, kas atbalsta Austrumu filozofiju, mēdz aizrauties ar sēnēm, kas, protams, arī ir vērtīgs produkts, daudz un plaši pētīts, aprakstīts. Pie mums Latvijā neaug, bet no fitoterapijas viedokļa izmantojamas ir garšvielas — ingvers, kanēlis, muskatrieksts, krustnagliņas. Tās ir sildošās garšvielas ar brīnišķīgām antiseptiskām, pretmikrobu īpašībām, kuras ziemā var pievienot tējai, kafijai, putrai. Pēc ājurvēdas mācības, lietojot šādas garš-
vielas pie kafijas, tās nomāc ne tik labās īpašības uz organismu. Kafijā ir vielas, kas palielina holesterīna līmeni. Tas īpaši jāņem vērā tiem, kas lieto apliešanas metodi un ļauj ilgstoši ievilkties. Jo ilgāk ūdens ir saskarsmē ar kafijas biezumiem, jo vairāk šīs skābes izdalās. Uzskata, ka visveselīgākā ir espreso automātā gatavotā kafija.
Maize — atkarības produkts
— Bērni un liekais svars. Šķiet, diezgan aktuāla problēma.
— Pēc pēdējiem datiem, kas bija apkopoti rudenī, Latvijā ap 20% bērnu ir aptaukošanās. Trešdaļai zēnu un 18% meiteņu. Vainojama ir pārstrādātā pārtika un viss, kas ir saldināts — dzērieni, jogurti, konfektes, konditorejas izstrādājumi. Nevienā cepumu paciņā 100 gramos nav mazāk par 300 — 500 kilokalorijām. Pareiza ēšana sākas ģimenē. Var mācīt, kaut kas jau prātā aizķeras, bet, ja bērnam ir kabatas nauda, kuru izmanto pusdienām, tad mani novērojumi Lielvārdē rāda, ka bulciņas, čipsi, limonādes ir vienīgais, ko viņi veikalā nopērk. Cukurs samazina imunitātes faktoru, tās ir tukšās kalorijas, kas, pirmkārt, izraisa kariesu, 2. tipa diabētu, kas ir dzīvesveida slimība un šobrīd plaši izplatīts arī bērniem. Tāpat cukurs attīsta sirds slimības, veicina svara pieaugumu, izmaina izsalkuma un sāta sajūtas proporcijas. Cukurotie dzērieni bērnam rada palielinātu ēstgribu. Saldumi, tikko apēsti, uz laiku padara neaktīvas tās šūnas, kas cīnās pret vīrusiem. Pastiprina iekaisuma procesus, sēnīšu infekcijas, ja organismā tādas jau ir. Aptaukošanās ir kā totāls organisma iekaisums. Apdominālā aptaukošanās — lielie vēderi ir ļoti bīstami, jo viscerālie tauki, kas uzkrājas ap orgāniem, rada tajos augstāku temperatūru, līdz ar to lielāku slodzi uz organismu kopumā.
— Cukurs rada atkarību. Ir vēl kāds līdzīgs produkts?
— Arī maizi ēst ir pieradums. Ja cilvēks ēstu kārtīgus pilngraudu ēdienus, piemēram, putras, maize lielos daudzumos nav vajadzīga. Retā maizīte ir dabīgi raudzēta, satur pietiekami daudz šķiedrvielu. Tā vietā maizē ir tukšās kalorijas. Pēc fizikas likumiem — nekas ne no kā nerodas. Ja satraucamies par lieko svaru, tad tas ir visu pārtikā lietoto produktu kopums. Patiesībā bērnā atkarību ieliek jau ar pirmo piebarojumu, viņam esot vēl zīdainim. Dodot saldinātu tēju, sulas. Cilvēks dienā drīkst apēst 25 gramus cukura jeb piecas tējkarotes. Citreiz vienā jogurta glāzītē jau ir 60 grami. Principā cilvēks varētu vispār iztikt bez cukura, iegūstot to no graudaugos, augļos un citos produktos esošā.
— Nesen biju Rīgā Centrāltirgū un biju pārsteigts par plašo skābēto kāpostu piedāvājumu.
— Tas ir šībrīža top produkts. Tajos ir daudz C vitamīna, daudz probiotisko baktēriju, par kurām zarniņas priecājas. Ir vēl laba kombinācija — kefīrs vai rūsgušpiens kopā ar kārtīgu salinātu rudzu rupjmaizi.
— Vai pašai vienmēr izdodas ievērot pareiza uztura pamatprincipus?
— Man saldumi īsti negaršo. Viesos esot, arī ēdienu cenšos izvēlēties pēc savas gaumes. Man garšo visas ar biezpienu saistītas lietiņas, arī siera kūkas. Ja ēdu šokolādi, tad ar augstu — 70 — 80% — kakao saturu, vēlams ar pievienotu čili. Šad tad nogaršoju kādu interesantu maizīti. Ir bijuši ceļojumi, kuros ir ierobežots daudzums veselīgas pārtikas. Protams, tad ēdu to, kas ir. Burgeru laikam tomēr neesmu ēdusi. ◆

Daži padomi un atziņas

Kustības, askētisms ēšanā, labs garastāvoklis un mērķis dzīvē neatkarīgi no tā, cik cilvēkam gadu, ir pamatlietas, kas veicina ilgmūžību. Nežēloties. Žēlošanās skābina organismu, kas veicina slikto šūnu veidošanos.

Staburags.lv ARHĪVS

Lielveikali būtu jāslēdz

Kategorijas