Labklājības ministrija uzklausa neretiešu idejas

2019. gada 8. februāris 00:00

400

Labklājības ministrija uzklausa neretiešu idejas

Neretas novada Zalves pagasta Sproģu pamatskolu slēdza 2017. gada augustā, bet Neretas pašvaldība joprojām lielo ēku turpina uzturēt — ziemā apsilda, telpas iznomā dažādu vietējas nozīmes pasākumu rīkošanai. Pašsaprotami, ka tik lielu ēku turpināt uzturēt ir finansiāli neizdevīgi, tāpēc jāmeklē risinājums, un tāds radās saistībā ar Eiropas Savienības atbalstīto deinstitucionalizācijas (DI) plānu jeb psihiatriskās palīdzības sniegšanas reformu.

Eiropa šajā konkrētajā gadījumā piedāvā 88,7 tūkstošus eiro, un, pieliekot klāt pašvaldības 15,6 tūkstošus, ir iespēja īstenot projektu “Multifunkcionāla centra izveide”.
Jāizvēlas starp divām ēkām
Sproģu skola nebija pirmais un vienīgais DI projekta īstenošanai izvēlētais objekts novadā. Pirms tam šo pašu summu apsvēra ieguldīt daudz necilākas pašvaldībai piederošas ēkas Neretas centrā, Pētera Lodziņa ielā 12, pārbūvei. Ēkā pirms tam darbojās Valsts policijas Neretas iecirknis. Vēlāk pašvaldības deputāti domas mainīja, izvēloties skolu. To arī iekļāva atjaunotajā iesniegumā par piedalīšanos projektā un iesniedza Labklājības ministrijā. Janvāra beigās ministrijas pārstāvji ieradās Sproģos, lai pirms lemšanas par līdzekļu piešķiršanu paši izraudzīto ēku izvērtētu, vai neretiešu idejas ir realizējamas.
Uz tikšanos ar pašvaldības vadību un deputātiem ieradās Labklājības ministrijas (LM) Eiropas Savienības Struktūrfondu departamenta direktore Sarmīte Uzuliņa, LM Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš un vecākā eksperte Kristīne Lasmane un LM Sociālās iekļaušanas politikas departamenta vecākā eksperte Anna Grīnberga.
Lai nekļūst par pansionātu
Ministrijas speciālisti savos komentāros par šo projektu brīdināja, ka kopējais veidols nedrīkst atstāt pansionāta iespaidu, bet, veidojot “visu zem viena jumta”, tieši tāds draud izvērsties. Tas savukārt draud, ka par projektu atbildīgās personas to neatzīs par atbilstošu sākotnējam uzstādījumam. Tāpēc investīcijām, kas nav mazas, jākalpo ilgtermiņā, pareizi un attiecināmi. Līdzīgi negatīvie piemēri ir Igaunijā, kur līdzīgā projektā komisija no Eiropas Savienības atzina, ka nauda ir investēta nepareizi. Izveidotas vienuviet daudzas mazas platības mājas, kurās kopumā izmitināti 30 cilvēki, kas patiesībā ir tas pats, kas sociālās aprūpes centrs. Šie cilvēki visu dienu tā arī pavada mājiņās un necenšas iekļauties sabiedrībā, dzīvo izolēti. Izveidot mākslīgas atsevišķas ieejas, imitējot pakalpojuma nošķirtību, ir bezjēdzīgi kā no projekta mērķa, tā cilvēciskiem apsvērumiem.
Svarīga ir iespēja šiem cilvēkiem pārvietoties, piemēram, pastāvīgi lietot sabiedrisko transportu, lai nokļūtu no Sproģiem uz Aizkraukli. Iespējams, šajā gadījumā nāktos piesaistīt pavadoni jeb mentoru. Ja šādiem apstākļiem ir argumentēts pamatojums, Labklājības ministrija konkrēto projektu izskatītu kā atbalstāmu. Tomēr vēl pirms Sproģu skolas iekštelpu vizuālās apskates ministrijas eksperti izteicās, ka ēkas platība ir pārāk liela projektā norādīto septiņu cilvēku izmitināšanai.
Darbojas arī kā viesnīca
Ekskursiju skolā vadīja Zalves pagasta pārvades vadītāja Dzintra Noreika, izrādot kādreizējās klases, kuras nu varētu pārbūvēt par atsevišķiem dzīvokļiem ar savu sanitāro mezglu. Tāpat paredzēts izveidot koplietošanas virtuves un dušas. Lielākajās telpās varētu izveidot dzīvokli ar vairākām istabām — gulēšanai, viesu uzņemšanai. Pēc skolas slēgšanas, īpaši vasarā, kad pārējās naktsmītnes Neretas pusē ir noslogotas, šejienes telpas izmantot viesu izmitināšanai, un šim nolūkam ir pielāgotas trīs bijušās klases. Ar Eiropas projektu skolā vēl vairākus gadus darbosies bezvadu internets, un to šobrīd izmanto Sproģu jaunieši.
Dzintra Noreika teic, ka paralēli DI projektam Sproģos iecerēts veidot arī ko līdzīgu sociālās aprūpes centram. Jau šobrīd Neretas sociālās aprūpes centrā visas vietas ir aizņemtas, tur pārsvarā izmitināti cilvēki, kuriem nepieciešama pastāvīga aprūpe, tajā skaitā guļošie. Domājot nākotnē, apzinot novada iedzīvotājus, kuri varētu kļūt par vientuļajiem pensionāriem un kuriem būs nepieciešama aprūpe, šādas telpas ir vajadzīgas. Pašlaik Zalves pagastā vien tas varētu būt aktuāli ap 30, bet novadā kopā ap 60 iedzīvotājiem. Daļa no viņiem dzīvo neremontētās ēkās ar bojātiem jumtiem. Nenoliedzami starp viņiem ir arī grādīgo dzērienu lietotāji.
Nav unikāls gadījums
Aldis Dūdiņš, lūgts komentēt projekta īstenošanas perspektīvas, teic, ka jāvērtē pašvaldības redzējums, jāsaprot, kādēļ veiktas izmaiņas, ēku Neretas centrā aizstājot ar Sproģu skolu. Pirmie iespaidi gūti, un tālāk lems Centrālā finanšu un līgumu aģentūra un Zemgales Plānošanas reģions. Redzētais un dzirdētais jāliek kopā ar Eiropas Komisijas izstrādātajām vadlīnijām. “Negribas pieredzēt situāciju, kad atbrauktu kāds ārējais pārbaudītājs un teiktu, ka paveiktais nav atbilstošs. Tāpat svarīgs ir Neretas novada pašvaldības redzējums par ēku kopumā, lai septiņi DI projekta cilvēki netiktu ielikti ēkā, par kuras likteni ilgtermiņā nav skaidrības,” teic ministrijas pārstāvis. Iepriekš šādas vizītes bijušas vairākās pašvaldībās Latgales reģionā, un arī tur redzētas līdzīgas situācijas — mēdz mainīt sākotnēji izvēlēto ēku uz citu. Neretas gadījums nav unikāls.
Vai pašvaldībai pietiks naudas?
“Pašvaldības kā gādīgi saimnieki cenšas uzturēt šīs reiz funkcionējošās skolas un citas ēkas,” saka Sarmīte Uzuliņa. “Tas ir tikai loģiski, ka tiek domāts par jaunu pakalpojumu attīstību. Tikai ļoti rūpīgi jāizvērtē, cik jēgpilni to darīt katrā konkrētajā vietā. Ja Neretas pašvaldība saredz, ka šī milzīgā ēka nākotnē var būt pilnībā dzīvojama ar kādu pakalpojuma starpniecību vai vienkārši kā dzīves vieta pašvaldības iedzīvotājiem, tad šeit cita starpā varētu būt arī grupu dzīvokļi, kurā dzīvotu cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem. Iepriekš Neretas pašvaldības pieteiktais pirmatnējais infrastruktūras attīstības projekts ir Labklājības ministrijas akceptēts, un šobrīd ir runa par korekcijām tajā, konkrēti — projektā iekļauto ēku maiņu. Runājot par Sproģu skolas ēku, jautājums ir arī par pašvaldības finanšu kapacitāti — vai pietiks naudas, lai varētu attīstīt arī to pakalpojumu daļu, kas neattiecas uz DI: servisam, sociālajiem dzīvokļiem, rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kā tas ir arī plānots. Ja grozījumi iesniegumā ir pamatoti, tad galīgais lēmums par projekta apstiprināšanu varētu būt divu trīs mēnešu laikā. Katrā ziņā ES fondu finansējums attiecībā pret šajā ēkā nepieciešamo investīciju apjomu ir niecīgs.”
Iveta Arāja, Neretas novada domes sociālā dienesta vadītāja, sniedzot šī brīža aktuālo informāciju, teic, ka pēc tikšanās ar LM speciālistiem Zemgales Plānošanas reģionā iesniegti skaidrojumi par plānoto ēkas noslodzi, plāniem to izmantot pilnībā, ēkas otrajā stāvā izveidot dienesta viesnīcu un pašvaldības dzīvokļus, bet pirmajā stāvā veidot grupu dzīvokļus. Dienas aprūpes centru personām ar garīga rakstura traucējumiem nolemts veidot netālu esošajā Sproģu saieta namā jauniešu centra telpās. Toties bijušās skolas ēkā būs dienas aprūpes centrs bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Labklājības ministrija uzklausa neretiešu idejas

Kategorijas