Meklējot kompromisu spējām un vajadzībām

2018. gada 2. oktobris 15:49

209

Meklējot kompromisu spējām un vajadzībām

Šogad Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) otro reizi organizēja “Atvērto durvju dienu personām ar invaliditāti”. Aizkrauklē pasākumā piedalījās deviņi bezdarbnieki invalīdi un divi uzņēmumi. Šogad bezdarbnieki invalīdi viesojās SIA “Jards” Aizkrauklē un ZS “Janavas” Kokneses novadā, kur varēja iepazīt mazumtirdzniecības veikala pārdevēja, noliktavas strādnieka, palīgstrādnieka un laukstrādnieka profesijas.

Darba vietu iekārto atbilstoši vajadzībām

Šāda veida atvērto durvju diena Aizkraukles pusē notiek otro gadu, bet ar to saistītā programma “Subsidētās darba vietas bezdarbniekiem” un tajā iekļauto personu ar invaliditāti nodarbināšana ir jau ierasts pasākums vairāku gadu garumā. NVA Aizkraukles filiāles pārstāve, nodarbinātības organizatore Evita Aņikina stāsta, ka atvērto durvju diena mudina personas ar invaliditāti — potenciālos darba ņēmējus — un uzņēmējus sadzirdēt vienam otru un sadarboties. Mērķis ir sekmēt invalīdu integrāciju sabiedrībā, darba tirgū, mazinot stereotipus un dodot iespēju klātienē iepazīt darba vidi, procesus uzņēmumā. Darba devējam tā ir iespēja atrast vajadzīgo darbinieku.

Evita Aņikina teic, ka šobrīd Aizkraukles NVA reģistrēti 124 Aizkraukles novadā dzīvojošie bezdarbnieki invalīdi. Invaliditātes mēdz būt dažādas — vispārējas saslimšanas, redzes, dzirdes, psihisku slimību, kustību invaliditāte u. c. Šajā programmā var piedalīties jebkurš bezdarbnieks invalīds.

“Pasākumā noteiktām personu grupām” ar Aizkraukles NVA filiāles starpniecību pēdējos gados bezdarbniekus invalīdus nodarbinājuši vairāki uzņēmumi — SIA “A. Stepiņš”, SIA “Jards”, SIA “UP Pro”, IK “IGFA”, SIA “Studio ABC”, biedrība “Mēs Jaunjelgavas vidusskolai”, IK “Dendrijs”. Pirms gada bezdarbnieki invalīdi klātienē iepazina darba vidi ZS “Janavas”, Aizkraukles dzīvnieku aizsardzības biedrībā “Felida” un SIA “Kāpiņa”.

Programmas laikā uzņēmumā 24 mēnešiem izveido subsidētās darba vietas. Katram pasākumā iesaistītajam bezdarbniekam nodrošina kvalificētu darba vadītāju, kas palīdz apgūt nepieciešamās iemaņas. Strādājot subsidētajā darba vietā, bezdarbnieks ar invaliditāti var saņemt ergoterapeita, surdotulka un atbalsta personas pakalpojumus.

NVA pārstāve atgādina — tā kā invaliditāte nozīmē arī pielāgošanos darba videi, uzņēmumam piedaloties projektā, pirms darba vietas izveidošanas pieaicina ergoterapeitu, kurš nosaka pielāgojuma nepieciešamību katram invalīdam. Arī šo iespēju izmantojuši vairāki uzņēmumi.

Interese ir, traucē birokrātija

Atvērto durvju dienā “Staburags” kopā ar NVA pārstāvjiem un darba meklētājiem pabija uzņēmumā “Jards”. Uz tikšanos ieradās četri darba meklētāji.

“Jardam” Aizkrauklē ir trīs veikali, vēl viens Latgales pusē un filiāle Rīgā. Uzņēmums nodarbojas ar mazumtirdzniecību, celtniecības darbiem, saldēšanas un ventilācijas iekārtu ierīkošanu un apkopi. Atkarībā no sezonas uzņēmumā strādā no 40 līdz 50 darbiniekiem. Par iesaisti šajā projektā uzņēmuma lietvede Inese Bērziņa stāsta, ka labprāt pieņemtu vairāk darbinieku. Kā katrā projektā, kas saistīts ar ES finansējumu, arī šajā jāsakaras ar pamatīgu birokrātijas mehānismu, kas nozīmē lielus “papīru kalnus”, vadības process ir smagnējs. Te lielu atbalstu saņem no NVA Aizkraukles filiāles darbiniecēm. Tā kā “Jards” uzņēmējdarbību veic arī Rēzeknē, Inese Bērziņa secinājusi, ka vienā projektā dažādās tā realizācijas vietās prasības ir atšķirīgas. Tajā pašā laikā uzņēmums joprojām ir ieinteresēts arī turpmāk piedalīties invalīdu nodarbinātības programmā un šobrīd gatavs piedāvāt reālas darba vietas. Līdz šim īstenoti vismaz pieci ar invalīdu nodarbināšanu saistīti projekti, un, pamatojoties uz ergoterapeita atzinumu, iegādātas speciālas apgaismes ierīces, krēsli un citi palīglīdzekļi.

Jāņem vērā nogurums

Uzrunājot darba meklētājus, skaidrāk var izprast šībrīža situāciju — viņu ikdienu, veselības problēmas. Vienā gadījumā uzņēmums, kurā strādāts iepriekš, šopavasar nonācis krīzē. Tā kā darba meklētājai vienlaikus saasinājušās onkoloģiskās problēmas, kādu laiku spēku nācies atdot veselības atgūšanai. Šobrīd cīņa ar slimību nozīmē arī samazinātas darba spējas, biežākus noguruma brīžus.
Ar līdzīgām problēmām saskaras arī aizkrauklietis Aivars Tīss. Viņš pirms vairākiem gadiem strādāja AS “Sadales tīkls” par tehniķi. Pirms pieciem gadiem cieta autoavārijā, tad bija ilgstoša atveseļošanās. Vēlāk piešķirta 2. invaliditātes grupa. Atguvis darba spējas un pieteicies strādāt uzņēmumā “Jards”. Tur pērn strādāja aptuveni sešus mēnešus. Veicis dažādus saimnieciskos darbus un lietā licis arī elektriķa zināšanas. Veselības dēļ darbu tomēr bija spiests pamest. Atsākot darba meklējumus, viņš bažījas, vai fiziski spēs pildīt visus uzticētos pienākumus.

“Strādājot intensīvi, gan fiziski, gan garīgi ļoti ātri nogurstu. Dažkārt nogurums rodas ātrāk, bet ir dienas, kad varu strādāt ilgi. Grūti prognozējams process. Bija arī infarkts, tāpēc joprojām jāuzmana sirds,” stāsta Aivars. “Jardā” viņš pretendē noliktavas pārziņa amatam. Par šo darbu viņš saka: “Ļoti interesants. Katram savs redzējums par ideālo kārtību, tajā skaitā noliktavā.” Ja uz darbu būt jānāk jau rīt? Aivars apdomā atbildi un saka — tam jānobriest. “Strādāt gribas, lai nopelnītu un lai justos noderīgs.”

Biruta Škutāne, NVA Aizkraukles filiāles vadītāja, teic, ka cilvēkiem ar invaliditāti viens no lielākajiem ieguvumiem šajā programmā ir iespēja pārbaudīt savas šībrīža spējas un, pateicoties darba devējiem, tajā skaitā “Jards”, atrast kompromisu starp uzņēmēja vajadzībām un darba ņēmēja varēšanu. Piesaucot pagājušajā gadā realizēto projektu, Biruta Škutāne kā pozitīvu piemēru nosauc Antas Kučeres zemnieku saimniecību “Janavas” Kokneses novadā. Tur projekta laikā pieņemtais strādnieks vēlāk kļuvis par pastāvīgu darbinieku un šogad sagatavota darba vieta jau nākamajam.

Uzziņa

◆ Latvijā pērn akcijā “Atvērto durvju diena personām ar invaliditāti uzņēmumos” piedalījās 62 darba devēji un 207 personas ar invaliditāti.
◆ Pēc Labklājības ministrijas (LM) datiem, 2017. gadā Latvijā bija 166 085 invalīdi. Reģistrētie invalīdi bezdarbnieki — 8000 jeb ap 10% no kopējā bezdarbnieku skaita.
◆ Gada laikā darbā iekārtojas ap 3000 cilvēku ar invaliditāti.
◆ Latvijā kopumā nodarbināti 40,4 tūkstoši invalīdu.
◆ ES pirms diviem gadiem bija nodarbināti 72% cilvēku bez invaliditātes, bet no personām ar īpašām vajadzībām — tikai 47%.
◆ Vairāk nekā puse no reģistrētajiem bezdarbniekiem ar invaliditāti ir ilgstoši bez darba. Savukārt 57,8% no viņiem ir cilvēki 50 gadu vecumā un vecāki. Jauniešu ar invaliditāti īpatsvars bezdarbnieku rindās ir salīdzinoši neliels — 3,4%.
◆ LM dati vēsta, ka septiņu gadu laikā Latvijā cilvēku ar invaliditāti skaits pieaudzis par vairāk nekā par 40 tūkstošiem. 2008. gadā valstī invaliditāte bija noteikta 131 524 cilvēkiem, bet 2015. gadā — 174 060 cilvēkiem. 2008. gadā cilvēku ar invaliditāti īpatsvars no kopējā Latvijas iedzīvotāju skaita bija 5,82%, savukārt 2015. gadā — 8,64%.

Publikācija sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Staburags.lv ARHĪVS

Meklējot kompromisu spējām un vajadzībām

Kategorijas