Par draudzīgu attieksmi ģimenēm pašvaldībās nesūdzas

2018. gada 14. novembris 15:33

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija otro gadu rīko konkursu “Ģimenei draudzīgākā pašvaldība 2018”, kas noslēgsies decembra sākumā. Konkursā piedalījās arī Aizkraukles reģiona pašvaldības, taču deviņu finālistu vidū mūsējo nav. Tomēr tas nenozīmē, ka tajās par ģimenes atbalstu nedomā. “Staburags” pētīja, kāda ir situācija.

Ideju netrūkst
Ģimenei draudzīgāko pašvaldību balsojumā noteica iedzīvotāji. Vai tas nozīmē, ka mūsu puses novadi iedzīvotāju skatījumā nav ģimenei draudzīgi vai mums vienkārši ir kūtri cilvēki, grūti pateikt, jo pašvaldībās stāsta, ka ģimeņu labā dara daudz, atbalsts un iespējas ir pietiekami lielas.

Lai cilvēkiem būtu ērtāk iegūt informāciju, izveidota tīmekļvietne www.vietagimenei.lv, kur vienkopus atrodama aktuālā informācija par Latvijas pašvaldību sniegto atbalstu ģimenēm ar bērniem un tām draudzīgu infrastruktūru. Dati iegūti no pašvaldību iesūtītās informācijas, kā arī papildināti ar Labklājības ministrijas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un Valsts kases sniegtajām ziņām. Dažas pašvaldības sniegušas pilnīgāku informāciju, citas mazāk, un ir iespēja salīdzināt piedāvājumu un iespējas katrā.

Aizkraukles novada dome detalizēti uzskaitījusi visus piedāvājumus. Lielāks atbalsts ir maznodrošinātajiem un trūcīgajiem iedzīvotājiem, bet domāts tiek arī par ģimenēm, neizvērtējot ienākumus. Viens no pozitīvajiem piemēriem ir brīvpusdienas izglītības iestādēs daudzbērnu ģimeņu bērniem. Aizkraukles, Vecumnieku un Neretas novada pašvaldības ir tās, kas piemaksā pie valsts dotās naudas skolēnu ēdināšanai, kas šobrīd ir gaužām niecīga — 1,42 eiro.

Novada domes sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Anita Bicka atzīst, ka Aizkraukle noteikti ir draudzīga ģimenēm.
— Piedāvājumu ir diezgan daudz, un aktīvi strādā arī sociālais dienests, kas pārzina to sabiedrības daļu, kurai vajadzīga lielāka palīdzība. Turpmāk vairāk gribētos strādāt ar daudzbērnu ģimenēm, vajadzētu arī ģimenes atbalsta centru, un ar laiku, cerams, tas veidosies, bet šobrīd visam pietrūkst kapacitātes, — saka Anita Bicka.

Novada domes vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Zanda Bistere pastāstīja, ka Aizkrauklē viens no labajiem piemēriem ir atjaunotie bērnu rotaļu laukumi, ko uzteic arī pilsētas viesi. Īpaša rūpe ir par trūcīgajām un maznodrošinātajām ģimenēm, bet arī pārējām atbalsts arvien palielinās. Liels atspaids ir bezmaksas ēdināšana pirmsskolas izglītības iestādēs un skolās daudzbērnu ģimeņu bērniem, un arī citiem brīvpusdienas nodrošinātas līdz sestajai klasei.

Grib arī moderno
Jaunjelgavas novada dome vietnē www.vietagimenei.lv uzsver, ka tās galvenā prioritāte ir bērni un jaunieši, viņu attīstība un prasmju pilnveidošana. Novadā ir pašvaldības bērnudārzi, skolās apmaksātas pusdienas un vidusskolā dienesta viesnīca, kā arī iespēja saņemt stipendiju līdz pat 60 eiro mēnesī. Jaunieši var bez maksas apgūt autovadītāju kursu teorētisko daļu. Ziemassvētkos visi novada izglītības iestādes apmeklējošie bērni un jaunieši, kā arī tie mazuļi, kuri vēl dzīvo mājās, no pašvaldības saņem saldumu paciņas.
Tāpat ir iespēja bērniem darboties interešu izglītības pulciņos gan skolā, gan kultūras namos, ir atbalsts talantīgajiem jauniešiem mūzikas, mākslas un sporta skolās. Novadā darbojas jaunatnes iniciatīvu centrs, izveidota Jauniešu dome, ir trīs dienas centri. Regulāri notiek kultūras pasākumi visu vecumu cilvēkiem. Pakāpeniski tiek attīstīta bērniem un jauniešiem draudzīga infrastruktūra, atjaunoti rotaļu laukumi, plānots izveidot modernu veloparku, bet ziemā darbojas bezmaksas slidotava.

Pašvaldība noteikusi, ka daudzbērnu ģimenes saņem nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi, kā arī, sākot mācību gadu, katram bērnam piešķir 50 eiro mācību līdzekļu iegādei, bet Ziemassvētkos — 50 eiro visai ģimenei.

Jaunjelgavas vidusskolas direktore Lauma Mīlīga teic, ka liels ieguvums novadā ir tas, ka pašvaldība visiem bērniem pirmsskolas izglītības iestādēs nodrošina bezmaksas ēdināšanu. Iespēju robežās tā ir arī novada skolās. Naudai tiek “sekots” līdzi. Ja ir iespēja, atbalsta arī tos, kuriem grūtāk samaksāt par pusdienām, lai arī ģimenei nav maznodrošinātās vai trūcīgās ģimenes statuss.
Jaunjelgaviete Līga atzīst, ka pilsētā bērniem ir iespēja mācīties un interesanti pavadīt brīvo laiku, kas neprasa papildu līdzekļus no vecāku maka. Notiek pasākumi, un var iesaistīties arī pašdarbībā. Gribētu gan vairāk modernākas nodarbes, ne tikai tautiskās dejas. Nesen sākušās zumbas nodarbības, bet varētu padomāt arī par ko citu. Pēc Līgas domām, lielāko dāvanu ģimenes ar bērniem saņem no valsts — atlaides braucieniem sabiedriskajā transportā ar ģimenes karti.

Ir gan vecāki, kuri pat nezina par “3+ Ģimenes kartēm” un tās sniegtajām iespējām, kaut arī ģimenes rocība nav liela un audzina trīs un pat vairāk bērnu. Tā ka daudz kas atkarīgs no cilvēku informētības, bet arī pašam jābūt vēlmei interesēties par iespējām un apkārt notiekošo.

Ir visām paaudzēm
Kokneses pašvaldībā atzīst, ka novadā ir droša, sakopta, veselīga vide, sakārtota infrastruktūra, izdevīgs ģeogrāfiskais novietojums, laba sabiedriskā transporta kustība, aktīva kultūras un sabiedriskā dzīve, un tas viss noteikti piemērots ģimenēm ar bērniem. Novadā ir arī plašas izglītības iespējas ar kvalificētiem speciālistiem, mūsdienīgām mācību metodēm un aprīkojumu.
Iespējamas dažādas interešu un tālākizglītības iespējas, mūzikas skola, kultūras nams, kur darbojas vairāki kolektīvi, bibliotēkas ar bērnu nodaļām, labiekārtoti rotaļu laukumi, skeitparki, āra trenažieri, volejbola, futbola laukumi, sporta centrs ar peldbaseiniem un pirtīm, divas sporta halles un stadioni ar mīksto segumu, dabas taka, ziemā arī slidotavas.

Kokneses ģimenes atbalsta dienas centrs nodrošina brīvā laika pavadīšanas iespējas bērniem, jauniešiem, pensionāriem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Savukārt centrs “Dzeguzīte” ir ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestāde bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kā arī krīzes situācijā nonākušajām ģimenēm ar bērniem.

Ik gadu pašvaldība svinīgā sarīkojumā “Man blakus tava sirsniņa” sumina visjaunākos novadniekus un viņu vecākus.

Kokneses novadā, tāpat kā citur, ģimenēm rada papildu iespējas, piemēram, piešķirot brīvpusdienas izglītības iestādē. Pirmsskolas izglītības iestāde “Gundega” ir viena no tām, kur vecāki var izvēlēties, cik reižu bērnam nepieciešama ēdināšana, no tā arī atkarīga maksa.

Novada sociālā darbiniece darbam ar ģimenēm un bērniem Līva Skābarniece, kura pati ir divu bērnu māmiņa, uzskata, ka Koknese noteikti ir ģimenēm draudzīga pašvaldība.

— Katru gadu ir kaut kas papildus, un, ja budžets ļauj, deputāti pieliek vēl klāt kaut ko “draudzīgu”. Jaunākais ir bezmaksas ēdināšana daudzbērnu ģimeņu bērniem, un tagad ir precīzākas ziņas, cik novadā ir šādu ģimeņu, jo līdz šim tādas uzskaites nebija. Nereti pārmetumi saņemti no vecākiem, kuriem ir bērni ar īpašām vajadzībām, ka pašvaldība varētu vairāk atbalstīt, bet lielāka palīdzība viņiem ir no valsts. Tomēr kopumā iespēju ģimenēm ir daudz. Izglītības iestāde iesaistās projektos un bērniem bez maksas nodrošina teātra izrādes un koncertus, kas arī ir liels atbalsts, jo ne vienmēr ģimenes pašas var tos apmeklēt. Koknesē var pilnvērtīgi sportot un apmeklēt peldbaseinu. Turklāt dažādas papildu iespējas tiek radītas visu laiku, — teica Līva Skābarniece.

Jārada arī pašiem
Skrīveru novadā ir ģimenēm draudzīga, mierīga vide un pieejami nepieciešamie pakalpojumi — izglītība no pirmsskolas līdz vidusskolas līmenim, veselības aprūpe un sociālā palīdzība ģimenēm ar bērniem. Skrīveru pašvaldībā darbojas divas pirmsskolas izglītības iestādes — “Sprīdītis” un “Saulēni”. Izbūvēti rotaļu laukumi, ierīkoti āra trenažieri, līdzās skolai ir sporta spēļu laukums, nesen atjaunots stadions.
Vispārējās vidējās izglītības ieguvi nodrošina Andreja Upīša Skrīveru vidusskola. Tajā darbojas daudz dažādu interešu izglītības pulciņu, novadā ir Mūzikas un mākslas skola. Pašvaldība piešķir 20 eiro pabalstu ikvienai daudzbērnu ģimenei, kuras bērns sāk skolas gaitas vai turpina mācīties kādā no izglītības iestādēm. Turklāt pašvaldība katram pirmklasniekam uzdāvina skolas formas vesti. Daudzbērnu ģimeņu bērni bez maksas mācās Mūzikas un mākslas skolā. Skrīveri ir viena no retajām pašvaldībām, kur ir arī atbalsts ar celiakiju slimiem bērniem — 100 eiro gadā.

Biedrības “Vecāki Skrīveriem” vadītāja Baiba Kauliņa stāsta, ka šī organizācija ir jauna — izveidojusies šī gada pavasarī, un tajā apvienojusies daļa pirmsskolas izglītības iestādes “Sprīdītis” vecāku. Viņa atzīst, ka pašvaldība piedāvā dažādas iespējas izglītībai un brīvā laika pavadīšanai, tomēr daudz ko vēl var pilnveidot.

— Veidojot biedrību, gribējām meklēt iespējas iesaistīties projektos, lai īstenotu kādu ideju, jo ne viss vienmēr jāgaida no pašvaldības. Aicinām mums pievienoties arī citus vecākus, lai bērniem un jauniešiem Skrīveros radītu labākas iespējas, — teica Baiba Kauliņa.
Viņa atzīst, ka iespējas ģimenēm ir, bet arī pašiem vairāk jāinteresējas par to, ko sniedz pašvaldība un valsts. Grūti esot izvērtēt, cik sabiedrība ir informēta, bet ikdienā var novērot, ka cilvēki lielākoties ir zinoši par to, kas kur notiek.

Neretas novada pašvaldība kā vienu no pozitīvajām iespējām nosauc to, ka visi bērni var apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādes, un tas nozīmē, ka nav rindu bērnudārzā. Dienas centrā Mazzalvē tiek rīkoti dažādi saturiski pasākumi ģimenēm ar bērniem, ir iespēja piedalīties projektu aktivitātēs, kā arī veikt brīvprātīgo darbu. Neretas novadā domā arī par tīru un sakoptu vidi.

Arī Neretas novadā piešķir pabalstu celiakijas slimniekiem. Tiesības uz to ir bērnam vecumā līdz 18 gadiem, kuram nav noteikta invaliditāte un viņš neatrodas pilnā valsts apgādībā. Pabalsts ir 70 eiro gadā. Vidusskolēniem ir apmaksāti autovadītāju kursi.
Novada sociālā dienesta vadītāja Iveta Arāja pārliecināta, ka Nereta ir draudzīga pašvaldība ģimenēm.

— Pēdējā laikā visā novadā, arī pagastos, atjaunoti bērnu rotaļu laukumi. Labs atbalsts ir arī brīvpusdienas, plānojam to saņēmēju loku paplašināt. Skolā ir dažādi interešu pulciņi, un jau otro gadu bērni kultūras namā var mācīties mūziku pie Viesītes mūzikas un mākslas skolas pedagogiem. Daudz kas piemērots ģimenēm, vien vairāk būtu vecākiem darba vietu. Tomēr pagaidām par skolēnu skaitu novadā nevar sūdzēties, — stāsta Iveta Arāja.

Vajag darba vietas
Pļaviņu novadā, stāstot par savu devumu ģimenēm, stāsta, ka pašvaldība apmaksā pusi ēdināšanas maksas pirmsskolas izglītības iestādē un tās filiālēs, pilnā apmērā biļetes vietējā maršruta autobusā cilvēkam, kurš pavada bērnu uz bērnudārzu. Savukārt Pļaviņu novada ģimnāzijā skolēniem ir plašs un moderns informācijas tehnoloģiju nodrošinājums, daudzveidīgas ārpusstundu aktivitātes, iespējas interešu izglītībā, iesaistīšanās dažādos projektos, 12. klašu absolventi var pretendēt uz Kārļa Daktera iedibināto prēmiju, 9. — 12. klašu skolēni saņem stipendiju par augstiem sasniegumiem ikdienas mācību darbā, kā arī vienreizējo stipendiju 1. un 10. klašu skolēniem un vēl citas iespējas. Skolā ierīkots pacēlājs cilvēkiem ar funkcionāliem kustību traucējumiem, kas gan ne vienmēr darbojas.

Novadā ir arī mūzikas un mākslas skola. Brīvo laiku var interesanti un daudzveidīgi pavadīt bērnu rotaļu un attīstības centrā “Pepija”, bet jaunieši — centrā “Ideja”, labiekārtoti bērnu rotaļu laukumi, bibliotēkās notiek radošās nodarbības, tikšanās ar rakstniekiem un dažādi pasākumi. Izglītības un kultūras iestādēs regulāri remontē telpas un veido piemērotu un drošu vidi.

Arī sociālā palīdzība ģimenēm ar bērniem ir ļoti plaša. Tiek piedāvāts apmaksāts ceļš nokļūšanai uz bērnudārzu (pavadošajai personai), uz skolu, daļēji tiek segta ēdināšana bērnudārzos un skolās, kā arī ir pieejams bērnu piedzimšanas pabalsts, pabalsts bērnu svētkos “Esi gaidīts, mazais Pļaviņu novadniek!”, kurā tiek sveikti visi iepriekšējā gadā dzimušie mazuļi, Iespējami arī citi pabalsti.

— Ģimenē esam pieci cilvēki un izmantojam daudzas iespējas, ko sniedz pašvaldība — bērni mācās ģimnāzijā, apmeklē interešu pulciņus, mūzikas un mākslas skolu. Cenšamies būt katrā pasākumā, jo lielākoties tie ir bez maksas. Novērtējam to, ka izcili mākslinieki paši “piebrauc” klāt. Tā kā esam daudz un intereses dažādas, vienīgi grūti visiem pielāgot pašvaldības nodrošināto vai sabiedrisko transportu. Ērtāk ir visus sasēdināt automašīnā un pašiem aizbraukt, kur vajag, jo nedzīvojam centrā. Tomēr tie ir izdevumi, kurus neviens nesedz. Domāju, ka novadā ir viss nepieciešamais ģimenēm, taču nereti trūkst ļoti būtiskas lietas — darba vecākiem. Ja tā nav, arī ģimene novadā ne vienmēr noturas, — saka Agrita.

Darba iespējas daudzu ģimeņu dzīvesvietas izvēlē ir būtisks faktors. Tik elastīgi gan cilvēki Latvijā dzīvesvietu nemaina, un nereti ir situācijas, kad viens no vecākiem strādā citviet, kamēr lielākā ģimenes daļa dzīvo un mācās tuvāk dzīvesvietai. Izņēmums šajā ziņā nav arī Pļaviņu novads. Pēdējos gados liela rosība jaunu uzņēmumu izveidē novadā nav jūtama. Pļaviņu pašvaldība ir viena no tām, kas veicina uzņēmējdarbības attīstību, rīkojot konkursus jaunajiem un potenciālajiem uzņēmējiem. Tādējādi nereti cilvēks var radīt pats sev darba vietu vai paplašināt darbību.

Novada domes uzņēmējdarbības attīstības speciāliste un pašvaldības deputāte Elita Kaņepēja stāsta, ka vislielākā atsaucība konkursā bija pirmajā gadā, bet šobrīd tā diemžēl ir diezgan maza.

Kā māmiņa viņa piebilda, ka Pļaviņu novads noteikti atbalsta ģimenes. Skolēniem līdz 9. klasei ir brīvpusdienas, un viņi var paēst siltu ēdienu. Skola piedalās veselīgu dzīvesveidu atbalstošos projektos, skolā un ārpus tās ir sporta pulciņi.

— Pilsētā ir centrs “Pepija” un “Ideja”, ērti sasniedzamā attālumā mākslas un mūzikas skola, kas pilsētā dzīvojošajiem neprasa piepūli tur nokļūt. Attīstīti rotaļu laukumi. Dažkārt šķiet, ka mums ir visa tik daudz, ka vajag tikai vēlmi apmeklēt un darīt. Kur izpausties, ir visiem. Ir arī dažādu pabalstu veidi, bērnus bez maksas nogādā izglītības iestādēs, — teica Elita Kaņepēja.

Ar savu “odziņu”
Vecumnieku novadā visiem bērniem pieejams bērnudārzs, vispusīgi un moderni rotaļu laukumi, atpūtas vietas ģimenēm ar bērniem.
Valles vidusskolas direktore Gita Eriņa ar sajūsmu vispirms atzina, ka Vallē atvērta kolosāla kafejnīca, kas īpaši piemērota arī bērniem, pat mazākajiem, jo ir galdiņš zīmēšanai, tāfele un barošanas krēsliņš. Tā ir kā “odziņa” arī garāmbraucējiem, un cilvēki par šo vietu esot sajūsmā. Tāpat pagastā ir skaisti rotaļu laukumi, bibliotēkā katru ceturtdienu notiek nodarbības bērniem. Daudzveidīgs piedāvājums ir arī skolai. Skolēniem nodrošināta bezmaksas nokļūšana izglītības iestādēs, kā arī ir brīvpusdienas.
— Iespējas, ko cilvēkiem šeit darīt, ir. Tas viss gan nespēs piesaistīt ģimeni izvēlēties konkrēto novadu kā dzīvesvietu, ja vecākiem nebūs darba, — citu viedoklim piekrīt Gita Eriņa.

Laba pieredzes apmaiņa

Kā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vērtē, kas ir ģimenei draudzīgas pašvaldības, skaidro ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Upīte:
— Iniciatīvu “Ģimenei draudzīga pašvaldība” Latvijā realizē otro gadu. Redzam un priecājamies, ka pērn sāktā iniciatīva vienlaikus pilda funkciju arī kā pieredzes apmaiņas platforma. Apkopojot šī gada rezultātus, novērojām, ka daudzviet Latvijā ieviestas jaunas iniciatīvas un pakalpojumi ģimenēm ar bērniem, kas pārņemtas tieši no citu pašvaldību pērn paustā piemēra un aktivitātēm. Turklāt vairākas pašvaldības atzinušas, ka iesaistīšanās konkursā ļāvusi pašām iekšienē novērtēt sniegto pakalpojumu apjomu un nozīmību, kā arī iepazīt citu struktūrvienību piedāvājumus. Piemēram, bieži pašvaldības sociālais dienests nezina, ko piedāvā izglītības pārvaldes, jo šādas apkopotas informācijas nav, īpaši lielās un vidējās.
Katras pašvaldības prioritārajam uzdevumam jābūt, lai ģimenes un bērni tajās justos laimīgi, piederīgi un atbalstīti. Lai to panāktu, svarīgi izzināt iedzīvotāju vajadzības, sniegt nepieciešamo atbalstu un veidot pēc iespējas draudzīgāku apkārtējo vidi — vietu, kur pilnvērtīgi dzīvot, mācīties, strādāt un augt ģimenēm.

— Vai jūsu pašvaldība ir ģimenei draudzīga?

Mārīte no Sērenes
— Ne viss ir, ko ģimenēm vajadzētu un gribētu, īpaši ar maziem bērniem. Ļoti svarīgs ir veselības aprūpes pieejamības jautājums, kas ne vienmēr apmierina, bet tas vairāk jārisina valsts līmenī. Dzīvojam Sērenē, bet vairāk izmantojam Aizkraukles iespējas, jo bērni tur mācās skolā un apmeklē bērnudārzu. Aizkraukle ir vistuvāk, bet Sērenes pagastā nav savu izglītības iestāžu. Citās pašvaldībās brīvpusdienas skolā ir vismaz līdz 9. klasei, Aizkrauklē — tikai līdz 6. klasei, bet bērnudārzā to nav, ja neesi daudzbērnu ģimene. Labi gan, ka skolēniem nodrošina bezmaksas transportu uz skolu. Noteikti ir vēl daudz lietu, ko uzlabot.

Ervīns, secietis
— Lielākoties viss ir nodrošināts — skola, bērnudārzs, brīvpusdienas, rotaļu laukumi centrā. Esam piecu cilvēku ģimene, un ir svarīgi, ka daudz kas ir uz vietas pagastā. Protams, gribētu vēl daudz ko papildus, bet vai to visu spēs kāds nodrošināt? Visticamāk, viena pati pašvaldība noteikti nē, bet vairāk valsts. Tomēr arī pašiem jādara un jādomā par sevi. Tā esam pieraduši un daudz no citiem negaidām.

Kristīne Bancāne Aizkrauklē
— Šobrīd pašvaldības darbā viss apmierina. Izglītības iestādēs bērniem ir pusdienas, launags un transports uz skolu, ja nepieciešams, par ko nav jāmaksā. Skola nodrošina visus mācību līdzekļus arī vizuālās mākslas un mājturības stundām. Nekādu pretenziju nav, un Aizkrauklē domā par ģimenēm.

Publikācija sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Staburags.lv ARHĪVS

Par draudzīgu attieksmi ģimenēm pašvaldībās nesūdzas

Kategorijas