Sams notur savas pozīcijas

2019. gada 5. februāris 00:00

726

Kā ikkatru gadu, arī šogad vētījām aizvadītā gada lomus. Pērn apkopojuma virsraksts bija “Jānis Ritums triumfē otro gadu, sami trešo”. Šogad varētu rakstīt tādu pašu virsrakstu, vien mainīt skaitu. Kam pieķērusies lielākā zivs, nosakām, salīdzinot noķertās zivs svaru ar Latvijas Makšķerēšanas sporta federācijas reģistrētajiem rekordiem. Pērn konkursam bija pieteikts sams, vairākas līdakas, baltais sapals, sudraba karūsa, asaris.

“Grand prix” — samu karalim
Uz goda pjedestāla pirmā pakāpiena jau ceturto gadu sama makšķernieki. To pērn 6. jūnijā Daugavā ar murdu izvilka klintainieši Jānis Ritums un Gunārs Groza. Tā svars — 100 kilogramu, garums — 2,45 metri.
“Grūti un ilgi jau bija, kausējām apmēram divas stundas, sams jau nestāv mierā kā ķēdē piesieta govs, tas maļas, kuļas pa ūdeni, bet šad tad laimējas to izvilkt. Daudz gan netrūka, ka sams būtu apgāzis laivu. Tā gan vēl nekad nav gadījies. Labi, ka nopirku jaunu laivu, kas ir lielāka un platāka par iepriekšējo. Īrāmies uz krastu un samu divatā izvilkām malā. Nav jau tik traki — divatā simt kilogramu var vinnēt,” tā toreiz lomu komentēja par samu karali dēvētais Jānis Ritums.
2017. gadā jūnijā Jānis Ritums Daugavā ar murdu noķēra 86 kilogramus smagu un 2,23 metrus garu, bet vēl gadu iepriekš — 69 kilogramus smagu un 2,20 metru garu ūsaini. Kā tas izdodas? “Tas ir samu zvejnieka noslēpums, daudz kas jāzina un viss jāizdara pareizi,” teic samu karalis, kurš līdz šim noķēris daudz šo zivju.
Pēc Latvijas Makšķerēšanas sporta federācijas apkopotās statistikas, sama rekords ir 84,700 kilogrami, un 2010. gadā tik lielu milzeni Daugavā izvilcis M. Velde. Federācijas eksprezidents Jānis Stikuts gan norāda, ka murds ir rūpnieciskās zvejas rīks un ar tādiem izvilktie sami netiek reģistrēti kā Latvijas rekordi, bet, lai nu kā, viņš ir “Staburaga” rekordists un mūsu konkursā godam pelnījis galveno balvu.
Starp citu, kā liecina makšķerēšanas entuziasta Jura Šteinberga pirms pāris gadiem apkopotā informācija, lielāko Eiropas samu Itālijā izvilcis ungāru makšķernieks. Tas noticis 2010. gadā, un tā svars bija 134,97 kg.
Smagāks nekā
Latvijas rekords
Konkursa pirmā vieta pienākas aizkrauklietim Gunāram Veldem, kurš Dienvidsusējas upē noķēra neparasti lielu balto sapalu — tas bija 31 centimetru garš un svēra 384 gramus.
Viņa tēvs Māris Velde makšķerē kopš bērnības, tomēr tik lielu šīs sugas zivi redzēja pirmoreiz. Internetā atrodamā informācija liecina, ka Latvijā līdz šim noķertais lielākais baltais sapals svēris 345 gramus, tas noķerts 2001. gadā Rūjas upē — tātad pirms vairāk nekā 15 gadiem. Mūsu lasītāja loms gandrīz par 40 gramiem smagāks. Interneta vietnē www.latvijasdaba.lv lasāms, ka divu — piecu gadu vecumā zivs sasniedz 10 — 17 centimetru garumu. Latvijā sastopami arī līdz 23 — 27 centimetriem gari baltie sapali, kas sver apmēram 200 gramu. Šādas sugas zivis var sasniegt 15 gadu vecumu, bet Latvijā parasti tikai astoņu gadu vecumu. Balto sapalu sauc arī par tulci, stiepaci un teibu. Interesanti, ka angļu valodā šīs zivs nosaukums rakstāms kā “dace”. Latvijā baltais sapals sastopams daudzās upēs, daļā caurtekošu ezeru, kā arī jūrā upju grīvu rajonos.
Pavisam maz līdz Latvijas rekordam
Visiem zināma pasaka par zelta zivtiņu, bet Edmunda Ladušova noķertā sudraba zivtiņa gan ir dzīves realitāte un ierindo viņu otrajā vietā.
Lielās zivs konkursam viņš pieteica 2,220 kilogramu smagu un 45 centimetrus garu sudrabkarūsu, kuru viņam bija izdevies noķert Aizkraukles pagasta karjerā. Labs ķēriens — tā var vērtēt viņa lomu, jo tas tikai par 150 gramiem atpaliek no Latvijas rekorda. Rekordzivi 2010. gadā Slampes karpu dīķī noķēris G. Mališevs.
Desmitgadīgas karūsas, kas augušas ūdenstilpēs, kas bagātas ar barības vielām un skābekli, var sasniegt svaru līdz pat 5 kilogramiem un izaugt līdz 50 centimetru garumam.
Asaris “novājē”
Mūsu konkursa trešās vietas ieguvējs Andris Gailītis no Kokneses novada Bormaņiem savu konkursa zivi izvilka 5. aprīlī no Lobes ezera āliņģa. Tas bija 1,700 kilogramu smags un 48 centimetrus garš asaris. Asari viņš noķēra ar šķērsbļitku. Sākumā šķitis, ka pieķērusies līdaka. Tā kā āliņģa atvere bija par mazu, asari viņš izvilcis ar roku. Nosvēris ar elektroniskajiem svariem, nomērījis. Tik brangs gadījies pirmoreiz mūžā, taču naktī tas par 20 gramiem “novājējis”.
Reiz Lobē viņš noķēris arī astoņus kilogramus smagu līdaku, tomēr “Staburaga” “Lielās zivs” konkursā piedalās pirmo reizi.
Latvijā rekordasaris noķerts 2003. gadā Cepša ezerā un tā svars bija 2,15 kilogrami.
Kā portālā www.neasakas.wordpress.com raksta Juris Šteinbergs, “Latvijas Avīze” un “Copes lietas” reģistrē savus rekordus, kas dažreiz ir lielāki par LMSF reģistrētajiem. Tā, piemēram, reģistrēts, ka 2009. gadā noķerts 2,195 kg smags asaris.
Labs ciemakukulis
Katru gadu “Lielās zivs” konkursā piedalās arī līdaku makšķernieki. Necerēti lielu lomu — gandrīz 12 kilogramu smagu un 1,12 metrus garu līdaku — Daugavas vidū pērn noķēra ceturtās vietas ieguvējs Matīss Ločmelis no Rīgas. Tobrīd viņš strādāja SIA “VIA” un objekts bija Skrīveros, nakšņošana bija viesu namā netālu no Daugavas. Kādudien vakarā pēc darba viņš nolēmis joka pēc ar airu laivu ieirties upē un paspiningot. Kad pieķērusies zivs, sākumā domājis, ka tas ir sams. Cīkstējies kādas 40 minūtes, adrenalīns liels, tad ieraudzījis, ka tā ir līdaka. Bijis spiests to aiz žaunām ievilkt laivā. Līdaka bijusi labs ciemakukulis, kad Matīss braucis ciemos pie vecākiem uz Jēkabpili.
Uzķeras uz karūsas
Piektās vietas ieguvēji Toms Gaigalnieks un Emīls Zelčs no Daudzeses pagasta piemājas dīķa izvilka 1,24 metrus garu un 11,562 kilogramus smagu līdaku.
“Daudzevas dīķī biju noķēris dzīvo ēsmu — ap divdesmit karūsu, tādēļ piezvanīju draugam Emīlam un ierosināju kaut kur aizbraukt pamakšķerēt,” stāsta Toms Gaigalnieks. “Viņš teica — brauc pie manis! Piemājas dīķī draugs bija redzējis peldam lielu līdaku, kuru vajadzētu noķert, jo tā apēd mazās zivtiņas.”
Apskatījis dzīvo ēsmu, draugs uz pludiņmakšķeres āķa uzlicis vislielāko karūsu.
Abi makšķernieki aizgājuši ieturēt maltīti, bet, kad atgriezušies, pludiņš bijis aizvilkts līdz dīķa vidum. “Sākumā domājām, ka pieķērusies neliela zivs. Emīls paņēma makšķeri, piecirta, pavilka dažus metrus, bet zivs sāka spuroties. Redzējām, ka tā ir līdaka, apmēram metru gara — īsts monstrs,” stāsta Toms. Vēlāk gan līdaka pārtapusi garšīgās kotletēs.
Eiropā lielākā līdaka savulaik izvilkta Vācijā 1986. gadā. Tā svērusi 25 kilogramus.
Pēdējā brīdī
Veicināšanas balva — Tomam Gaigalniekam un Adriānam Striginam. Interesanti, ka šajā konkursā Toms Gaigalnieks piesakās ar divām līdakām, katru izvilcis kopā ar citu draugu. Šo lomu vienā no februāra pēdējām dienām — 1,12 metrus garu un 9,2 kilogramus smagu līdaku — viņi izvilka Rīteru karjerā. Abi zēni uz turieni bija devušies kopā ar Adriāna tēvu, lai vēl izmantotu pēdējo iespēju ķert līdakas, jo nārsta dēļ no 1. marta līdakas makšķerēt aizliegts.
Abi makšķerē jau kopš bērnības — Adriāns kopā ar tēvu makšķerēt devies no piecu gadu vecuma, bet Toms kopā ar vectēvu — no sešu gadu vecuma.
***
Paldies visiem, kas piedalījās konkursā! Rakstā nosauktie makšķernieki no nākamās nedēļas redakcijā var saņemt balvu. Arī šogad gaidīsim pieteikumus konkursam ““Staburaga” zivs”. ◆

+ 2

Staburags.lv ARHĪVS

Sams notur savas pozīcijas

Kategorijas