Neko nemainot, naudas attīstībai būs arvien mazāk

Jānis Podnieks, Pļaviņu novada domes deputāts un SIA “Prizma” loģistikas direktors

2019. gada 5. februāris 00:00

557

Neko nemainot, naudas attīstībai būs arvien mazāk

Aizvadītā nedēļa paskrējusi gluži kā vēja spārniem tāpat kā viss iepriekšējais mēnesis. Ir sajūta, ka tikko vēl šāvām Jaungada salūtu, bet nu jau esam februārī. Tik dažādi notikumi seko viens otram, un grūti izcelt kādu īpaši, jo katram no tiem bijis savs pozitīvais vai pamācošais pienesums.
Tā kā šobrīd esmu uzrunāts kā pašvaldības deputāts, tad šādā kontekstā viens no būtiskākajiem notikumiem bija sagatavotais un apstiprinātais pašvaldības pamatbudžets. Vēl gan nav skaidrības par šī gada investīciju projektiem un paredzētajiem finanšu līdzekļiem, jo nav apstiprināts valsts budžets. Kad to izdarīs, varēs konkrētāk spriest, ko šogad būvēsim un attīstīsim. Budžets pieņemts līdzīgs kā pagājušajā gadā, lai gan uzskatu, ka tam bija nepieciešama kaut vai neliela konsolidācija, jo ir izmaksas un funkcijas, no kurām vajag atteikties. Iedzīvotāju skaits novadā katru gadu konstanti sarūk, tehnoloģijas attīstās un mainās arī sabiedrības prioritātes un nākotnes mērķi. Protams, ka konsolidācija vienmēr ir ļoti trausls un jūtīgs pasākums, jo novads ir mazs un gandrīz visi cits citu pazīst vai arī saistīti kādā citā veidā. Tāpēc struktūrvienību optimizācija vai kādas darbavietas likvidēšana pielīdzināma gandrīz vai valsts apvērsumam.
Pašvaldības budžeta ieņēmumus pārsvarā veido divas lietas — nodokļa maksājumi un valsts transfēri pašvaldībām. Samaksājot nodokļus, iedzīvotāji vēlas saprātīgāku naudas izlietojumu. Ikgadēji pats personīgi pašvaldības budžetu papildinu ar 10 000 eiro nodokļu maksājumiem, tāpēc noteikti esmu ieinteresēts, lai katrs samaksātais eiro strādā efektīvi un pēc savas būtības.
Daudz runā par konsolidāciju, bet joprojām turpinās tas, ka ikvienā apdzīvotā vietā liela daļa iedzīvotāju grib savu skolu, poliklīniku un bibliotēku. Piemēram, bibliotekārs Vietalvā pašvaldībai izmaksā ap 14 000 eiro gadā. Tas nenozīmē, ka tur jāslēdz bibliotēka, bet to var apkalpot citi pagasta pārvaldē strādājošie, jo cilvēku taču paliek arvien mazāk un tehnoloģijas attīstās. Tādā veidā ietaupītā nauda būtu reāla investīcija pagasta infrastruktūrā. Tas ir tikai viens piemērs. Neko nemainot un turpinot dzīvot kā līdz šim, naudas attīstībai paliks arvien mazāk.
Pirms kļuvu par Pļaviņu novada domes deputātu, ar novadu un savu dzimto Vietalvas pagastu bija stipri mazāka saikne un interese. Tagad tajā visā esmu iekšā un ir iespēja iedziļināties visos jautājumos. Tas man ir kā izaicinājums darīt, radīt un mēģināt kaut ko uzlabot. Tomēr nav viegli mainīt veco sistēmu, jo pašvaldība nav uzņēmējdarbība, un daudz kas tur notiek standartizēti. Turklāt pašvaldībā tāpat kā valsts iestādēs valda liels kūtrums, jo darbinieku var atlaist tikai tad, ja to var reāli pamatot, savukārt labus darbiniekus noturēt pašvaldībā ir sarežģīti, jo esošajai apmaksas sistēmai pietrūkst motivējoša rakstura. Ļoti pozitīvi, ka Pļaviņu novada domes priekšsēdētājs Aigars Lukss ir ar pietiekamām ambīcijām un reālu vēlmi attīstīt Pļaviņas un novadu jaunā līmenī.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija apņēmusies turpināt Latvijas administratīvi teritoriālo reformu. Optimizācija ir neizbēgama. Šajā saistībā atceros interviju žurnālā “Klubs” ar kādu klīnikas “Orto” ķirurgu, kurš stāstīja, ka savā laikā praktizējies slimnīcā Vācijā, kas apkalpoja divus miljonus iedzīvotāju. Tā ir viena slimnīca, bet cik ir Latvijā? Šādi rēķinot, valstī pietiktu ar vienu slimnīcu, bet mums to vajag vismaz katrā reģionā. Lai cik skarbi tas izklausītos, ir jārēķinās ar to, ka “vieglas” naudas ekonomikā kļūst mazāk, turklāt tā turpina stagnēt, neraugoties uz pozitīvi uzpūstajām ziņām medijos.
Jau otro nedēļu strādājam ar jauno valsts vadību. Par to diezgan precīzi plašsaziņas līdzekļos izteicies reklāmas guru Ēriks Stendzenieks — vecie nelieši kopā ar jaunajiem pamuļķiem. No vienas puses šajā frāzē varētu būt arī patiesība, jo valdības izveidošana beigās uzticēta partijai, kurai Saeimā ir vismazāk balsu, un tas vien jau par kaut ko liecina. Turklāt “Jaunā Vienotība” ieguvusi divas absolūti svarīgākās ministrijas — Ārlietu un Finanšu. Arī valstiskā līmenī trūkst vēlmes un uzņēmības atrisināt daudzas lietas, piemēram OIK, iedzīvotājiem uzspiestais otrais pensijas līmenis un citas. Cilvēki steigā bieži daudzās lietās neiedziļinās vai neizprot, bet kāda cita priviliģēta sabiedrības daļa tādējādi nodrošinājusi dzīvi gluži vai kā paradīzē.
Latvijai joprojām ir augsts korupcijas uztveres indekss, un šis rādītājs neuzlabojas. Kādam vienmēr būs izdevīgi, lai Latvija šajā sarakstā ir tur, kur ir. Jo vairāk runā par sīku korupciju ar triviālām darbībām, jo brīvāk uzelpo augstas raudzes shēmotāji. Reāli korupcija mazinās, un tas notiek jau pirms tam pieminēto tehnoloģiju iespaidā. Domāju, ka sabiedrībai arvien vairāk uzmanības vajadzētu pievērst politiskajai korupcijai, kas Latvijai tiek uzspiesta no lielvarām, ietekmējot medijus un veidojot neobjektīvu sabiedrisko domu. Latvijas sabiedrībā tiek potēta doma, ka Krievija ir slikta, bet ASV — labas. Uzskatu, ka neviena no lielvarām nekādos veidos nevar būt tikai laba vai slikta, bet nevienai mēs arī nedrīkstam pagriezt muguru. Ar ASV investīcijām Klaipēdā uzbūvēts milzīgs sašķidrinātās gāzes termināli. Investīcijas tagad jāatpelna, tātad — visiem līdzekļiem jātiek vaļā no Krievijas gāzes.
Turpinās ziema, kas šogad ir bagāta ar sniegu un nepastāvīgu temperatūru. Tas ietekmē arī braukšanas apstākļus uz ceļiem. Lai arī pats braucu ar apvidus automašīnu, kas nokomplektēta ar radžotajām riepām, bieži nākas rēķināties ar to, ka braukšana nav kā vasarā, un ziemai ir sava specifika. Tomēr kopumā par ceļiem sūdzēties nevar, un arī galvenie zemes ceļi ir labi iztīrīti. Ja runā par Odzienas—Vietalvas ceļu, tad brīžam pa to braukt ir sarežģīti, jo seguma specifikas dēļ to nevar kaisīt ar sāli, ceļu uzturētājiem nav lāpstu ar gumijas uzmavu, lai rūpīgāk notīrītu ceļa virsmu no sniega. Tomēr labāk ziemā nedaudz saspringt un paciesties, bet pārējā laikā braukt pa līdzenu ceļu bez dubļiem un putekļiem.
Ziemu cenšos izmantot, lai nodarbotos arī ar šim gadalaikam atbilstošiem sporta veidiem — slidoju, slēpoju, un šoziem varbūt kādi 50 kilometri ar slēpēm pieveikti. Aizvadītās nedēļas nogalē notika tautas slēpojums Vietalvas “Mailēs”, kurā gan nepiedalījos, jo gatavojos pasaules čempionātam vieglatlētikā veterāniem šī gada martā Toruņā, Polijā. Esmu nolēmis startēt savos ierastajos sporta veidos — lodes grūšanā, vesera mešanā un smagumu nešanā. Tomēr “Maiļu” iespējas cenšamies izmantot, un sporta spēles tur šonedēļ nogalē aizvadīšu kopā ar saviem darba kolēģiem. Ziema turpinās, pamazām tomēr virzoties pavasara un gaismas virzienā.

Staburags.lv ARHĪVS

Neko nemainot, naudas attīstībai būs arvien mazāk

Kategorijas