Staburags.lv ARHĪVS

Politiskās kaislības uz domes skatuves — komentē Agita Grīnvalde-Iruka, laikraksts "Staburags"

Agita Grīnvalde-Iruka

2019. gada 1. februāris 09:27

281
Politiskās kaislības  uz domes skatuves — komentē Agita Grīnvalde-Iruka, laikraksts "Staburags"

Ne reizi dzirdēts par Rīgu sakām, ka tā ir valsts valstī. Man gan gribētos šo teicienu attiecināt ne tikai uz Rīgu vien. Latvijā ir pietiekami daudz pilsētu un novadu, kuros dzīvo kā mazās ķeizaristēs, raksta paši savu likumums un pēc tiem dzīvo.

100 kilometru līdz Rīgai var likties tālu, un tas, kas notiek Rīgas domē, tieši mūs skar diezgan maz, tomēr šobrīd tur notiekošais ar mēģinājumu atlaist domi un gāzt no amata tās priekšsēdētāju Nilu Ušakovu ieguvis diezgan plašu rezonansi un liek atkal atcerēties šo salīdzinājumu. Pēdējā laikā klajā nākuši daudzi skandāli, kas liecina par nelietderīgu līdzekļu izlietojumu vai iespējamajām koruptīvajām darbībām, piemēram, saistībā ar “Rīgas satiksmes” iepirkumiem, kurus jaunais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš nosaucis par graujošiem. Visdrīzāk, tieši tādēļ Ušakova darba kabinetā un arī mājās šonedēļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs veicis kratīšanu. Kā novērojuši LTV1 ziņu žurnālisti, paņemtas un aizvestas kastes un maisi ar dokumentiem. Ušakovam gan tāpēc nekāds statuss nav piemērots. Lai gan Ušakovs pats uzskata, ka nav rīkojies pretlikumīgi un viss notiekošais ir politisks safabricējums, viņa krēsls ir krietni sašūpojies. Tikai redzēsim, vai Saeimai, premjeram un jaunajam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem pietiks apņēmības un arī pamatojuma iesākto padarīt līdz galam. Kariņš gan norādījis, ka atlaist Rīgas domi vai mēru nav premjera kompetence, tas ir “pašvaldību lietu” ministra ziņā. Savukārt Pūce gaida ziņu no KNAB, lai pieņemtu lēmumu, kā rīkoties tālāk. Jau iepriekšējais ministrs Gerhards sagatavoja likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu, taču Saeimas deputāti vēl tikai plāno to vērtēt. Tikmēr domes opozīcijas deputāti savākuši parakstus par ārkārtas domes sasaukšanu, lai skatītu jautājumu par Ušakova gāšanu no amata, jo mērs pats atkāpties negrasās, uzskatot, ka tam nav nekāda pamata.

Komentējot Ušakova argumentu, ka domei pašlaik nepieciešama stabila vadība, Pūce gan aicināja nepārspīlēt “Ušakova lomu pasaules vēsturē”, jo Rīgas dome pastāvēja, pirms viņš bija mērs, un pastāvēs, kad viņš vairs nebūs mērs, uzskatot, ka Ušakovam jāprotas un jāatkāpjas pašam, jo krampjaina turēšanās pie krēsla var tikai kaitēt pilsētai.

Par to, ka lielā valsts politika reizēm nobāl to kolīziju, kas reizēm notiek pašvaldībās, priekšā, liecina daudzi piemēri. Kaut vai paraugoties, kas pēc pēdējām vēlēšanām notiek Daugavpils domē, kā apbrīnojamā kārtā Ventspils mēra amatā turas visiem labi zināmais Lembergs. Arī tepat apkārt dažā labā novadā mazā politika sit augstu vilni. Un visam tam pāri visu sargājošā un aizstāvošā Latvijas Pašvaldību savienība, kas kā nesagraujams mūris aizstāv savējos pat tad, kad vajadzīga “akūta ķirurģiska iejaukšanās”.