Valdība nav atvesta no Marsa

2019. gada 29. janvāris 00:00

132

Nedēļas otrajā pusē bija intensīvs darbs. Trešdien izveidojām valdību, un jau pirms Saeimas balsojuma bija sajūta, ka mums būs deputātu vairākuma atbalsts. Redzējām, ka ir iekšējās nesaskaņas vienā no partijām (KPV LV — red.). Man personīgi ir ļoti lielas aizdomas, ka šos pāris cilvēku kopš paša sākuma raustīja spēki, kas šobrīd ir ārpus politikas — oligarhi, kam citas intereses, un tie centās nepieļaut šīs valdības izveidi. Viņu mērķis ir pēc iespējas ilgākas nesaskaņas un iespējas rašana ārkārtas vēlēšanu rīkošanai, ar kuru palīdzību radītu nestabilitāti valstī. Tāda situācija nav tikai Latvijā, bet arī, piemēram, Francijā, un šie piemēri tiek ņemti vērā. Jāsaprot, ka jebkuru nestabilitāti, šaubas, ja ne radīs, tad vismaz izmantos kādi ārēji spēki. Tas mums ir jāapzinās. Latvijas sabiedrībā pašlaik ir izplatīta tieksme sevi mazohistiski šaustīt — cik mēs esam nespējīgi, korumpēti, nabadzīgi! Jā, mums ir daudz, kas jāuzlabo. Bet, paskatoties apkārt, kas notiek citās, pat attīstītākās valstīs — arī tur daudzas lietas nav perfektas. Sabiedrībai Latvijā vajadzētu kopumā uz sevi paskatīties valstiskāk. Jābūt gataviem uzņemties atbildību par saviem soļiem, un nevajag skatīties uz valdību kā uz kaut ko no Marsa atvestu. Partijas un valdība ir daļa no sabiedrības. Patīk mums tas vai nepatīk. Tie, kas vēlēšanās nepiedalījās, sūdzēties vispār nedrīkst.
Jā, kritizēt vajag, bet tad katram kritiķim jāprot ar savām rokām un galvu parādīt, kā šīs lietas var izdarīt labāk. To redzam arī nesen Saeimā notikušajā, kad deputātam Didzim Šmitam ( KPV LV) bija iespēja kļūt par ekonomikas ministru, bet viņš pēdējā brīdī nobijās, nevarēja. Plēst kreklu uz krūtīm televīzijas kameru priekšā — to mēs katrs varam.
Runājot par Artusa Kaimiņa (KPV LV) un Alda Gobzema (KPV LV) konfliktu. Manas personīgās domas — Aldis Gobzems sabiedrības acīs sevi ir diskreditējis, bet, no otras puses, tā ir partijas iekšienē notiekoša darbība, kuru no ārpuses nekādi nevar ietekmēt. Jāatzīst, daudziem par izbrīnu, bet vadības veidošanas procesā Kaimiņa kungs parādīja valstisku nostāju, nevis partijisku, un tas jānovērtē. Līdz šim mēs no viņa bieži tādus soļus nesaskatījām, bet šoreiz tas ir jānovērtē. Jā, sekoja dažu indivīdu kreklu plēšana un dedzināšana, kuru atspoguļoja ziņu portāli un sociālie tīkli, bet jāsaprot, ka tā ir pāris cilvēku akcija, nevis tautas viedoklis. Šādas izdarības labi publisko attiecību speciālisti veiksmīgi prot pārdot teju kā visas tautas viedokli. To var attiecināt arī uz protestētājiem pie Saeimas, kuriem gribēja izdalīt dzeltenās vestes. Prognozētās lielās protesta akcijas vietā sanāca labi ja simts cilvēku — ja pieskaita skatītājus, policistus un žurnālistus. Man neceļas roka pārdot šo akciju par tautas viedokli.
Pagājušajā nedēļā tika izveidota aizsardzības ministra biroja komanda. Tā kā man nācās atgriezties Latvijā no Briseles, kur biju Eiropas Parlamenta deputāts, tad komandu formēju no jauna, bet ar to esmu ļoti apmierināts. Ministra birojs ir ļoti daudzsološs. Pirmais parlamentārais sekretārs ir Saeimas deputāts, pazīstamais zemessargs Mārtiņš Staķis. Cilvēks ar uzņēmēja pieredzi, arī ar armijas lietām viņš nav “uz jūs”. Uz viņu liekam lielas cerības. Birojā strādās arī divas jaunas speciālistes — biroja vadītāja pienākumu izpildītāja Nelda Otvare, juridiskā padomniece ir Dace Spaliņa. Militārais padomnieks ir bijušais Latvijas armijas komandieris atvaļinātais ģenerālis Raimonds Graube. Politiskais padomnieks — Gints Knoks. Ar viņu sadarbojos pirmo reizi.
Ceturtdien man bija tikšanās Nacionālo bruņoto spēku (NBS) apvienotajā štābā, kā arī piedalījos ārpolitikas debatēs Saeimā, kur prezentēju valsts drošības sadaļu.
Jau iepriekš man bija zināms, ka gadījumā, ja Ministru prezidenta amatā apstiprinās Krišjāni Kariņu, es vadīšu Aizsardzības ministriju, kā arī būšu premjera vietnieks. Viens no maniem uzdevumiem ir visaptverošās aizsardzības koncepcijas ieviešana valstī, un šajā jautājumā vicepremjera vai premjera biedra pozīcija ir būtiska. Šī koncepcija ietver ne tikai militāro jomu, bet arī valstisko atbildību, morāli psiholoģisko noturību.
Drošības un aizsardzības jautājumos sadarbība notiks ar citām ministrijām, piemēram, Veselības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Satiksmes ministriju, jo daudzi ar valsts aizsardzību saistīti jautājumi pārklājas vairākās ministrijās. Jau iepriekš raisītas diskusi-
jas par to, kas kurai valsts iestādei un katram cilvēkam konkrēti būtu jādara, ja valsti piemeklētu X stunda. Gribam vai nē, pie šī jautājuma jāstrādā, un tas būs mans uzdevums.
Presē bija atspoguļots ceturtdienas ārpolitikas debatēs manis teiktais par to, ka Latvijas armija būs gatava šaut uz jebkuru, kurš vardarbīgi pārkāps valsts robežas. Jāsaprot, ka šādas runas klausās arī tie, kas šad tad gribētu pārbaudīt modrības, uzmanības pakāpi, un jebkuras, tiešas vai netiešas, agresijas gadījumā mēs būsim gatavi izmantot jebkuru mūsu rīcībā esošo spēku. Tie nav tukši vārdi. Tāda ir reālā situācija, un iedzīvotājiem jāsaprot, ka Latvijas bruņotie spēki kopā ar mūsu sabiedrotajiem aizstāvēs valsts robežas ar visiem tiem esošajiem spēkiem un metodēm. Tas ietver arī šaušanu. Protams, tas ir galējs risinājums.
Piektdien apmeklēju lielākās militārās bāzes — Ādažos un Lielvārdē. Apmeklējuma mērķis bija konstatēt, kas noticis manas prombūtnes laikā — pēdējos piecos gados. Pēc iespējas ātrāk jāiepazīstas, jāsaprot, kas ir nācis klāt, kādi ir darāmie darbi, kāda ir situācija bruņotajos spēkos. Arī to, kā klājas mūsu sabiedrotajiem. Latvijā pēdējo piecu gadu laikā ieradies vairāk nekā tūkstoš sabiedroto valstu karavīru. Tikos ar Kanādas vienības komandieri, ka arī ar pārējām vienībām. Apskatījām ekipējumu, telpas, tā teikt, izgājām pilnīgi visam cauri.
Pagājušajā ceturtdienā bija Saeimas balsojums par iespēju samazināt PVN dažiem pārtikas produktiem. Lai arī daudziem tas ir būtisks jautājums, jāsaprot, ka vispirms ir svarīgi pieņemt valsts budžetu. Šādu balsojumu rosināja opozīcija, un tas ir klasisks šo partiju piegājiens — mēģinājums sarežģīt budžeta pieņemšanu, samazināt tā veidošanas tempu. Kad būs pieņemts budžets, tad ar vēsu prātu paskatīsimies, kuriem produktiem ir iespējams samazināt pievienotās vērtības nodokli. Tas ir komplekss jautājums, nevis stāsts par to, ka gribam lētākas olas, pienu utt... Budžeta pieņemšana jau tā ir nepiedodami aizkavējusies, un, visticamāk, to apstiprinās aprīlī, lai gan vajadzēja jau decembrī.
Nedēļas nogalē uz savu lauku māju Iršos nepaspēju aizbraukt, lai gan gribējās. Pārrunās ar biroja darbiniekiem secinājām, ka pēc lielā darba — pēc valdības apstiprināšanas — brīvdienās vajag labi izgulēties.

Artis Pabriks (AP), Latvijas Republikas aizsardzības ministrs, Kokneses novada balvas “Gada iršēnietis 2018” saņēmējs. Bijušais aizsardzības ministrs no 2010. līdz 2014. gadam

Staburags.lv ARHĪVS

Valdība nav atvesta no Marsa

Kategorijas