Cauri Krievijai uz Ķīnu

2019. gada 18. janvāris 00:00

(3. turpinājums. Sākums laikraksta ‘‘Staburags’’ 2018. gada 30. novembra numurā.)
10. diena
Golosova parks ir gandrīz stundas braucienā no mūsu mājvietas — Maskava ir tiešām milzīga! Parks ir daudzām leģendām apvīts. Te vairākkārt apstiprinājies, ka pazuduši cilvēki un atgriezušies pēc vairākiem gadiem, stāstot, ka šajā vietā sastopami mataini radījumi, kas tiem parādījuši ceļu mājup. Šodien te neviens nepazūd, bet gan bauda saulaino dienu koka katedrāļu parkā.
Aizbraucam arī uz carienes villu. Skaisti atjaunots komplekss, ik uz soļa jaunlaulātie uzņem kāzu dienas fotogrāfijas. Parki Maskavā tiešām ir nepārspējami. Nezinām, kā bija pirms pieciem gadiem, bet nu varam droši teikt, ka Maskavā tie ir īsts dārgums! Ja ierasti parki nav mūsu apmeklējamo vietu sarakstiņā, jo koki jau vairāk vai mazāk katrā pasaules daļā ir līdzīgi, tad Maskavā tie ir jāredz!
Vakarā tiekam cienāti ar glāzīti krievu balzama. Tas vairāk gan līdzinās čehu “Beherovkai”, ne mūsējam. Un tad dodamies uz centru ar mašīnu no jau iepriekš minētā “CarShare”. Konstantīns parāda, ka noteiktās mašīnas, kuras var noīrēt dažādos Maskavas punktos par pieciem rubļiem minūtē, ir sasaistītas ar satelītu un bankas karti — tā, lai visu izkontrolētu. Pirms iekāpšanas gan jāpārliecinās, vai visi dokumenti vietā, arī jānofotografē ārējie auto bojājumi, lai kompānija “nepiesietu bumbas” pašam.
Vakarā ar draugiem dodamies uz Gorkija parku, kur vairākās vietās notiek atklātās dejas — vienā laukumā skan argentīniešu mūzika, citā iespējams dejot salsu un bačatu. Dīdžejs uzliek mūziku, un visi, kam vien ir vēlme, sāk dejot! Arī mēs tiekam pamācīti un gandrīz līdz pusnaktij nododamies šai burvīgajai atmosfērai.
Bet tas vēl nav viss. Pēc smiekliem un dejām četratā dodamies pastaigā pa naksnīgo pilsētu. Tējnīcā mūsu draugi nopērk tēju, bet mēs atceramies mūsu paziņas Jurija stāstu. Lai tēja neatdzistu, viņš trauku apklāja ar tādu kā micīti — krieviski sauktu par “kalpak”, bet viņa ārzemju viesi vienmēr domāja, ka Jurijs tēju no tiem vienkārši slēpj.
Pēc vieniem dodamies mājup, un tad Maša prasa, kā pēc gandrīz deviņu gadu kopā būšanas mums izdodas saglabāt tādu dzirkstelīti attiecībās. Ko gan var atbildēt? Laikam jau ceļošana mūs padarīja par tik spēcīgu komandu. Tieši ceļojot mums bija iespēja vienam otru tā īsti iepazīt. Un vēl viens pārbaudījums ir tikai sācies!
11. diena
Ar taksometru dodamies uz metro. Stacijas ir lielas, un ir cilvēku pūļi, bet viss ir ļoti civilizēti — nemanām ne zagļus, ne diedelniekus.
Šoreiz vilcienā iekārtojamies vagonā ar vietas karti, kur mūsu nodalījumā brauc arī trīs vīri un tante. Visi ir ļoti runātīgi — katrs vēlas padalīties ar savu stāstu, īpaši uzzinot, ka neesam vietējie, bet runājam krieviski. Tante ir no Sibīrijas, netālu no mūsu plānotā galapunkta. Stāsta, ka Maskava viņai nepatīk — liela pilsēta, nelaipni cilvēki. Mums gan šī metropole iekritusi sirsniņā.
Pa vagoniem staigā daudzi ar ātri vārāmo nūdeļu trauciņiem — vagonu sākumā ir karstais ūdens bez maksas. Visā vagonā ir trīs rozetes — tā abos galos un pa vidiņu. Cik gan lieliska sagadīšanās, ka jau pirms diviem mēnešiem esam iegādājušies biļetes tieši vagona viducī, kur ir tā trešā apslēptā rozete!
Pēc trim stundām ir pirmā ilgā pietura, vilciens stāv 25 minūtes, un visi dodas uzpīpēt. Pārsteidzoši brīvi cilvēki atstāj savas somas un mantas. Pat dāmas neņem līdzi rokassomiņas. Pagājušas tikai trīs stundas, un nemaz neticas, ka vēl divas diennaktis priekšā. Uz perona pārdevēji steidz izkāpušajiem piedāvāt ogas, dažādas uzkodas, pat kristāla lampas un dzīvnieku izbāzņus! Retais gan kaut ko pērk.
Pēc četrarpus stundām esam mainījuši laika zonu. Tantuks mēģina noķert brīdi, kad nemanāmi tualetē uzpīpēt. Sodi esot lieli, tāpēc jābūt uzmanīgam. Cilvēki viens ar otru te ir kā draugi. Nekad iepriekš neredzējušies, runā kā ar senu paziņu. Jūtamies tik pieņemti — kā savā bariņā! Sarunas turpinās visu vakaru. Ar mums padalās gan gardumos, gan filmās, ko varam ielikt savā datorā. Tantuks priecājas, ka mēs nesmēķējam, un apkārtējiem iesaka paskatīties uz Arču — tik veselīgu puisi!
Jau ap astoņiem visi ir gultās, un mums atliek vien nobrīnīties, cik viss ir kluss un civilizēts. Neviena krācēja. Vien mūsu draugs ukrainis nakts vidū izdomā dzert tēju. Tomēr šis ir tiešām jauks piedzīvojums kopā ar vietējiem!
12. diena
Visi mostas jau pirms septiņiem, sākas rosība, tāpēc arī mēs esam augšā. Aplejam roltonus, nomizojam līdzpaņemtās vārītās olas un pieņemam dārzeņus un augļus, ar ko tiekam cienāti.
Ir jaunas sejas, kas nakts braucienā nomainījušās. Bet vēl joprojām visi svešie tiek aprūpēti — piedāvātas segas, dalītas brokastis.
Pienāk arī vilciena konduktores, kas veic aptauju. Jautā, kā uzlabot savus pakalpojumus. Bet viss ir lieliski!
Kamēr Arča snauž diendusu, atnāk kāda tantiņa un sāk sarunu. Viņa uztraucas, ka ceļojam divatā un mums te, Krievijā, nav draugu. Nākas paskaidrot, ka viss līdz šim bijis lieliski — cilvēki ir jauki, valodu zinām un neceļojam jau pirmo dienu.
Ieteikusi dažas vietas Krasnojarskā, kur palikt, un novēlējusi veiksmi, sieviete aiziet. Mūsu vagona nodalījums pamazām iet diendusā. Ir vienpadsmit rītā.
Pamostas Arča, un tad ar Sibīrijas tantiņu sākam runāt par dažādiem ēdieniem, arī par kvasa taisīšanas metodēm. Pa vagonu staigā pīrādziņu pārdevēji, bet par viena pīrādziņa cenu varam nopirkt desmit roltonus.
Divpadsmitos pēc Maskavas laika iebraucam Tatarstānas Republikā, kā mums paziņo blakussēdētāji. Esam mainījuši vēl vienu laika zonu. Kad apstājamies lielākā pieturā, beidzot arī telefons atrod zonu un ātri nopublicējam dienasgrāmatas ierakstu. Paspējam iziet ārā — līst lietus, temperatūra nokritusies zem 10 grādiem.
Liela daļa mūsu vagona braucēju kāpj ārā, un mēs esam tie, kam tiek atdota neapēstā pārtika. Tik jauki, tikai nezinām, kā visu apēdīsim! Padalāmies ar citiem apkārtesošajiem, kas atkal mums pretī sniedz savus ēdienus. Tā ka sēžam un ēdam.
Arī mūsu ukrainim jākāpj ārā. Viņu nomaina kāds nerunīgs, bet smaidīgs krievs.
Onkulītis, kas sēž netālu no mums, jautā, vai brauksim atpakaļ uz Maskavu — grib atdot mums savu metro karti ar desmit braucieniem. Un ir arī kanādieši, kas vēlas vakara sarunu. Esam nomainījuši trešo laika joslu. Palikusi vien diennakts.
(Turpmāk vēl.)

Staburags.lv ARHĪVS

Cauri Krievijai uz Ķīnu

Kategorijas