Staburags.lv ARHĪVS

Strasbūra sniedz iespaidu bagātību

Sandra Pumpure

2019. gada 15. janvāris 00:00

1
Strasbūra sniedz  iespaidu bagātību

(Nobeigums. Sākums laikraksta “Staburags” 11. janvāra numurā.)
Bažas par nākotni ir
Ar Latvijas eiroparlamentāriešiem klātienē pārrunājām arī citus būtiskus jautājumus. Piemēram, kā jaunas iespējas Eiropas Savienības dalībvalstīm pavērs gaidāmais Japānas tirdzniecības līgums. Par šo tirgu interesējas lielāki un mazāki Latvijas uzņēmumi. Inese Vaidere ir gandarīta par Eiropas Parlamenta piešķirtajiem 17,7 miljoniem eiro Latvijai plūdu seku likvidācijai. Deputāte pati apmeklēja Latgali, kur redzēja dabas radīto postu, kad pēc ilgstošajām lietavām 2017. gadā applūda lielas zemes platības. Šo naudu varēs izmantot infrastruktūras sakārtošanai.
— Pēc redzētā sapratu, ka ir kaut kas jādara, lai šiem cilvēkiem palīdzētu. Latvijas valdība bija pateikusi, ka to darīs par līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, bet domāju, ka šādos gadījumos jāprasa arī Eiropas solidaritātes fonda palīdzība, jo nevar visu uzlikt uz Latvijas nodokļu maksātāju pleciem. Tāpēc aicināju ministrus Latvijā pēc iespējas drīzāk aprēķināt zaudējumus, lai iesniegtu pieteikumu. Tas tika izdarīts, bet vēl to visu vajadzēja pārliecinoši pamatot, kas arī izdevās, un Eiropas Parlamenta Budžeta komitejā bija pozitīvs balsojums, — teic Inese Vaidere.
Runājot par 2019. gada Eiropas Savienības budžetu, Ineses Vaideres skatījumā tas vēl ir “trekno” gadu budžets, jo tajā paredzēti līdzekļi daudzām prioritātēm, kā arī aizsardzībai un drošībai. Daudzgadu budžets tik skaidrs nav, un satraukumu rada Kohēzijas fonda samazinājums. Latvijai ir būtiski, lai ne tikai nesamazinās finansējums, bet tas pieaug zinātnei, pētniecībai, jaunatnei, maziem un vidējiem uzņēmumiem konkurētspējas nodrošināšanai.
Daudz jāskaidro
To, ka neviens lēmums Eiropas Parlamentā nenāk viegli, atzina visi deputāti. Jau pirms pāris gadiem Vaideres kundze stāstīja par ieceri izveidot vienotu Eiropas armiju, jo ļoti sarežģīta ir saskaņošanas procedūra, lai nepieciešamības gadījumā valstis varētu dotos palīgā viena otrai. Pagaidām šajā virzienā sperts tikai neliels solis. Līdzīgi ir arī citos jautājumos, tāpēc kolēģiem daudz jāskaidro.
Šajā sesijā tikāmies arī ar eiroparlamentārieti Robertu Zīli, kurš stāstīja par darbu īpašajā Finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas jautājumos komitejā (TAX3). Aizvadītās vasaras sesijā Eiropas Parlaments apstiprināja Roberta Zīles virzīto likumprojekta ziņojumu, kas paredz ciešāku Eiropas Savienības  sadarbību cīņā pret pārrobežu PVN krāpniecību.
Arī Robertu Zīli satrauc Kohēzijas fonda finansēšanas jautājums un “Rail Baltic” projekts, kas tik lēni virzās uz priekšu.
Filmu uzņem pat
ieslodzījumā
Svinīgā apbalvošanas ceremonijā Eiropas Parlamentā Strasbūrā pasniegta Saharova balva. Par cīņu par domas brīvību tā piešķirta ukraiņu kinorežisoram Oļegam Sencovam, kurš pašlaik ir ieslodzījumā Sibīrijā saistībā ar apsūdzībām teroristiska rakstura nodarījumos pret Krievijas okupāciju Krimā. Sencovam piespriesti 20 gadi cietumsoda, no kuriem cietumā aizvadīti jau četri. Kinorežisora vietā balvu saņēma viņa māsīca Nataļja Kaplana.
Pasniedzot balvu, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Antoni Tajāni sacīja, ka Oļegs Sencovs nominēts šai balvai par miermīlīgu protestu pret viņa dzimtās Krimas nelikumīgo okupāciju, arī par viņa drosmi, apņēmību un uzskatiem, izrādot atbalstu cilvēka cieņai, demokrātijai, tiesiskumam un cilvēktiesībām. Tās ir vērtības, uz kurām balstās arī Savienība.
Šobrīd grūti pateikt, vai izdosies atbrīvot režisoru, bet sabiedrības spiediens pasaulē ir liels. Arī pats Sencovs pēc dabas esot cīnītājs. Ieslodzījumā viņš turpina savu radošo darbību un strādā pie savas filmas “Numuri”. Norādījumus filmēšanai viņš dod ar roku rakstītās vēstulēs. Ko iesākt ar piešķirto balvu — 50 000 dolāriem —, viņš domās pēc atbrīvojuma no ieslodzījuma.
Skaistums un posts
Kāda paziņa, kura jau vairākus gadus dzīvo ārpus Latvijas, atzina, ka Eiropas pilsētas un Ziemassvētku tirdziņi pēdējā laikā nav labākā kombinācija. Tā tas izrādījās arī šoreiz. Brīvajā laikā izstaigājot pasakaini skaisto Strasbūras vecpilsētu Ziemassvētku noskaņās un apmeklējot vairākus tirdziņus, tikai mājvietā uzzinājām par notikušo apšaudi. Turklāt apjautām, ka vien neilgi pirms tam bijām tajā pašā vietā, kur viss sākās. Mums paveicās, jo bijām drošībā, bet šis notikums paralizēja pilsētas dzīvi, ieskaitot transportu, un cilvēki nevarēja nokļūt galamērķī. Arī parlamentā strādājošajiem vajadzēja daļu nakts pavadīt tur. Vairākas stundas neviens netika ielaists vecpilsētā.
Neticība, šoks un nemiers nemazinājās arī nākamajā rītā, jo šāvējs vēl nebija notverts. Visvairāk pārsteidza pats fakts, kā tas varēja notikt tik apsargātā vietā, kur bez pārbaudes nevienu neielaiž un patrulē bruņojušies policisti? Tas viss pastiprināja pārliecību, ka viss ir relatīvs, arī drošība. Ikdiena Strasbūrā ritēja tālāk, cilvēki pieminēja bojāgājušos un dalījās tās nakts iespaidos, tirdziņi bija slēgti, bet pamazām apkārtnē atsāka darboties veikali un kafejnīcas. Jau dodoties mājup, saņēmām ziņu, ka šāvējs lik­-
vidēts. Arī streiks bija beidzies, un iespaidiem bagāti atgriezāmies no Strasbūras. ◆