“Saturieties, mēs turpināsim tādā pašā garā!”

2019. gada 15. janvāris 00:00

778

“Saturieties, mēs turpināsim tādā pašā garā!”

Aizkraukles pilsētas 52. dzimšanas dienā jau septīto reizi notika pasākums “Gada notikums”. Novada pašvaldības vadība pasniedza 23 piemiņas balvas 11 nominācijās cilvēkiem, kuri bijuši iesaistīti svarīgāko pasākumu veidošanā — stikla kausus ar pašvaldības ģerboni. Tika pasniegtas arī četras pateicības nominācijā “Uzteicamas sabiedrības iniciatīvas”.

Viss sākas ar skolotāju
Pasākuma vadītāja kultūras nama direktore Anta Teivāne sacīja, ka ik diena ir svarīga gan katra aizkrauklieša, gan novada dzīvē, katrs mūsu solis, domas, darbi atstāj nospiedumus. Aizvadītā gada pārskatā bija vairāki simti notikumu — pasākumi, projekti un iniciatīvas, un vislielākais notikums gan novada, gan Latvijas dzīvē bija Dziesmu un deju svētki. “Saturieties, mēs turpināsim tādā pašā garā!” apņēmības pilna sacīja balvas saņēmēja — Aizkraukles apriņķa deju kolektīvu virsvadītāja Una Stakle, apliecinot, ka vēl būs daudz lielisku koncertu aizrautīgu dejotāju izpildījumā.
Balvas saņēmēja fizikas skolotāja Ludmila Belogrudova pauda vēlmi turpināt skolēnos raisīt vēlmi apgūt fiziku un censties, lai Aizkraukles fiziķu vārds turpinātu izskanēt Latvijā un arī Eiropā. “Jūs tiešām varat!” viņa sacīja skolēniem.
Viss sākas ar skolotāju — to apliecināja arī balvas saņēmējs Skrīveru novada vidusskolas vēstures skolotājs Edgars Bērziņš, kurš ar Aizkraukles novada domes atbalstu joprojām īsteno vērienīgu projektu daudzu skolotāju izglītošanā ārvalstīs. Viņam piekrīt arī balvas saņēmēja — Aizkraukles Mākslas skolas direktore Inese Dembovska.
“Doma var palikt uz papīra, ja nav atbalsta,” atzina balvas saņēmēja Evita Bogdanova, kurai pieder iniciatīva “Lāčplēša stafetes 2018” rīkošanā. Tajā piedalījās Aizkraukles, Skrīveru, Neretas un Jaunjelgavas skolu komandas. Viņa pateicās visiem atbalstītājiem.
Tēva Goda pilsoņa
apliecinājumu saņem meita
Lielākais sporta pasākums Aizkrauklē pērn bija Eiropas čempionāta posms ūdensmotosportā. Pasākumā tika sumināta visa biedrības “Motorsport 77” komanda un Eiropas čempione Ieva Millere. Aizkraukles novada domei viņa pasniedza Latvijas Ūdensmotosporta federācijas pateicību par atbalstu čempionāta organizēšanā.
Svinīgajiem apsveikuma vārdiem sekoja skumjš brīdis — sanākušie ar klusuma brīdi godināja pērn sacensību laikā bojāgājušo izcilo ūdensmotosportistu un laivu būvētāju, sporta leģendu Lotāru Milleru. “Eiropas čempionāta posmi Aizkrauklē vienmēr tiks veltīti Lotāra Millera piemiņai,” sacīja Anta Teivāne.
Aizkraukles novada pašvaldības augstāko apbalvojumu — Goda pilsoņa titulu — dome Lotāram Milleram piešķīrusi pēc nāves. Apliecinājumu saņēma viņa meita Ieva Millere. Skanot aplausiem, šajā svinīgajā mirklī asaras acīs bija gan viņa ģimenei, gan komandas biedriem. Kā Lotārs dzīvo šodien? Savā meitā — visai zālei bija iespēja noskatīties video par viņas startu Eiropas čempionāta posmā Aizkrauklē.
“Gribu būt dzīves vidū, kur bērni man apkārt aug!”
Pagājušajā gadā Goda pilsoņa titula saņemšanai tika izvirzītas arī skolotājas Astrīda Saukante un Daina Vanaga. Tā kā nolikums paredz gadā Goda pilsoņa nosaukumu piešķirt tikai vienai personai, viņas tika suminātas ar pašvaldības pateicību. Pasākumā bija ieradusies tikai Daina Vanaga, kura 42 gadus bijusi pirmsskolas izglītības iestādes skolotāja. Iesniegumu domei bija parakstījuši 24 cilvēki, Dainu raksturojot kā sava amata profesionāli no matu galiņiem līdz papēžiem. Kā apliecinājums tam bija daudzo mazo un lielo sveicēju ziedi — šķiet, viņa bijusi vismīļākā bērnudārza audzinātāja. “Mani mīļie! Es gribu teikt vienu — es gribu būt dzīves vidū, kur bērni man apkārt aug, kur neatliek laika kļūt vecai un pieri īdzīgi raukt!” pārfrāzējot dzejnieces Ārijas Elksnes dzejas rindas, sacīja Daina Vanaga. “Sveicēju vidū bija bērni un bērnu bērni, bet es vēl tepat! Ja viņi atnāk mani samīļot, man tas ir liels, liels prieks. Paldies bijušajiem un esošajiem “pīlādzīšiem”!”
Sveic par sabiedrības iniciatīvām
Pasākumā tika sveikti arī iedzīvotāji par pasākumiem, kuri tapuši pēc pašu iniciatīvas. Viens no tiem — Bērzu ielas 2. nama pagalma svētki. “Šajā mājā sarīkot svētkus ir viegli, jo tajā dzīvo muzikanti, dziedātāji, mākslinieki. Jūs esat tie, kas iedvesmo arī citus, un arī citu māju iedzīvotāji gribētu noorganizēt ko līdzīgu,” sacīja Anta Teivāne.
“Tas bija triju bērnības draudzeņu projekts, kuru atbalstīja bērni, vecāki un kaimiņi. Iesaku jums ikvienam draudzēties, rīkot pasākumus un tos arī apmeklēt!” aicināja mājas iedzīvotāja Ilze Ivanāne.
Uzteicama iniciatīva ir arī skrējiens Rīga—Aizkraukle, par ko balva pienākas Agrim Novikam, un Ziemassvētku koncerts “Ticot, mīlot un gaidot”, kurā piedalījās divu novadu — Aizkraukles un Jaunjelgavas — kolektīvi un kuru noorganizēja Una Arbidāne un Jānis Ostrovskis. “Lieliski sava amata pratēji, fantastiski profesionāļi, iedvesmotāji, gandrīz pussimts bērnu un jauniešu bija uz skatuves, visi dziedāja. Lielisks scenārijs, iedvesmojoši teksti,” tā koncertu raksturoja Anta Teivāne.
Par savu iniciatīvu nominācijā “Sabiedrība” balvu saņēma Aija Audriņa, kura ar saviem domubiedriem visu gadu rīkoja labdarības pasākumus, apmeklējot ģimeņu atbalsta centru “Dzeguzīte”, iesaistot savu ģimeni un daudzus aizkraukliešus.
Jaunieši brauks uz Briseli
Pašvaldības pateicību saņēma arī jaunieši, kuri visa gada laikā brīvprātīgi strādājuši dažādos Aizkraukles novada pasākumos, kā arī Rīgā Dziesmu un Deju svētkos, piedalījušies labdarības akcijās. Pagājušajā gadā šādā pasākumā apliecinājumu saņēma četri jaunieši, kuri nostrādājuši 50 brīvprātīgā darba stundas, bet šoreiz — 24. Brīvprātīgā darba aktivitāte iet plašumā.
Anta Teivāne nolasīja Eiropas Parlamenta deputāta un premjera amata kandidāta Krišjāņa Kariņa vēstuli. Viņš bija plānojis pasākumā Aizkrauklē ierasties, taču valdības veidošanas procesa dēļ braucienu nācās atlikt. “Ikvienam cilvēkam tas ir īpašs brīdis — sajust gandarījumu par paveikto un priecāties par sava darba augļiem, sadzirdēt līdzcilvēku sacīto paldies,” teikts vēstulē. “Īpašu paldies vēlos teikt četriem cilvēkiem — gan tiem, kuri novada sabiedriskajā dzīvē nesavtīgi veltījuši savu brīvo laiku un veikuši brīvprātīgā darbu, gan kādam īpašam cilvēkam, kurš pastāvīgi tur rūpi par to, lai jaunieši ir aktīvi un iesaistās Aizkraukles novada notikumos un to veidošanā. Viņi saņems balvu — braucienu uz Briseli, iespēju apskatīt pilsētu un iepazīt Eiropas Parlamenta darbu.”
“Vēl nesen pats biju jaunietis un pēc Eiropas standartiem vēl tāds skaitos. Tomēr manā laikā jauniešiem nebija tik daudz iespēju sevi pilnveidot, augt, ar to mūsu jauniešiem ir ļoti paveicies,” atzina Aizkraukles novada domes deputāts Arvis Upīts. Viņš Eiropas Parlamenta deputāta Krišjāņa Kariņa diplomu par aktīvu iesaistīšanos brīvprātīgajā darbā un sabiedriskās dzīves veidošanā Aizkraukles novadā pasniedza Amandai Malatkovskai, Kārlim Ieviņam, Vladislavam Judinam, bet jaunatnes lietu speciālistei Ingai Ramanei — diplomu par nesavtīgu un izcilu darbu jaunatnes lietu speciālista amatā. Viņi visi dosies uz Briseli.
“Bez trakās Ingas labā nozīmē nekas nebūtu,” atzina Aizkraukles novada Interešu izglītības centra direktore Zane Romanova.
“Viņā ir liela dzirkstele, kas spējusi uzšķilt šo milzu ugunskuru, kas sastāv no smaidiem jauniešu sejās,” sacīja Anta Teivāne.
Biržu mērs apsveic
latviski
Nominācijā “Infrastruktūra” par lielāko notikumu atzīta 64 āra trenažieru uzstādīšana piecās novada vietās pārrobežu projektā. Balva piešķirta projekta vadītājiem — Biržu (Lietuva) rajona pašvaldībai. “Kad jūsu mērs Leons Līdums atbrauc uz Biržiem, viņš runā lietuviski, kad es atbraucu šeit, runāju latviski. Kad Leons Līdums uzstājas Biržos, viņš saņem vairāk aplausu nekā Aizkrauklē,” pajokoja Biržu pašvaldības vadītājs Valdemārs Vaļkūns, par ko saņēma zāles aplausus. “Paldies Aizkraukles novadam par sadarbību 15 gadu garumā! Pagājuši 45 gadi, kopš es, Lietuvas skolnieks būdams, ieelpoju Aizkraukles gaisu, toreiz bija sadarbība starp skolām. 45 gadi, 15 gadi un Aizkraukles pilsētai 52 gadi — tie ir lieli svētki! Lai jums veicas, īpaši jauniešiem, sagaidīt Aizkraukles 100 gadu jubileju!”
No Īrijas atsūta
videosveicienu
Pasākuma noslēgums bija īpaši emocionāls. Nominācijā “Aizkraukles vārds pasaulē” balva piešķirta Ingunai Grietiņai-Dārziņai, kura dzīvo Īrijā un kura tika izvirzīta titulam “Gada Eiropas cilvēks Latvijā”. Inguna ir novada vidusskolas kora “De Cantare” dibinātāja, dzīvo Īrijā, ir Īrijas latviešu biedrības un kora “eLVē” vadītāja, latvisko tradīciju kopēja. “Lepojamies ar Ingunas panākumiem Eiropā, par viņas starptautiskajiem projektiem, lieliskajiem koncertiem un brīnišķīgo darbu,” sacīja Anta Teivāne.
Balvu saņēma viņas mamma Silvija Teilāne. “Novēlu katrai mammai un ikvienam no vecākiem kaut reizi mūžā piedzīvot šādu sava bērna lielās godināšanas mirkli,” viņa sacīja.
Inguna bija atsūtījusi videosveicienu, kuru noskatījās visi pasākuma dalībnieki. “Esmu ļoti saviļņota un pateicīga par šo īpašo dāvanu Latvijas simtgadē, kas ir vērsta manā un manas komandas virzienā ar jūsu uzticības, atbalsta paušanu, mīļie aizkrauklieši!” videosveicienā sacīja Inguna Grietiņa-Dārziņa. “2018. gads mums visiem ir īpašs — gan visiem kopā, gan katram atsevišķi. Latvijas simtgadē mēs katrs vēlamies dot pašu labāko, kas ir mūsu rokās, ko varam darīt no sirds gan savā sirdsdarbā, gan brīvprātīgi. Arī es un mana komanda neesam izņēmums, jo vēlējāmies Latvijai simtgades gadā un ceļā uz to dāvināt labāko, ko mēs protam, proti, kultūras mantojumu gan Latvijā, gan Eiropā un plašajā pasaulē. Tas ceļš iesākās diezgan sen — 2011. gadā Īrijā ar latviešu kultūras svētkiem, kuri pārauga kultūras svētku kustībā un attīstījās tālāk Lielbritānijā, Vācijā, Igaunijā; kuri pārtapa par Eiropas kultūras svētkiem un norisinājās 2015. gadā Briselē Latvijas prezidentūras Eiropā noslēgumā, tad reģionālo kultūras svētku cikls Latvijas simtgades ceļā, kas notika britu salās, Ziemeļeiropā, Centrāleiropā un arī tālajā dienvidu valstī, kur latviešu kopiena nupat bija sākusi savu aktīvo darbību, lai Latviju cildinātu simtgades kontekstā — Turcijā. Šajā ceļā man vienmēr ir bijis ļoti liels atbalsts gan no vietējām latviešu kopienām Eiropā, gan no Latvijas valsts un cilvēkiem visā plašajā pasaulē. Šajā ceļā spēku deva gan Eiropas latviešu apvienības ļaudis, gan Pasaules brīvo latviešu apvienības ļaudis, gan Kultūras ministrija un Nacionālais kultūras centrs. Pasaules latviešu dienās piedalījās vairāk nekā 1500 latviešu no visas plašās pasaules. Tas bija kā milzu sirds pienesums no ļaudīm, kuri dara, cildina, nes Latvijas vārdu, māca saviem bērniem to cildināt un nest tālāk no paaudzes paaudzē. Mīļie latvieši, novēlu, lai mēs katrs arī turpmāk darītu to, ko mūsu sirds vēlas, katrs censtos piepildīt savas idejas vislabāk, kā mēs to protam. Un tikai tādā veidā mēs katrs pats un visi kopā dosim Latvijai spēku izaugsmei un visi kopā varēsim teikt — lai Latvja zeļ!”
Lieliska iniciatīva bija emocionālais noslēguma 50 minūšu koncerts, kurā izskanēja 11 dziesmas no “Čikāgas piecīšu” repertuāra — dāvana visiem pasākuma dalībniekiem. Koncertā bija apvienojusies Anitas Ostrovskas vadītā folkloras kopa “Karikste”, Jāņa Ostrovska vadītais ansamblis “Tikai tā”, Artūrs Zemnieks, Kaspars Rūķis, Adrija Korsakaite, Ramona Ukrina, jauktā kora “Aizkraukle” dziedātājs Edgars Reinicāns un, protams, muzikantu un dziedātāju bērni. ◆

Balvu saņēmēji pasākumā “Gada notikums 2018” Aizkrauklē

◆ Nominācijā “Kultūra” balvu saņēma Aizkraukles apriņķa deju kolektīvu virsvadītāja Una Stakle par Aizkraukles novada kolektīvu sagatavošanu Latvijas valsts simtgades XVI Deju svētkiem un deju kolektīvu koncerta “Ielūdz “Radi”” organizēšanu. Šajā nominācijā balva piešķirta arī Aizkraukles koru apriņķa virsvadītājam Eduardam Grāvītim par kolektīvu sagatavošanu XXVI Vispārējiem Dziesmu svētkiem un garīgās mūzikas festivāla “Soli Deo Gloria” organizēšanu.

◆ Nominācijā “Kultūrvēsturiskais mantojums” trīs nominanti. Balva piešķirta Aizkraukles evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzei, to saņēma draudzes priekšnieks Jānis Lapiņš. Par lielāko notikumu atzīta 1680. gadā celtās senās gotikas stila būves — Aizkraukles baznīcas — restaurācija un atjaunotās ērģeles, kas pirmo reizi atkal skan pēc 70 gadiem. Šajā nominācijā ievērības cienīga ir arī Aizkraukles tautastērpa izveidošana pēc Frīdriha Krūzes 1839. gada akvareļa zīmējuma “Latvieši un latvietes Aizkrauklē” ar LEADER programmas atbalstu, par to balva jauktā kora “Aizkraukle” biedrībai. Savukārt šajā pašā nominācijā un nominācijā “Tūrisms” ievērojamākais notikums ir ekspozīcijas “Padomju gadi” otrās kārtas atklāšana un tūristu piesaiste. Balva piešķirta Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejam.

◆ Nominācijā “Patriotisms un drošība” vislielākais notikums — “Lāčplēša stafete 2018”, kurā piedalījās vairāku skolu komandas. Balvu saņēma pasākuma iniciatore Evita Bogdanova.

◆ Nominācijā “Izglītība” četri nominanti. Par sasniegumiem fizikā Latvijā un pasaulē balva piešķirta Aizkraukles novada vidusskolas audzēknim Mārtiņam Klevam un fizikas skolotājai Ludmilai Belogrudovai. Trešais nominants ir vēstures skolotājs Edgars Bērziņš, kurš balvu saņēma par īstenoto programmas “ERASMUS” projektu “Aizkraukles reģiona pedagogu profesionālā pilnveide kompetencēs balstītas izglītošanas pieejas īstenošanai”. Ceturtais nominants ir Aizkraukles Mākslas skola, kurai balva piešķirta par vides objektu “Lauku sēta” un ekspozīciju “Ceļā uz svētkiem”. Kā materiālu skolēni izmantoja no Daugavas viļņiem izskalotus kokus.

◆ Nominācijā “Sabiedrība” balva Aijai Audriņai un domubiedriem par iniciatīvu pilsoniskas sabiedrības veidošanas veicināšanā.

◆ Nominācijā “Jaunieši Aizkrauklei” divi nominanti. Balvu saņēma brīvprātīgais gaismu mākslinieks Emīls Alens Oknovs par pasākumu “Staro Aizkraukle” un inovācijām pasākumu izgaismošanā visa gada garumā. Otrs nozīmīgākais notikums ir Aizkraukles Jauniešu domes izveidošana. Par to balva jaunatnes lietu speciālistei Ingai Ramanei.

◆ Nominācijā “Sports” pieci nominanti. Sirsnīgi tika sumināts Valērijs Veļčinskis, kurš pērn saņēma Latvijas Vieglatlētikas savienības balvu kā “Gada treneris Eiropā no Latvijas”, un viņa audzēknis Oļegs Kozjakovs, kurš saņēma Latvijas Vieglatlētikas savienības balvu kā “Gada U-18 vieglatlēts”. Šajā nominācijā balva arī futbola klubam “Veina” par uzvaru Latvijas reģionu finālsacensībās telpu futbolā U-10 grupā — kluba futbolistes Karmena Ketija Pozņiaka un Rebeka Sniedzīte kļuva par Latvijas čempionēm un Latvijas sieviešu futbola izlases pirmās līgas spēlētājām.
Balva arī Normundam Laucim par uzvaru pasaules čempionātā 100 km skrējienā un Ievai Millerei par iegūto Eiropas čempiones titulu ūdensmotosportā.

◆ Nominācijā “Uzņēmējdarbība” divi nominanti. Par Uzņēmēju dienu organizēšanu balvu saņēma pasākuma koordinatore Ieva Erdmane, šogad tās būs jau astoto reizi. Pērn Uzņēmēju dienas apmeklēja ap 7000 interesentu. Savukārt par Latvijas skolu mācību uzņēmumu gadatirgus “Cits bazārs” rīkošanu Uzņēmēju dienās balva piešķirta koordinatorei Zanei Sirmacei-Liedskalniņai. Pirmajā gadā piedalījās 16 skolēnu mācību uzņēmumi, pērn — 66.

◆ Nominācijā “Starptautiskā sadarbība” par starptautiska partnerpilsētu sadarbības projekta īstenošanu programmā “Eiropa pilsoņiem” balva piešķirta projekta vadītājai Zandai Bisterei.

◆ Nominācijā “Infrastruktūra” par lielāko notikumu atzīta 64 āra trenažieru uzstādīšana piecās novada vietās pārrobežu projektā. Balva piešķirta projekta vadītājiem — Biržu (Lietuva) rajona pašvaldībai, un to saņēma Biržu mērs Valdemārs Vaļkūns.

◆ Nominācijā “Aizkraukles vārds pasaulē” balva piešķirta Ingūnai Grietiņai-Dārziņai, kura tika izvirzīta titulam “Gada Eiropas cilvēks Latvijā”.

Staburags.lv ARHĪVS

“Saturieties, mēs turpināsim tādā pašā garā!”

Kategorijas