“Mazmājiņu” uzskaite vēl tikai būs

2019. gada 15. janvāris 00:00

383

Jaunie Ministru kabineta noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu, kas stājās spēkā pagājušā gada 1. jūlijā, paredz, ka līdz šī gada 1. janvārim pašvaldībām pilsētās un ciemos bija jāsāk veidot reģistrs individuālajām kanalizācijas sistēmām. Tautā jau nodēvētā “mazmājiņu” reģistra izveide jāpabeidz līdz 2021. gada 31. de-
cembrim. Saistībā ar to sistēmas sakārtošanai pašvaldībās aktualizēti saistošie noteikumi par ūdenssaimniecības izmantošanas kārtību, bet reģistrs vēl taps.

Jāreģistrē pilsētās un ciemos
Apzināts, ka šobrīd decentralizētās kanalizācijas sistēmas pilsētās un ciemos izmanto ap 276 000 iedzīvotāju. Jaunā regulējuma pamatojums balstīts uz sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju atzīto, ka no decentralizētajām (pašu ierīkotajām) kanalizācijas sistēmām neattīrīti komunālie notekūdeņi tiek novadīti vidē vai nelegāli ieplūdināti centralizētajās kanalizācijas sistēmās. Gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, gan Valsts vides dienests saņem daudz sūdzību no iedzīvotājiem, ka nereti privātmāju vai mazdārziņu teritorijā, kur uzceltas ziemas mājas, notekūdeņu krājtvertnes ir pārplūdušas, smird, un cilvēki bažījas par dzeramā ūdens kvalitāti, jo to saņem no urbuma vai akas. Tāpēc šī joma jāsakārto, lai decentralizētās kanalizācijas sistēmas neradītu apdraudējumu ne videi, ne iedzīvotājiem.
Jaunie noteikumi attieksies uz ikvienu, kurš dzīvo ciemā vai pilsētā un kura māja, dzīvoklis vai vasaras namiņš nav pieslēgti centralizētai kanalizācijas sistēmai, un notekūdeņu savākšanai vai attīrīšanai izmanto rūpnieciski izgatavotas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, septiķus un notekūdeņu krājtvertnes. Noteikumi nekādā gadījumā neaizliedz lietot sausās vai pārvietojamās tualetes, bet tās atbilstoši jāapsaimnieko.
Lauku viensētās izmantotās decentralizētās kanalizācijas sistēmas rada lokālu ietekmi uz vidi un nerada piesārņojuma risku citu ūdens lietotāju izmantotajām dzeramā ūdens ieguves vietām, tāpēc jaunie noteikumi tās neskars.
Pirmo mājasdarbu pašvaldības jau veikušas, precizējot un apstiprinot saistošos noteikumus par ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtību. Tajos paredzēts, ka lielākoties nekustamā īpašuma pieslēgšana centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas sistēmai ir obligāta, ja teritorijā tā ir pieejama. Ir arī izņēmumi, piemēram, ja nekustamajā īpašumā ierīkota sertificēta notekūdeņu un kanalizācijas attīrīšanas iekārta. Lielākoties noteikumos ir paredzēta arī kārtība, kā un cik bieži notekūdeņi un nosēdumi no decentralizētajām kanalizācijas sistēmām jāizved. Katrā ziņā tas jādara regulāri.
Sperti jau pirmie soļi
Lielā daļā pašvaldību jau pirms pāris gadiem veikta jauna ūdensvada un arī kanalizācijas izveide pilsētu un ciemu centros, bet tas nenozīmē, ka visi iedzīvotāji tai pieslēguši savus īpašumus.
Jaunjelgavas novada domes izpilddirektors Uldis Albiņš atzīst, ka reģistra veidošana vēl priekšā un intensīvāk sāksies šogad. Tas noteikti būs apjomīgs darbs, jo līdz šim nekas tāds nav darīts. Sistēmas sakārtošana prasīs lielus resursus.
— Jaunjelgavā ar projekta atbalstu galvenajās ielās izbūvēta centralizētā kanalizācijas sistēma, kas visus notekūdeņus aizvada uz attīrīšanas iekārtām. Tolaik veica iedzīvotāju aptauju, kuri vēlas tai pieslēgt savu īpašumu, bet domas dalījās. Liela daļa to ir izdarījusi, bet kādi 30 procenti nē. Aptaujājām iedzīvotājus arī Kalna un Liepu ielās, kur ir centrālā kanalizācijas sistēma, un arī tur nav vienprātības. Piespiest kādu arī nevar, bet jaunie noteikumi varētu kaut ko mainīt, — teica Uldis Albiņš.
Skrīveru novadā par decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistra izveidi un uzturēšanu atbildīga ir SIA “Skrīveru saimnieks”. Uzņēmuma valdes loceklis Aigars Sprudzāns atzina, ka lielākais darbs vēl priekšā un sadarbībā ar pašvaldību tiek veidota reģistra tehniskā bāze. Tiklīdz tā būs pieejama, varēs reāli sākt uzskaiti.
— Arī Skrīveros ir problēma, ka ne visi īpašumi pieslēgti centralizētajai kanalizācijas sistēmai. Laika apstākļi pagājušajā vasarā gan daudzus pamudināja to izdarīt, īpaši pieslēgt centralizēto ūdens piegādes sistēmu. Piespiest gan nevienu nevar, ja īpašumā jau ir atbilstoša sistēma, kas apmierina īpašnieku. Turklāt tas tomēr saistīts ar izmaksām, — uzskata Aigars Sprudzāns.
Kokneses novada domes izpilddirektors Ilmārs Klaužs arī apstiprināja, ka reģistra izveide vēl priekšā, bet šo jautājumu sāk risināt.
— Esam izpētījuši situāciju Hanzas ielā, Koknesē, kur ir vairāk privātmāju. Tā kā centralizētās kanalizācijas sistēmas izveide šajā vietā prasa ļoti lielus līdzekļus, bet nav pieejams Eiropas Savienības fondu atbalsts un pašvaldībai tādas naudas nav, izspriedām, ka piemērotākā tur būtu bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas iekārta individuāli vai vairākām mājām kopā. Protams, arī mums ir situācijas, kad cilvēki neizvēlas pieslēgt īpašumu centralizētajai ūdens piegādes sistēmai, bet tas pamazām mainās. Katru gadu ir jauni pieslēgumi, lai gan ne tik daudz, cik gribētos. Tomēr sistēma ar laiku būs jāsakārto, — teica Ilmārs Klaužs.
Rosina pieslēgties
Pļaviņu novada domes izpilddirektors Aivars Bardovskis informēja, ka pašvaldība decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistra izveidošanu un uzturēšanu sāka pagājušā gada decembrī. Par īpašumiem Pļaviņu pilsētā, Vietalvā un Odzienā to darīs SIA “Pļaviņu Komunālie pakalpojumi”, Stukmaņos, Rīteros un Kriškalnu ciemā — Pļaviņu novada dome. Šobrīd notiek dokumentu sagatavošana, un pašvaldība iedzīvotājus informēs par turpmāko, kādu informāciju saskaņā ar likumu vajadzēs sniegt un kā ērtāk to izdarīt.
— Protams, problēma ir aktuāla, jo arī pilsētā ir daudz īpašumu ar izsmeļamajiem septiķiem un krājtvertnēm. Tāpēc visus, kuriem ir iespēja, aicinām pieslēgt ēkas centralizētajai kanalizācijas sistēmai, jo noteikumi izsmeļamo tvertņu apsaimniekošanai ir stingri. Saskaņā ar tiem būs nepieciešams veikt šo tvertņu pārbaudi, ko varēs darīt tikai attiecīgs speciālists. Pašvaldības saistošie noteikumi arī paredz regulāri tās iztukšot, un šī summa nav maza. Arī noteikumi attiecībā uz decentralizēto kanalizācijas sistēmu pēc 2021. gada ir nopietni, tāpat kā sodi par to neievērošanu. Līdz ar to cilvēkam ir jāsāk rēķināt, kas ir izdevīgāk — ja ir iespēja, pieslēgties centralizētajai sistēmai vai uzturēt savu. Protams, ir vietas, kur iespējami tikai individuāli risinājumi, bet arī tas viss jāuztur kārtībā, — teica Aivars Bardovskis.
Pļaviņu novada dome apstiprinājusi arī savus saistošos noteikumus “Par pašvaldības līdzfinansējuma apmēru nekustamo īpašumu pieslēgšanai centralizētajai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai”. Tas nozīmē, ka pašvaldība organizē pieslēguma izveidi, un iedzīvotāji sedz līdz 20 procentiem no izmaksām, pārējo — novada dome.
Aivars Bardovskis skaidro, ka šāds lēmums pieņemts, jo ar Eiropas Savienības atbalstu izbūvēti ūdenspiegādes un kanalizācijas tīkli, bet iedzīvotāji tomēr kūtri tai pieslēdza savus īpašumus. Tomēr ir svarīgi sakārtot sistēmu, jo viss, kas nonāk zemē, vēlāk arī zemākajos ūdens slāņos, ezeros, upēs un Baltijas jūrā. Veiksmīgi šie darbi jau īstenoti Rīteros, un drīzumā tos pabeigs arī Aiviekstē. Šogad pašvaldības budžetā līdzekļi šādiem darbiem nav paredzēti, bet, ja būs iedzīvotāju interese, skatīs iespējas nākamajam gadam.
Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektors Kaspars Sniedzītis teic, ka šis darbs vēl tikai priekšā. Vispirms jāapzina reālā situācija, cik daudz ir šādu īpašumu, un kā tos paredzēts apsaimniekot. Pašvaldībā jāizstrādā arī atbilstoši saistošie noteikumi, kādu šobrīd Aizkraukles novadā nav.
Neretas novada domes izpilddirektors Rolands Klibiķis skaidroja, ka saskaņā ar likumu pašvaldībā bija jāveic novadā visu inženiertīklu izvietojuma uzskaitījums, kas tikpat kā pabeigts. Līdz ar to būs apzināta decentralizētās kanalizācijas sistēmas izmantošana. To regulē arī pašvaldības saistošie noteikumi. Tā ka viss tiek darīts, lai ievērotu likumu. Rolands Klibiķis atzīst — ja, izbūvējot centralizēto kanalizācijas sistēmu, iedzīvotāji tuvumā īpašumus nepieslēdz uzreiz, vēlāk to grūtāk izdarīt. Citādāk ir ar ūdens piegādi, ko izvēlas vairāk — vismaz 80 procentu īpašumu. Katra jauna likuma normas nereti šķiet drastiskas, bet ar laiku lietas tomēr sakārtojas un ieguvumu izjūt visi. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

“Mazmājiņu” uzskaite vēl tikai būs

Kategorijas