Biežāk piešķir talonus pārtikai
Jaunjelgava ir vienīgā vieta Aizkraukles reģionā, kur jau daudzus
gadus katru darbdienu darbojas zupas virtuve, ko pašvaldība nodrošina no
oktobra līdz jūnijam. Kādu palīdzību, atbalstu un atsaucību ēdināšanas
jomā saviem trūcīgākajiem iedzīvotājiem nodrošina citos novados,
skaidroja “Staburags”.
Smaržo pēc pupiņu zupas
Latvijas
Sarkanā Krusta Jaunjelgavas nodaļas telpās, kas ir bērnudārza
“Atvasīte” ēkā, no pagājušā gada oktobra pirmajām dienām darbojas zupas
virtuve. Katru darbdienu no pulksten 12 līdz 13 jaunjelgavieši te var
saņemt siltu zupu, kurā ieliek arī karoti krējuma, pasniedz arī maizes
riecienu. Trūcīgās personas pusdienām zupas virtuvē var pieteikties
sociālajā dienestā, aizpildot pieteikumu. Pēdējos gados klientu skaits
samazinās, pirms dažiem gadiem zupas virtuvei pieteicās 56 cilvēki, pērn
saņemti 30 iesniegumi.
Zupas virtuvē ienākam “karstākajā” laikā —
cilvēki stāv rindā, bet telpā smaržo pēc pupiņu zupas. Aprunājoties ar
te sastaptajiem jaunjelgaviešiem, noskaņojums ir dažāds — kāda kundze ir
smaidīga un slavē gan virumu, gan saimnieces, kāds kungs ir dusmīgi
noskaņots, jo vairs nevāra skābeņu zupu. Visiem vislabāk garšo pupiņu
virums. Zupu atsevišķā katlā vāra bērnudārza “Atvasīte” pavāres.
Var saņemt pārtikas pabalstu
Zupas virtuves vadītāja Velga
Gribuste rāda ēdienkarti — aprēķinātas kalorijas, un aprakstītas
sastāvdaļas, porciju lielums vienam cilvēkam: “Cilvēki nāk ar saviem
traukiem, daudzi nāk pēc zupas ģimenei. Ir cilvēki, kuriem zupas virtuvē
dabūjamais ēdiens ir vienīgā siltā maltīte dienā jau gadiem, ir tādi,
kuri nokļuvuši īslaicīgās grūtībās. Vienam cilvēkam aprēķinātā zupas
porcija ir puslitrs. Ēdienkartē ir zirnīšu, makaronu zupa, skābu kāpostu
borščs, pelēko zirņu un pupiņu zupa.”
Jaunjelgavas novada sociālā
dienesta vadītāja Evija Elksne teic, ka zupas virtuvi bija iespēja
ierīkot un nodrošināt arī pārējos Jaunjelgavas novada pagastos — Secē,
Staburagā, Daudzesē un Sērenē, taču tas šo pagastu iedzīvotājiem nav
aktuāli. Jaunjelgavas novada iedzīvotājiem krīzes situācijā ir iespēja
saņemt pabalstu — 22 eiro apmērā pārtikas iegādei.
Fakts, ka zupas
virtuve Jaunjelgavā darbojas jau daudzus gadus, liecina, ka joprojām
sabiedrībā ir cilvēki, kuriem klājas pavisam grūti, un viņiem arvien ir
vajadzīga šāda veida palīdzība un atbalsts.
Nodrošina silto maltīti
Aizkraukles novada sociālā
dienesta vadītāja Ināra Gaile stāsta, ka arī Aizkrauklē nodrošina silto
maltīti, ko izsniedz pret taloniem: “Tiek izvērtēts, vai cilvēkam šāds
pakalpojums ir nepieciešams, jo mēnesī tā ir liela summa — viena talona
vērtība ir 1,82 eiro. Paredzēts, ka spējam palīdzēt līdz 30 cilvēkiem
mēnesī, taču patlaban visi šo iespēju nav izmantojuši, kāds ir slimnīcā,
kāds atteicies. Šogad regulāri ap 20 aizkraukliešu izmanto iespēju ēst
siltu ēdienu. Siltā maltīte ir vai nu gaļas zupa, vai otrais ēdiens ar
salātiem, kas ielikts vienreizējās lietošanas traukos, kas ir ērti līdzi
ņemšanai. Šo palīdzību piešķir, izvērtējot situāciju, ja cilvēks
veselības problēmu dēļ nespēj pagatavot sev ēdienu, tie ir aprūpējamie,
kas nespēj pārvietoties, arī Spīdolas ielas 18 iedzīvotāji, cilvēki ar
invaliditāti.”
Aizkrauklieši pēc siltās maltītes ar sociālajā
dienestā izsniegtajiem taloniem dodas uz kafejnīcu “Pauze”, kur ēdiens
sagatavots līdzņemšanai, savukārt tiem, kuriem ir grūti pārvietoties,
ēdienu aiznes aprūpētāji. “Izvērtējam atbalsta piešķiršanu, to var
piešķirt arī īslaicīgi, piemēram, cilvēkam pēc slimības lielākoties gan
piešķiram pusgadam.
Vēl viena palīdzība, ko vēlos uzsvērt, ja
cilvēks nonācis krīzes situācijā, var saņemt Latvijas Sarkanā Krusta
palīdzību — pārtikas un higiēnas pakas, to var izmantot,” stāsta Ināra
Gaile.
Pēc zupas virtuves nav vajadzības
Neretas novada sociālā
dienesta vadītāja Iveta Arāja teic, ka Neretas novadā nav tādas
palīdzības, kas nodrošinātu trūcīgākos iedzīvotājus ar siltu ēdienu,
skaidrojot, ka acīmredzot iedzīvotāji tiek galā paši un patlaban šāds
pakalpojums nav aktuāls.
Līdzīga situācija ir Kokneses novadā:
“Krīzes situācijā koknesiešiem ir iespēja dabūt pārtikas talonus, ko
piešķiram trūcīgām un mazturīgām personām. Šķiet, ka līdz šim Kokneses
novadā šim jautājumam neesam pievērsušies, jo tas nav bijis aktuāls. Ir
bijušas situācijas, kad aprūpējamai personai aprūpētājs siltu maltīti
nesa uz mājām no vidusskolas virtuves. Tie ir atsevišķi gadījumi, un
lielākā apmērā noteikti nav pieprasījuma pēc šāda pakalpojuma,” stāsta
Kokneses novada sociālā dienesta vadītāja Baiba Tālmane.
Skrīveru
novada sociālā dienesta vadītāja Jekaterina Bezdežska stāsta, ka
skrīverieši, nokļuvuši krīzes situācijās, no sociālā dienesta var saņemt
talonus pārtikas iegādei. Viena talona vērtība var svārstīties no
četriem līdz astoņiem eiro, katru situāciju izvērtē atsevišķi, var
piešķirt arī vairākus talonus.
Savukārt Pļaviņu novada sociālā dienesta vadītāja Valentīna Babre teic: “Ja būtu zupas virtuve, domāju, būtu arī cilvēki, kuri labprāt to izmantotu un ēstu silto ēdienu, taču pagaidām šis jautājums nav aktualizēts. Domāju, zupas virtuves atvēršanu un uzturēšanu vajadzētu uzņemties kādai biedrībai.” ◆
Publikācija sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra