Kopā mēs varam paveikt vairāk!

Lelde Ķimse, Jaunjelgavas novada sociālā dienesta darbiniece darbam ar ģimenēm ar bērniem

2019. gada 15. janvāris 00:00

445

Gada sākums manā darbavietā — Jaunjelgavas novada sociālajā dienestā — bija rosīgs un spraigs, jo darba šajā laikā vienmēr ir nedaudz vairāk kā parasti. Cilvēki nāk kārtot pabalstus, raksta iesniegumus, reizēm vajadzīgs tikai mūsu padoms. Sociālajā dienestā strādāju piecus gadus, mana joma ir darbs ar ģimenēm ar bērniem, risinu gan sociālās, gan psiholoģiskās problēmas ģimenēs.
Jaunjelgaviešiem viens no svarīgākajiem ir kurināmā pabalsts, pilsētā ir daudz mājokļu ar malkas apkuri. Malkas iegādei piešķiram naudu, savukārt tiem iedzīvotājiem, kuriem mājokļos ir centrālā apkure — konkrētu summu, kāda ir atvēlēta, par pakalpojumu pārskaitām komunālajai nodaļai. Divas reizes gadā piešķiram 72 eiro lielu pabalstu iedzīvotājiem ar onkoloģis-
kajām saslimšanām, diemžēl viņu skaits katru gadu pieaug. No šī gada janvāra Jaunjelgavas novada skolās visiem bērniem no 1. līdz 9. klasei ir brīvpusdienas, līdz šim tās pienācās tikai trūcīgo un daudzbērnu ģimeņu bērniem. Esam iecerējuši palielināt garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalstu I un II grupas invalīdiem, kuri dzīvo vieni, līdz valstī noteiktajam trūcīgas personas ienākumu līmenim — 128 eiro mēnesī.
Cenšamies strādāt tā, lai sociālā dienesta palīdzība būtu īslaicīga, taču ne visos gadījumos tas izdodas. Gribu uzsvērt, ka sociālais dienests nav labdarības organizācija, mūsu pakalpojumu sniegšanu stingri reglamentē Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums, daudzi Ministru kabineta noteikumi, arī pašvaldības saistošie noteikumi. Valsts līmenī izstrādāti stingri noteikumi un kārtība, kādos gadījumos sociālais dienests var palīdzēt. Piešķirot pabalstu vai noraidot lūgumu, jāņem vērā vairāki apstākļi, piemēram, vai personai ir īpašumi, zeme vai automašīna, vai ir bērni, kas varētu palīdzēt. Gadās, ka, izskatot šos visus kritērijus, diemžēl cilvēkam nevaram palīdzēt, taču viņš situāciju īsti neizprot, apvainojas. Manuprāt, svarīgs ir izglītojošais darbs, jo, ja cilvēks nevēršas pēc palīdzības, mēs nezinām, ka tā vajadzīga. Daļa joprojām baidās, domājot, ja atnāks pēc palīdzības uz sociālo dienestu, tad tūlīt būs darīšana ar bāriņtiesu, no ģimenes paņems bērnus vai kaut kā tamlīdzīgi. Taču tā nav!
Tas, kas mani satrauca valsts līmenī — fakts, ka joprojām dzīvojam bez valdības un joprojām nav pieņemts valsts budžets. Šis fakts atsaucas uz pašvaldības budžetu, līdz ar to janvāra vidū arī sociālajā dienestā nav īstas skaidrības, kam būs nauda, ko varam solīt saviem cilvēkiem, nezinām, kas būs ar GMI pabalsta palielināšanu, kas ir solīts. Manuprāt, līdzšinējie, neveiksmīgie politiķu centieni izveidot valdību, sadalīt ministru portfeļus un darbības jomas liecina vien par to, ka šie cilvēki nespēj vienoties, jo viņiem traucē personiskās ambīcijas un vēlme tikt pie varas. Neizprotu arī to, ka Ilze Viņķele grasās kļūt par veselības ministri — 13. Saeimas vēlēšanās tauta taču pauda savu nostāju, neievēlot viņu Saeimā. Sabiedrības intereses un labklājība kārtējo reizi palikušas otrajā plānā, lai gan gājām uz vēlēšanām, cerējām uz pārmaiņām, taču vēl neko no solītajiem darbiem neesam sagaidījuši.
Aizvadītajā nedēļā joprojām sabiedrībā raisījās pretrunīgas diskusijas par valsts veselības apdrošināšanu. Sabiedrības domas dalās par to, vai tādējādi sabiedrība būs ieguvēja, vai nodokļu nemaksātāji būs spiesti mainīt savu attieksmi. Strādājot sociālajā dienestā, redzu, ka ne vienmēr cilvēks kaut ko nemaksā vai nedara ļaunprātīgi, dzīvē veidojas dažādas situācijas, kā katru varēs izvērtēt? Cilvēkiem ir veselības problēmas, reizēm nav nokārtota invaliditāte, cilvēks var būt riska grupā un nespēj atrast sev piemērotu darbu. Var gadīties, ka būs kāda sabiedrības daļa, kas būs nepelnīti apdalīta, ieviešot šo valsts veselības apdrošināšanu.
Saeima aizvadītajā nedēļā nodeva tālākai izvērtēšanai sabiedrības iniciatīvu atcelt kompensācijas nepārvēlētiem parlamenta deputātiem. Atbalstu šādam ierosinājumam sabiedrisko iniciatīvu platformā “Manabalss.lv” pauduši vairāk nekā 14 000 Latvijas iedzīvotāju. Atbalstu šo iniciatīvu, uzskatu — ja jau deputāts atkārtoti nav guvis tautas uzticību, tad viņam nepienākas nekādas privilēģijas, tostarp kompensācijas.

Šonedēļ daudzviet Latvijā notiek barikāžu laikam veltīti atceres pasākumi. Es tolaik dzīvoju Rīgā, studēju medicīnu, un tas bija ļoti satraucošs laiks. Šodien, pārdomājot piedzīvoto, ir neliela vilšanās sajūta, lielākoties par sabiedrības noslāņošanos. Par to tolaik nedomājām. Man gribētos, lai šodien mēs spētu vairāk uzticēties līdzcilvēkiem, iestādēm un nebaidītos šo palīdzību arī pieņemt. Mēs varam palīdzēt tikai tad, ja cilvēks stāsta un uzticas. Kopā mēs varam paveikt vairāk, kā to savulaik pierādīja barikādes — kopā esam spēks, varam paveikt lielas lietas!

Staburags.lv ARHĪVS

Kopā mēs varam paveikt vairāk!

Kategorijas