Strasbūra sniedz iespaidu bagātību

2019. gada 11. janvāris 00:00

Žurnālistu piedalīšanos Eiropas Parlamenta plenārsesijā decembrī Strasbūrā skāra vairāki notikumi, kas tieši un izjūtās ietekmēja ne tikai mūs, bet arī pilsētas iedzīvotājus, viesus un parlamentāriešus. Neapšaubāmi būtiskākā bija apšaude Strasbūras vecpilsētā, kurai gandrīz kļuvām par aculieciniekiem. Tas viss atstāja emocionālu iespaidu, tomēr, par laimi, ne tik būtisku, jo parlaments turpināja darbu, tikāmies ar vairākiem deputātiem no Latvijas un vērojām ikgadējo Saharova balvas pasniegšanu.

Streiki kā ikdiena
Dodoties ceļā uz Strasbūru, vispirms “izbaudījām” dzelzceļnieku streiku Vācijā, jo no Rīgas uz šo Francijas pilsētu joprojām nav tiešo lidojumu. Ja Rīgā līdz šim lielākie satiksmes traucētāji bija zvanītāji par viltus spridzekļiem, tad citās Eiropas pilsētās tās jau sen ir dažādas protesta akcijas. Situācija Frankfurtes lidostā, no kuras tālāk bija paredzēts doties ar vilcienu, gan bija mierīga, bet pašiem vajadzēja parūpēties par iespēju, kā nokļūt līdz Strasbūrai. Sameklējām autobusu un ar vairāku stundu kavēšanos ieradāmies galamērķī.
Vēlāk sarunā Latvijas eiroparlamentāriete Inese Vaidere atzina, ka dažādi streiki un citas nebūšanas ir viņu ikdiena. Tomēr ar to visu viņa veiksmīgi tiek galā 14 gadus, kopš strādā Eiropas Parlamentā. Tā kā nemieri joprojām skar Parīzi, arī ar citiem Latvijas pārstāvjiem parlamentā pārrunājām jautājumu, kas to provocējis, un varbūt Francijas prezidentam Makronam jāatkāpjas? Kārlis Šadurskis piekrita, ka, no vienas puses, šī situācija ir neveiksmīgas komunikācijas sekas, jo Francijas prezidents līdz šim maz runājis ar tautu.
— Latvijai šai ziņā ir vieglāk, jo neesam izbaudījuši tādu pārpilnību kā Francija, kurai tomēr būs jādomā par jostu savilkšanu. Katrā ziņā graut vieglāk, nekā būvēt. Makrona reitings gan ir spēcīgi nokrities, bet nedomāju, ka viņam jāatkāpjas, — teica Kārlis Šadurskis.
Eiropas Parlamentā viņš atgriezies pēc Arta Pabrika ievēlēšanas Saeimā. Pēc pārdomām pieņēmis šo lēmumu, jo juties paveicis darbu Latvijas izglītības un zinātnes ministra amatā. Viņam jau ir pieredze Eiropas Parlamenta deputāta darbā, un drīzumā gaidāmajās vēlēšanās viņš plāno piedalīties atkal. Par saviem galvenajiem uzdevumiem Šadurskis uzskata izglītību, zinātni un esot gandarīts, ka šīm jomām paredzēts lielāks finansējums arī nākamā gada Eiropas Savienības budžetā.
Risinājuma nav
joprojām
Visus interesē arī tuvojošais termiņš, kad Lielbritānijai jāatstāj Eiropas Savienības kopiena, bet joprojām nav skaidrs, kas notiks pēc tam, jo savstarpējā līguma nav. Lai arī izredzes nav lielas, Kārlis Šadurskis tic niecīgajai iespējai, ka briti tomēr paliks Savienības sastāvā.
Optimisma šajā jautājumā gan nav Inesei Vaiderei.
— Bija saprotams, ka balsojums par Lielbritānijas un Eiropas Savienības līgumu neizdosies, bet vairākums tomēr gaidīja, ka tas būs, lai arī negatīvs. Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja saņēmusi uzdevumu, ko viņa pati nevēlējās, bet kā apzinīga skolniece mēģina izpildīt uzdoto, kas ir kā neiespējamā misija, jo viņai nav sabiedroto. Nav tikpat kā iespējams sagatavot un pieņemt tādu līgumu, kas apmierinātu gan britus, gan Eiropas Savienību. Visi to kritizē, bet nevienam nav plāna, kā rīkoties tālāk. Meja varētu atkāpties un noņemt no sevis atbildību, bet viņa to neizdarīja, jo apzinās draudus, kas var pienākt šī gada 30. martā bez jebkāda līguma. Var iestāties milzīgs haoss, jo visi līdzšinējie līgumi un vienošanās pārstās darboties, bet jaunu nebūs. Visticamāk, britu valdība cer, ka, tuvojoties šim datumam, attieksme kļūs pielaidīga, saprotot situācijas nopietnību, bet pagaidām reāla risinājuma nav, — teica Inese Vaidere.
Viņa uzsvēra, ka ne vienmēr patiesi ir apgalvojumi, ka briti bijuši tikai lielākie ieguldītāji Eiropas Savienības budžetā, bet ne tik daudz saņēmuši pretī. Ekonomiskie procesi ir saistīti, un arī Latvija silda Lielbritānijas ekonomiku ar darbaspēku un brīvo tirgu.
Trūkst kompromisa
Ar politiku gan neveicas arī Latvijā, kur joprojām nav izdevies izveidot valdību. Kārlis Šadurskis uzskata, ka šajā procesā nesader līdzšinējā vēlme kritizēt partnerus un tostarp piedāvāt sadarbību. Politiķiem pietrūkst kompromisa mākslas.
Inese Vaidere atzīst, ka Latvijā vajadzīga valdība, kas var valsti pārstāvēt arī starptautiski, jo viens nav darītājs. Jāprot atrast domubiedrus un pārliecināt par savu ideju. Pirmie mēģinājumi valdības veidošanā, viņasprāt, bija ļoti nenopietni. Jaunie ir pamēģinājuši, un nekas nav iznācis. Tagad kārta atkal pieredzējušajiem politiķiem.
— Resursi valdības izveidei ir, bet nopietni jāsēstas pie kopīgu sarunu galda. Pagaidām gan visi uzvedas tā, it kā viņiem būtu vairākums, un negrib nekur piekāpties. Ir citu valstu piemēri, kur arī neveicas ar šo procesu, bet latvieši gan parasti ir tādi apzinīgi un saņemas izdarīt. Ārkārtas vēlēšanas radītu vēl lielāku populismu, — domā Inese Vaidere.
Viņa piekrita viedoklim, ka politiķi maz tiekas un runā ar tautu, arī Latvijā. Šis jautājums aktualizējas pirms dažādu līmeņu vēlēšanām, bet arī tad ne visi uzskata par pienākumu tikties ar saviem vēlētājiem. Pavasarī vēlēsim jauno Eiropas Parlamenta sastāvu, un būtisks ir jautājums, kā panākt, lai vairāk iedzīvotāju piedalās vēlēšanās. Viens no variantiem būtu obligāta piedalīšanās, bet Šadurska kungs to neuzskata par pieņemamāko risinājumu.
— Mums visu laiku tiek kultivēta doma, ka viss ir slikti, un ko tad es tur iešu balsot, ja tāpat nekā labāka nebūs. Mums patīk sūkstīties un visus lamāt, — teica Kārlis Šadurskis.
Inese Vaidere piebilda, ka cilvēki acīmredzot neatceras, kā dzīvojuši pirms gadiem desmit un tagad.
Runājot par vēlētāju zemo aktivitāti, Eiropas Parlamenta biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele uzsvēra, ka būtiskākais šajā procesā ir piesaistīt arī jauniešus. Diemžēl šobrīd tikai 17 procentu dodas uz vēlēšanām, un tas ir ļoti maz. Ir pierādījies, ja jaunietis nepiedalās pirmajās vēlēšanās, kā vēlētājs viņš ir zudis. Tāpēc šajās vēlēšanās veidotas īpašas kampaņas šai grupai. Izveidota arī interneta platforma, kur gūt atbildes daudziem jautājumiem par Eiropas Savienību un tās parlamenta vēlēšanām — www. soreizesbalsosu.eu.
(Turpmāk vēl.)

Staburags.lv ARHĪVS

Strasbūra sniedz iespaidu bagātību

Kategorijas