Neviens kaķis no meža uz pilsētu nav atnācis

2019. gada 11. janvāris 00:00

625

Neviens kaķis no meža uz pilsētu nav atnācis

Sākotnēji stāstu par Aizkraukles dzīvnieku aizsardzības biedrību “Felida” biju iecerējusi veidot kā biedrības pārstāvju atskatu par pērn padarīto, nofotografēt daļu no patlaban biedrības telpās mītošajiem kaķiem, aprunāties par nākotnes nodomiem un to, kā arī citi četrkājaino draugu aizstāvji varētu palīdzēt un iesaistīties “Felidas” darbā. Pēc vairāk nekā stundu ilgas un atklātas sarunas ar biedrības “dvēselēm” Intu Krievu un Mirdzu Vainovsku šī iecere palika otrajā plānā. Pāri visam šis stāsts ir par cilvēku nežēlastību, bezsirdību, varētu teikt, arī par vardarbību pret dzīvniekiem, ar ko ik dienas sastopas “Felidas” biedri. Tieši ar cilvēka rīcības radītajām sekām un pāridarījumiem dzīvniekiem cīnās biedrība, palīdzot četrkājainajiem draugiem atkal uzticēties cilvēkam, tiekties pie viņa, iekāpt klēpī un aiz labsajūtas murrāt. Un tas ir grūts, neatlaidīgs un diemžēl pagaidām arī nenovērtēts darbs.

Glābj arī suņus un govis
Aizkraukles dzīvnieku aizsardzības biedrība “Felida” šogad svin savas pastāvēšanas desmitgadi, un tā ir vienīgā biedrība Aizkraukles reģionā, kas iestājas par dzīvnieku tiesībām, rūpējas, baro un meklē astaiņiem jaunas mājas. Šo gadu laikā jaunus saimniekus ar “Felidas” rūpēm atraduši 498 ķepaiņi, aizvadītajā gadā — 56. Biedrība šo gadu laikā kļuvusi arī par konsultāciju centru, jo iedzīvotāji regulāri vēršas pēc padoma, kas saistīts ar dzīvnieku labturību un tiesībām, zvana arī, lai paziņotu par kaķiem, kas izmesti uz ielas, atstāti bez uzraudzības, ir badā un klaiņo. Lai gan “Felida” vairāk asociējas ar kaķiem, tās pārstāvji glābuši ne tikai kaķus, arī suņus, putnus un pat govis, kuras saimnieks svelmainās vasaras dienās regulāri pļavā atstājis bez ūdens.
Patlaban “Felidas” mītnē īslaicīgi atrodas ap divdesmit kaķu, kuriem vajadzīgas jaunas mājas. Kāpēc to ir tik daudz? Tie visi ir izmestie istabas kaķi, kuri saviem saimniekiem kļuvuši lieki. Istabas kaķus, kas izsviesti uz ielas, vairs nedrīkst laist dzīvot ārā, jo tajos apstākļos viņi neizdzīvos. Vienalga, pie kuras kaķu kolonijas tādu pieliks, viņu no turienes padzīs. Kolonijā ir ļoti strikta hierarhija, savi noteikumi, piemēram, kurš kaķis ies pirmais pie bļodas, ēdīs, kurš tikai uz to noskatīsies no malas.
Ko jūs ar tiem kaķiem!
Lai gan “Felida” Aizkrauklē darbojas jau tik ilgi, nereti cilvēkiem joprojām veidojas aplams priekšstats un negatīva attieksme par to, ko īsti biedrība dara. Krietni agrāk, pirms vēl biedrība bija nodibināta, pa pilsētu staigāja slimi, nebaroti kaķi, kuriem izspiedušās muguras, ar ādas ēdi. Pagrabos bija lielas kaķu kolonijas, iedzīvotāji bija neapmierināti, kaķi klīda arī pa pagalmiem un spēļu laukumiem, kur uzturas bērni, vecāki pret kaķiem bija naidīgi noskaņoti.
Kopā ar domubiedru grupu pēc palīdzības vērsušās pie toreizējā pilsētas mēra Viļņa Plūmes. Viņš tolaik plātīja rokas, ka neko daudz palīdzēt nevar, kamēr nepārstāvam kādu organizāciju. Domājot par to, ka kaķu problēmas pilsētā netiek risinātas, pie tām esot ķērušies. Tolaik daudzi Mirdzas kundzei vaicāja: “Nu, ko jūs, Mirdza, ar tiem kaķiem?! Vai tiešām nav nekā cita labāka, ko darīt?” Bet tolaik likās, ka kādam tas jāaktualizē un jārisina, tādēļ nolēmušas veidot biedrību, lai darbošanās varētu kļūt apjomīgāka. Plūmes vārds tolaik bija ļoti stingrs vārds: ja viņš teica, tad tā arī notika. Ierādīja šajā ēkā pirmās četras istabas, atsūtīja strādniekus, kas palīdz remontēt, iekārtot, pašvaldība apmaksāja arī elektrības ievilkšanu, sakārtoja ūdensvadu un labierīcības. Pirmajā biedrības pastāvēšanas gadā sāka piešķirt līdzekļus kaķu sterilizācijai un veterinārārsta pakalpojumiem.
Pēc saimnieces nāves izliek aiz durvīm
Biedrības pārstāves atceras, kādās “Felidas” telpās ienākušas pirms desmit gadiem un kādas tās ir šodien. “Rīkojām talkas, mazgājām griestus izdegušajās istabās, uzņēmums “Jeld-
Wen” mūs atbalstīja, ierīkojot istabām durvis, jo visur bija tikai izdegušas stenderes. Biedrībai ir arī savs “direktors” — Muris, kurš te dzīvo no pirmās dienas. Viņš ir 13 gadus vecs un nu jau ir “Felidas” simbols. Vasaras kaķis pārlaiž dārza mājā pie Mirdzas, tur atkopjas, bet šogad ir pirmais gads, kad “direktors” pie durvīm vairs visus nesagaida. Cilvēku tuvumu nomainījis ar iespēju dzīvot vienvietīgā “numuriņā” pie loga un vērot Aizkraukli no augšas. Pēdējā laikā par saimnieku uzdodas “pagrabnieks” Melnis, kurš 15 gadus nodzīvojis daudzstāvu mājas pagrabā, kļuvis pavisam akls, vairs nespēja izdzīvot pagrabā, tāpēc nokļuvis te. Daudziem “Felidā” nonākušajiem kaķiem ir traģisks dzīvesstāsts. Arī Melni pēc viņa saimnieces nāves meitas izlika aiz durvīm, vieglu sirdi aizbrauca dzīvot uz ārzemēm. Tajās reizēs, kad atbrauc ciemoties, pat nepajautā, kā Melnim klājas. Tagad viņam klājas labi, Melnis ir veselīgs, draudzīgs, nosvērts raksturā un ļoti gaida ciemiņus.
Galvenais uzdevums —
pilsētvides sakopšana
“Felidas” galvenais uzdevums ir pilsētvides sakārtošana, kaķu skaita regulēšana, lai pie mājām neveidojas milzīgas kaķu kolonijas, lai kaķi ir aprūpēti, paēduši, lai teju katram kaķim būtu savs aizbildnis. Darbs “Felidas” telpās ir otršķirīgs — kad savāc kaķus no ielas, tad viņi kaut kur ir jāliek. Te nonāk četrkājainie draugi, kas atstāti bez pieskatīšanas, izsalkuši, slimi, jo tādiem pat pagaidu mājas īsti neviens negrib nodrošināt, kur nu vēl ņemt tādu dzīvnieku pie sevis dzīvoklī. Darbs uz ielas dod pamatu visam tālākajam biedrības darbam. Pēdējā gada laikā vislielākais kaķu daudzums, ar ko biedrībā strādā, ir iedzīvotāju izmestie mājas kaķi. Ar mežoņiem pa šiem gadiem vairāk vai mazāk tikuši galā. Ir arī kaķi, kuri devušies uz labākiem medību laukiem pēc vetārsta atzinuma, jo daļa astaiņu, kas vairākās paaudzēs dzimuši un auguši savvaļā, vairs nav pieradināmi.
Jāmeklē kompromiss
Biedrības pamatdarbus var iedalīt vairākās nozarēs, proti, kaķu ķeršana pilsētā, sterilizācija, darbs ar barotāju (par barotājiem dēvē cilvēkus, ko katru dienu redzam daudzdzīvokļu māju pagalmos, pie māju stūriem piegādājot kaķiem barību un ūdeni) — lai to kaķu koloniju, ko cilvēks baro, sakārtotu. “Mums tas tīri labi izdevies, ir tikai dažas vietas pilsētā, kur cilvēki nav piekrituši kaķus sterilizēt, uzskatot, ka kaķiem jādzīvo dabīga dzīve, bez cilvēka iejaukšanās. Ar šiem cilvēkiem miermīlīgi izrunājamies, mēģinām izskaidrot, pārliecināt un meklēt kompromisu, jo jārēķinās, ka katru gadu vienai nesterilizētai kaķenei var piedzimt vismaz astoņi kaķēni. Noķertie kaķi, saskaņojot ar barotājām, nonāk šeit, biedrības telpās, te viņus aprūpē, te viņi dzīvo un gaida savus jaunos saimniekus. Kopā ar vetārstu izvērtējam situāciju — ja, piemēram, kaķim ir plaušu karsonis, kā arī ārstēšana ir smaga, ilga un dārga, saskaņojot ar barotāju, pieņemam lēmumu — laist dzīvnieku uz labākiem medību laukiem vai ārstēt un cīnīties. Bijuši dažādi gadījumi, jo tieši veterinārārsts ir kompetents, pateikt, kāds turpmāk varētu izvērsties kaķīša liktenis, raugoties no viņa veselības. Visi kolonijās notvertie kaķi iziet caur “Felidas” māju — te viņiem tiek rakstīts norīkojums pie veterinārārsta, tiek pieņemts lēmums par kaķa tālāko likteni. Tāds tūlītējs lēmums par kaķa iemidzināšanu notiek tikai tad, ja vetārsts uz to uzstāj. Pārējos gadījumos vairākkārt spriež un domā, kā kaķim palīdzēt.
Lai ir ūdens, ko padzerties
Patlaban pilsētā ir desmit kaķu barošanas vietas, centrālā ir kaķīša dzirnaviņas, tur ir pastāvīgi iemītnieki. Kaķu barošanas vietas ir pie abiem veikaliem “Beta”, pie garāžām, Gaismas ielā 8, Bērzu ielā 6 un citviet, kur iedzīvotāji ik dienu kaķiem aiznes ēdienu, ielej tīru dzeramo ūdeni, novērtē dzīvnieku veselību. Ziemā, salā, aukstajā laikā pats svarīgākais, lai kaķiem katru dienu būtu tīrs, silts ūdens, ko padzerties. Tas nozīmē, kādam katru dienu tas jādara, citādi kaķi neizdzīvos. Kaķis neēd sniegu kā suns, kaķis prot tikai palakt ūdeni. Visi barotāji, kas kaķus baro pilsētā, dara to par personiskajiem līdzekļiem. Biedrība par to saka paldies Guntaram, Leldei, Ļubovai, Maijai, Birutai, Vijām, Ņinai, Tatjanai, Janīnai, Esmeraldai, Zentām, Valentīnām, Ārijai un citiem.
Guntars Lavnikovičs, “Felidas” biedrs, kurš kaķus pilsētā baro vairāk nekā desmit gadu, stāsta: “Kāpēc es to daru? Man vienmēr prātā ir divas atbildes — nabadzības dēļ neiešu lepnību zaudēt, otra — Dievs nav mazais bērns, viņš visu redz. Smejos, ka turīgākie iedzīvotāji jau kaķus barot un atbalstīt nevar, tāpēc tas jādara mums! Viss, ko es daru, ir labdarība, kaķi šo gadu laikā nevienu dienu nav palikuši bez ēdiena.
Darbs “Felidā” šo daudzo gadu laikā rosinājis vairākas atziņas, viena no tām — neviens kaķis no meža uz pilsētu dzīvot nav atnācis! Visi kaķi, ko redzam ielās, daudzdzīvokļu māju tuvumā, pagrabos, ir cilvēku “nopelns”. Diemžēl katrā daudzdzīvokļu mājā dzīvo pa kādam cilvēkam, kurš ļoti ienīst kaķus, jā, nevis peles, žurkas ir lielākie ienaidnieki, bet kaķi! Un, ja arī pagrabos, kas ir diezgan silti, kaķi pārziemo, vai tiešām kādam tik ļoti traucē — cilvēki vairs tos neizmanto tik daudz kā agrāk.”
Nekontrolējama situācija
Biedrības darbs balstās uz kompromisiem ar iedzīvotājiem, pašvaldību, apsaimniekotājuzņēmumu “Lauma A”. Pašvaldība biedrību atbalsta, visus iepriekšējos gadus bijušais izpilddirektors Einārs Zēbergs bijis tas, ar kuru veiksmīgi sadarbojušies, viņš bijis patiesi ieinteresēts un labvēlīgs, atbalstījis un vienmēr pa-
līdzējis. Arī tagad laba sadarbība veidojas ar jauno izpilddirektoru Kasparu Sniedzīti. Tāpat ļoti svarīga ir laba sadarbība ar māju vecākajiem, tas lielākoties noris veiksmīgi. Laba sadarbība izveidojusies arī ar Nodarbinātības valsts aģentūru. Diemžēl apsaimniekotāja “Lauma A” darbinieki joprojām uz biedrības darbu raugās skeptiski, tā īsti nav izdevies rast kopīgu valodu. Viens no piemēriem — ja pie daudzdzīvokļu mājas ir kaķu kolonija, viņus tur baro, viņi tur mitinās, nekas nenotiks, ja ziemas spelgoni dzīvnieki varētu pārlaist, sildoties uz caurulēm pagrabā. Taču apsaimniekotāji uzskata, ka pareizākais risinājums ir aiztaisīt visas pagraba lūkas, lodziņus, lai kaķi netiek ne iekšā, ne ārā. Ir bijuši gadījumi, kad pagrabos kaķi ir indēti — neviens aiz rokas nav pieķerts, ir tikai aizdomas.
Šobrīd vasarnīcu rajonā “Ziedos” ir pilnīgi nekontrolējama situācija. Ir atsevišķas ielas, kur ir brīvprātīgie, kas pārzina situāciju, ziemā baro kaķus, bet arī viņi atbild tikai par dažām ieliņām, ne visu teritoriju kopumā. Pavasarī liela daļa aizkraukliešu uz vasarnīcām dodas ar saviem četrkājainajiem mīluļiem, diemžēl ne visi rudenī ar viņiem arī atgriežas mājās.
Piedzīvojuši arī draudus
Jau septīto gadu biedrība rīko “Labestības skolu”, audzinot jauno paaudzi. Iesaistot bērnus dažādos pasākumos, konkursos, “Felidas” pārstāvji dodas pie saviem draugiem skolās, veidojot viņos priekšstatu par biedrības darbu. Bērni iesaistās “Felidas” rīkotajās talkās un kaķu barošanas mājiņu sakopšanā. Labestības skolas pasākumus plāno un vada pensionētā skolotāja Aina Brimerberga. Paldies!
Par spīti tam, ka teju katrā daudzdzīvokļu namā ir vismaz pa vienam pamatīgam dzīvnieku nīdējam, kas gatavs kaķus noindēt un noķengāt “kaķu vecenes”, kas dzīvniekus regulāri baro, gribas uzsvērt, ka viss, ar ko nodarbojas “Felidas” biedri un atbalstītāji, ir mecenātisms, milzu labdarība un ilggadēja savu privāto līdzekļu, arī pensiju, ziedošana šai bezpeļņas organizācijai.
Pirms izmetiet, piedāvājiet “Felidai”!
Pateicoties ziedotājiem, atbalstītājiem un labdariem, “Felidas” kaķi, kuri gaida savus jaunos saimniekus, ir labi paēduši, spīdīgām mugurām, veselīgi un dzīvespriecīgi.
Kā dzīvnieku draugi varētu palīdzēt kaķiem? Biedrība aicina cilvēkus piedāvāt kaķiem pagaidu mājas, vajadzīgi brīvprātīgie, kuri, ziedojot savu laiku, varētu socializēt mežonīgos kaķēnus. Šiem kaķiem vajadzīga cilvēku uzmanība, mīlestība, vajadzīgs kāds, kas ar kaķiem darbojas, pieradina viņus pie cilvēka tuvuma. Mājas kaķi, kas pamesti, izsviesti no dzīvokļa, spīdzināti vai kā citādi viņiem darīts pāri, ir tramīgi, baidās no cilvēka, neuzticas. Te ir darbs cilvēkam, lai ar pacietību, mīlestību atkal iegūtu kaķa uzticēšanos un lai astainis varētu nokļūt jaunās mājās. Cilvēki droši var nākt uz “Felidu” un piedāvāt savu palīdzību. “Ir tādi, kas zvana, uztraucas par situāciju, ko redz ielās. Cilvēki piezvana, pasaka savu sāpi un noliek klausuli, jo domā, ka ar to viss ir beidzies. Mēs ļoti gribētu, lai cilvēki vairāk iesaistītos, mēģinātu arī paši palīdzēt, ne tikai par to paziņotu mums. Vēl viens veids, kā atbalstīt biedrību — pirms izmet savas saimniecībā nederīgās mantas — krēslus, paklājus, galdus, sekcijas un dīvānus — vispirms tās varētu piedāvāt “Felidai”. ◆

Paldies!
“Felida” saka siltu paldies aptuveni simts saviem labvēļiem un atbalstītājiem, kuri aizvadītajā gadā ir atbalstījuši biedrības darbu. Viņu vidū ir arī labdari, kuri vēlas palikt nenosaukti vārdā, ir bijuši gan privāti, gan kolektīvi ziedotāji ne tikai no tuvākās apkārtnes, arī no Rīgas, Bulduriem, Jelgavas un pat Ventspils. “Felidai” ir regulāri ziedotāji, kuri konkrētu naudas summu biedrības bankas kontā ieskaita katru mēnesi algas dienā.

Aizkraukles dzīvnieku aizsardzības biedrība
“Felida”, tālrunis 29872678.
Adrese: Spīdolas ielā 11, Aizkrauklē, LV-5101,
e-pasts: felida@tvnet.lv.
Reģ. nr. 40008152158. AS “Citadele” konts: LV09PARX0016069935123.

+ 2

Staburags.lv ARHĪVS

Neviens kaķis no meža uz pilsētu nav atnācis

Kategorijas