Galvenais — lai nekļūst sliktāk

Terēza Kārkla, Vietalvas pagasta pensionāru padomes vadītāja

2019. gada 8. janvāris 00:00

312

Klāt atkal jauns gads, un šoreiz tas būs īpašs — Cūkas gads, kurā esmu dzimusi.
Personīgajā dzīvē jau piedzīvoju patīkamu pārsteigumu, kad Vecgada vakarā ciemos atbrauca māsa ar ģimeni. Parasti kuplā skaitā pulcējamies Ziemassvētkos, bet šoreiz tie man bija klusāki nekā parasti, un savējo pulkā sagaidījām Jauno gadu.
Svētku laiks gan ne visiem bijis prieka pilns. Runājot ar saviem senioriem, viņi stāsta, ka nomoka veselības problēmas, kādam nav pat iespējas iekurināt plīti un pagatavot siltu ēdienu, arī ceļi ne vienmēr izbraucami. Tādas situācijas laukos nav retums, bet diemžēl ne vienmēr tik viegli risināmas. Līdz ar to cilvēki gados bieži ir vieni, un ir svarīgi dot iespēju būt sabiedrībā.
Vienmēr esmu uzsvērusi, ka ar savu pensiju varu iztikt, bet visvairāk pietrūkst naudas izklaidēm. Svētki un pasākumi maksā daudz, bet ikdienā tas ir tik nepieciešams. Esmu pateicīga liktenim, ka varu, gribu iet un visur piedalīties. Arī daudziem citiem tā ir, bet daļa dienas pavada tikai savā istabā, un viņus grūti iekustināt. Arī Vietalvas pagastā ir problemātiski sapulcināt cilvēkus pasākumā, bet mēs cenšamies.
Varbūt arī es domātu citādāk, bet savulaik, pastrādājot kaimiņu novada Sausnējas pagastā, redzēju, kā tur rīko pasākumus, kas tā vienoja iedzīvotājus un veidoja labas savstarpējās attiecības. Tur notika rasola, dvieļu, pulksteņu un vēl dažādi svētki, kas bija interesanti, un varēja piedalīties ikviens. Tas bija apbrīnojami, un arī man pašu pagastā gribējās ko tādu, tāpēc pirms daudziem gadiem par kaimiņu pieredzi stāstīju sava pagasta vadībai, bet atsauksmi nesagaidīju. Mēģināju ko līdzīgu īstenot pensionāru apvienībā, un bija labi, kad Vietalvā vēl darbojās veikals, kur bija neliela kafejnīca un saimniece klāja galdus. Tur bija telpa nelieliem pasākumiem, un varējām pulcēties svētkos. Nu šī veikala vairs nav, līdz ar to arī telpu. Tagad gadā mums, senioriem, ir trīs lielākas tikšanās reizes — ekskursija, zupas diena, kad vārām lielo katlu ar pašu atnestiem produktiem, un gada balle. Tad cenšamies apzināt un piedāvāt iespēju tikties visiem. Mūsu galvenais uzdevums ir vienmēr uzrunāt patiešām visus, lai arī kāds atsaka un nevēlas nekur piedalīties. Apzinos, ka nekas daudz mums nevar iznākt, jo esam tik ļoti izkaisīti pa visu pagastu.
Viena no iespējām būt sabiedrībā ir darboties dramatiskajā kolektīvā Vietalvas pagastā. Mēģinājumus reizi nedēļā Odzienas skolā gaidu kā svētkus. Tā nav tikai teātra spēlēšana, bet arī kopā būšana. Aicinu arī citus, bet atsaucības diemžēl nav. Dažam šķiet, ka viņš nevarēs, bet tā tas nav, jo mēs taču esam pašdarbnieki. Prieks ir pašiem un citiem, kā arī gūstam jaunus draugus un redzam, kā dzīvo citi. Nesen bijām Ļaudonā un bijām pārsteigti, cik viņiem skaists kultūras nams!

Pērn rudenī bija iespēja uzstāties Latvijas Pensionāru federācijas rīkotajā Vislatvijas senioru sapulcē Rīgā, un viss, par ko runājām, noslēdzās ar jautājumu — kurp mēs ejam? Pērn vasarā kopā ar pasta darbinieci savas intereses pēc izbraukāju pagastu. Biju šokēta, cik daudz tukšu māju! Tiem, kuri to iepriekš nav redzējuši, tas varbūt nav nekas, bet, zinot, cik tas viss bijis apdzīvots, kļuva skumji. Reta ir arī tāda māja, no kuras kāds nebūtu ārzemēs, tāpēc vienmēr saviem senioriem atgādinu aicināt savai jaunajai paaudzei saglabāt latvietību. Diemžēl ir tālumā mūsu pašu ģimenes, kurās bērni vairs nerunā latviski.
Uz kurieni mēs ejam, ja novadā mēnesī piedzimst viens bērns, bet nomirst desmit cilvēku? Uz kurieni mēs ejam, ja nevar vairs vārdā nosaukt tos, kuri piedzimuši vai svin jubileju, jo mēs taču priecājāmies par katru šādu notikumu un sveicām ģimenes. Drīkstam zināt tikai mirušos. Tā taču ir informācija, kas tik svarīga, dzīvojot līdzās. Drīz vairs viens otru pazīt nedrīkstēsim.
Saistībā ar politiku nepalaižu garām nevienu pārraidi televīzijā. Tas ir mans lauciņš, kurā cenšos iedziļināties un kaut ko zināt. Vērojot to visu, saprotu, ka nekas labs mums valstī nebūs, kamēr vēlētāji tam visam nepievērsīs lielāku uzmanību. Jāizvērtē, par ko balsot, nevis tikai par zināmiem uzvārdiem. Jāskatās uz darbiem un to, vai cilvēks pratīs strādāt.
Katru reizi, ievēlot jaunu Saeimu, ir cerība, ka mainīsies kaut kas uz labo pusi. Tāda doma gan laikam nav daļai ievēlēto deputātu, jo alga Saeimā laba, par tādu var arī sēdēs pagulēt. Tomēr, vērojot jaunos deputātus, var redzēt, ka viņi ir diezgan erudīti, aktīvi izsaka savu viedokli. Šķiet, būs arī darītāji. Tikai pie valdības nevaram tikt. Sekot līdzi tās izveidei pat vairs nešķiet interesanti, jo šis process ieildzis līdz absurdam. Manā skatījumā labs premjera kandidāts bija Jānis Bordāns, arī ar savu līdzšinējo darbību viņš radīja pozitīvu iespaidu nevis kā zaļzemnieki, kuri izveidoja astoņkājim līdzīgu politikas modeli. Tas bija apaudzis vēl ar daudzām kājām, barojot tikai savējos. Kas atliek citiem? Tagad tik daudz nesmukumu nāk klajā, un tas viss mūsu mazajā valstī! Ko tad iesākt lielākās, piemēram, Krievijā, tomēr ziņās dzird, ka Putins prasa lielāku atbildību no ierēdņiem un gubernatoriem “galvas ripo”. Pie mums joprojām ir liela visatļautība un notiesājošu spriedumu nav, lai arī lietas ir skaļas. Kāpēc arī tauta to pieļāvusi? Diemžēl tautas apkrāpšana turpinās joprojām. Dievs dod, ka vēl pensijas samaksā, bet kā ir strādājošajiem un jaunajām ģimenēm? Darba lielākoties nav, un, ja ir, tad tas slogs tik smags, ka grūti ģimeni uzturēt.
No šī gada ieviestas izmaiņas valsts obligātajā veselības apdrošināšanā, un sociālo iemaksu nemaksātāji vairs nevarēs bez maksas saņemt visus valsts apmaksātos medicīniskos pakalpojumus. Tehnisku iemeslu dēļ jaunās sistēmas darbība pagaidām atlikta uz mēnesi. Līdz šim gan neviena reforma mums neko labu nav devusi, un domāju, ka līdzīgi būs arī ar šo, jo tā nespēs atrisināt pašu galveno problēmu — mazināt rindas pie ārstiem un uz izmeklējumiem. Tas tikai būs papildu darbs mediķiem, kuriem nu būs jāskatās, kurš maksā nodokļus, kurš nē. Pa kuru laiku viņi strādās, ja jau tagad rindas ir milzīgas? Arī medicīnas darbinieku mums valstī trūkst, īpaši laukos, un situācija neuzlabojas.
Jaunajā gadā gan negribas domāt tikai par negatīvo. Galvenais, lai nekļūst sliktāk. Visiem gribu novēlēt, lai gaišs ceļš, ejot cauri visiem gadalaikiem, veselība un lai krāšņākais virs zemes ir cilvēku savstarpējās attiecības! Veiksmīgu Cūkas gadu, un šogad ir īstais laiks, kad jārok! Bet, kamēr zeme sasalusi un ir sniegs, aicinu visus katru dienu patipināt pa to basām kājām — kolosāla sajūta!

Staburags.lv ARHĪVS

Galvenais — lai nekļūst sliktāk

Kategorijas