Poliklīnikā pacientus nedala

2019. gada 8. janvāris 00:00

497

No šī gada 1. janvāra Latvijā ir ieviesta valsts veselības apdrošināšana, ko paredz pagājušā gada beigās pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums. Taču informācijas tehnoloģiju infrastruktūras problēmu dēļ Nacionālajam veselības dienestam gada sākumā nav izdevies sākt lietot sistēmu, kas ārstniecības personām nodrošina informāciju par apdrošinātiem un neapdrošinātiem iedzīvotājiem.

Pret jauno valsts veselības apdrošināšanas sistēmu, kas turpmāk paredz pacientus dalīt, joprojām stingri iestājas Latvijas Ģimenes ārstu asociācija, arī tiesībsarga Jura Jansona vadītā biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Rezevska norāda, ka tiesībsargs, kurš aktīvi kritizējis šīs izmaiņas, savu viedokli šajā jautājumā nav mainījis. Savukārt Aizkraukles slimnīcas valdes priekšsēdētāja Dzintra Krišjāne teic, ka to atbalsta daļēji: “Ir nianses, kas būtu jāpārskata, bet tajā ir arī pozitīvas lietas.”
Ieviešot valsts veselības apdrošināšanu, Latvijā valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana tiek saistīta ar veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, jo turpmāk pakalpojumi tiks iedalīti divos grozos — pamata un pilnajā. Visi valsts veselības aprūpes pakalpojumi jeb pakalpojumu pilnais grozs, kas līdz šim pienācās visiem Latvijas iedzīvotājiem, turpmāk par valsts naudu tiks sniegti tikai personām, kuras apdrošinātas valsts veselības aprūpes saņemšanai. Pārējiem pienāksies tikai valsts veselības pakalpojumu minimums.

Veselības aprūpes minimumā jeb pamata grozā, kas pienāksies visiem iedzīvotājiem, ietilpst neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Šajā grozā iekļauta arī onkoloģisko slimību ārstēšana, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostika.
Dzintra Krišjāne skaidro, ka šobrīd Aizkraukles poliklīnikas reģistratūras darbinieki strādā kā iepriekš: “Saistībā ar to, ka jaunā sistēma nedarbojas, reģistratūrā pakalpojumus sniedz pēc 2018. gada kārtības, tāpat kā iepriekš, nešķirojot pacientus pēc pacientu groziem, kāds kuram pienākas. Nacionālais veselības dienests sola šo jautājumu sakārtot mēneša laikā, taču jau tagad, atverot e-sistēmu, ārsti ik pa brīdim var apskatīties, vai tā strādā. Poliklīnikas reģistratūras darbinieces ir apmācītas, iepazīstinātas ar jauno kārtību un jauno sistēmu, kurā būs jāstrādā. Tikai tad, kad sistēma sāks darboties, kad ar to sāks strādāt, redzēsim, kāds tai ir dizains, izkārtojums, varbūt kādas nianses vajadzēs precizēt. Ieviešot jebkuru jaunu sistēmu, sākumā vienmēr jārēķinās ar kādām neskaidrībām, vajadzīgs laiks, lai cilvēki iestrādājas.”

Iepriekš izskanējušas bažas par to, kas notiks gadījumos, kad radīsies tehniskas problēmas ar e-veselības sistēmu vai datubāzi, kas uzkrāj informāciju par apdrošinātajām personām. Nacionālā veselības dienesta direktore Inga Milaševiča skaidro: “Ja radīsies kādas tehniskas problēmas, kuru dēļ nebūs iespējams noskaidrot personas apdrošināšanas statusu, valsts visu veidu veselības aprūpi šai personai apmaksās neatkarīgi no tā, vai viņa ir vai nav apdrošināta.”Tehnisku problēmu gadījumā ārstam nebūšot jāveic “nodokļu inspektora” darbs, jo tādā gadījumā pakalpojuma sniegšana tiks nodrošināta tāpat kā pērn. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Poliklīnikā pacientus nedala

Kategorijas