Cauri Krievijai uz Ķīnu

www.staburags.lv

2019. gada 4. janvāris 00:00

(1. turpinājums. Sākums laikraksta ‘‘Staburags’’ 30. novembra numurā.)
4. diena
Beidzot dodamies uz Sarkano laukumu. Tas ir centrālais Maskavas laukums, kas pilns ar ļoti nozīmīgām un patiesi greznām ēkām. Turpat arī Ļeņina mauzolejs, kur pats svarīgais vīrs apskatāms stiklotā sarkofāgā. Vairāk nekā divi miljoni cilvēku ik gadu apmeklē vietu, kurā kopš Ļeņina nāves viņa ķermenis tiek uzturēts par vairākiem simtiem tūkstošu eiro gadā. Garās rindas mums neļauj pašiem to izpētīt.
Pēc jātnieku šova, kas notiek Sarkanajā laukumā, dodamies uz turpat esošo katedrāli. Leģenda vēsta, ka cars to uztvēra par neatkārtojamu skaistumu, tāpēc katedrāles arhitektu lika padarīt aklu, lai tas savu šedevru vairs nekad nespētu atkārtot. Jāteic gan, ka līdzīgas leģendas esam dzirdējuši vairākās pasaules malās par dažādiem objektiem.
Eiropas lielāko aktīvo cietoksni jeb Kremli apjož divus kilometrus gara siena, tāpēc redzam vien Kremļa jumtus. Ieejas maksas Maskavā ir augstas, lai gan viss pārējais ir Rīgas cenās. Starp citu, Kremļa sienās apglabāts Jurijs Gagarins — vīrs, kas pirmais lidoja kosmosā.
Aizbraucam līdz “Moscow City”, kas ir jaunais Maskavas finanšu centrs — iespaidīgas, stiklotas augstceltnes, ko vēl arvien ceļ. Vienā no tām 43. stāvā ierīkots hostelis, kur naktsmājas izmaksā vien 15 eiro par nakti. Jāpiemin, ka Maskavā ir septiņi debesskrāpji, kas izskatās vienādi, saukti par “septiņām māsām”. To celtniecība pabeigta pēc Otrā pasaules kara. Redz, Staļins bija teicis: “Ārzemju politiķi un pārstāvji brauks uz Maskavu, un te nebūs debesskrāpju? Tā nevar būt!” Tā pēc pavēles tika uzbūvēti šie septiņi debesskrāpji, lai gan plānā bija deviņi. Viens no tiem — dzīvojamā ēka, kur ir arī augstākais bezmaksas skatupunkts. Tajā gan var tikt tikai tad, ja pazīsti kādu no ēkā dzīvojošajiem.
Pastaigu noslēdzam Vecā Arbata gājēju ielā, kas tiešām radīta tūristiem. Tiekam sacienāti ar krievu kokakolu “Baikal” un dodamies tikties ar kaučsērferi Juriju.
Pelmeņi un tēja, un esam gatavi naksnīgajai Maskavai. Ielas arī naktī pilnas dzīvības. Nav liekulīgu smaidu, bet nav arī nosodījuma vai neapmierinātības pretimnācēju sejās. Nav tādas raibas sabiedrības kā ielās Londonā, tāpēc, ka vietējie ir vairāk konservatīvi — tie nesapratīs puišus, sadevušos rociņās, vai kādu “pārāk alternatīvi” tērpto.
Parkos notiek koncerti un dejas, kam var pievienoties. Citi bauda laiku parku klusākajos stūrīšos. Līdz ar rubļa vērtības krišanos centrālajos bāros alus ir par 3—4 eiro, kamēr ļoti labi pavakariņot var par pieciem eiro. Nu, re, pasaules dārgākā pilsēta ir tik pieejama! Ar Tokiju to noteikti vairs salīdzināt nevar. Pašiem vietējiem, protams, ir grūti pārdzīvot valūtas straujo kritienu.
Bet kas tad ir ar to alkoholu? Ir jau ceturtā diena, bet vēl neviens mums par šņabi nav ieminējies. Redz, nemaz nav tā, kā filmās rāda! Ļoti daudzas kafejnīcas strādā visu diennakti. Tāpat kā frizētavas un manikīrs. Maskavā visu var atrast jebkurā laikā. Šī pilsēta mums liekas droša. Visur novērošanas kameras, apsardze.
Interesanti, ka Maskavā arvien populārāks kļūst “Car Drop”. Tas nozīmē, ka pilsētā ir automašīnas, ar kurām var braukt ikviens. Paņem, pabrauc līdz konkrētajai vietai, tur atstāj, lai var braukt nākamais.
5. diena
Izguļamies un paēdam mūsu iecienītos roltonus, lai dotos uz Izmailovas kremli. Tas celts vien 2003. gadā un nav paredzēts aizsardzībai, bet kā kultūras centrs. Kad esam pie tā nokļuvuši, tiešām liekas, ka esam nonākuši pasakā — kremļa koka būves ir apburošas! Krāsainais komplekss ietver vairākus muzejus, piemēram, degvīna un maizes muzeju, neskaitāmas interesantas fotografēšanās vietas, skatu torņus un pārsteidzoši plašu tirgu.
Mēģinām aptvert, kur esam nokļuvuši. Sākot ar relikvijām un īstiem Padomju Savienības antikvariātiem, līdz pat roku darinājumiem — izšuvumiem, gleznojumiem, kokgrebumiem un adījumiem. Raibās matrjoškas noklājušas tirdziņa sienas. Šī ir pasakaina vieta! Tik jauki, ka neviens pārdevējs neuzbāžas ar savu preci, visu iespējams nesteidzīgi aplūkot un arī pret fotogrāfiju uzņemšanu neviens neiebilst. Cenas gan atšķiras pat trīs bodīšu attālumā. Un vienai precei tās var variēt pat desmitkārtīgi, tāpēc svarīgi no sākuma visu apstaigāt. Lai gan tas nav tik viegli izdarāms. Mūs pārsteidz tirgus nomaļākās vietas, kur iespējams iegādāties gan dažādu dzīvnieku izbā-
zeņus, gan ieročus ar visām patronām un pat klusinātājiem. Te gan uzliktās zīmes vēstī — fotografēt nedrīkst. Un noteikti, ka neviens krievu valodas nezinātājs šo preci arī nevarētu iegādāties. Bet aptaustīt visu drīkst.
Un viss ir tik labās cenās! Te pat kaulēties nemaz neienāk prātā!
6. diena
Priekšā četru stundu brauciens līdz Jaroslavļai — vienai no Zelta loka pilsētām. 2010. gadā tā svinēja savu tūkstošgadi. Jaroslavļa ir viena no senākajām Krievijas pilsētām un visilgāk apdzīvotā vieta pie Volgas. Krievijā ir tikai divas pilsētas, kuru vēsturiskie centri iekļauti UNESCO sarakstā. Viena no tām ir Sanktpēterburga, otra — Jaroslavļa.
Šie garie pārbraucieni sniedz lielisku iespēju pastrādāt pie grāmatas. Jā, iepriekšējā ceļojuma pēdējā grāmata nupat iznākusi.
Pēc piecu stundu brauciena sasniedzam Jaroslavļu. Pilsēta tiešām pasakaina! Tik daudz katedrāļu, jo bija ierasts celt jaunu katedrāli vai baznīcu ikreiz, kad bija kāds īpašs notikums vai par godu kādam noteiktam cilvēkam. Atrodam vairākas lāča skulptūras un suvenīrus — tas ir pilsētas simbols. Leģenda vēsta, ka pilsēta bija atklāta pirms tūkstoš gadiem, kad Jaroslavs Gudrais nogalināja lāci tieši šīs pilsētiņas pašreizējā atrašanās vietā. Protams, arheologu atradumi liecina, ka cilvēki šeit mitinājušies jau sen pirms tam.
Jaroslavļas vēsturiskajā centrā vien atrodami vairāk nekā simt arhitektūras pieminekļu, tos apņem skaisti parki un, protams, Volgas promenāde. Pēc Maskavas šī pilsētiņa gan liekas tik maziņa un kājām izstaigājama!
Veikalā sapriecājamies par lētām desām, bet tad nākas preci atdot atpakaļ, jo Krievijā cenas tiek rakstītas simt gramiem produkta. Pārdevējas brīnās, kā mēs varējām nezināt, ka galējā cena nemaz nav uzrādīta! Ielās ir daudz ēstuvīšu. Atrodam pat veco limonādes apa-
rātu. Tas gan limonādi vai gāzētu ūdeni vairs nedod par kapeikām, bet par 30 rubļiem (apmēram 50 centu).

(Turpmāk vēl.)

Staburags.lv ARHĪVS

Cauri Krievijai uz Ķīnu

Kategorijas