Dzejas lappuse

www.staburags.lv

2018. gada 21. decembris 00:00

Maija Stepēna
***
Solis apstājas pussolī,
doma kautrējas tālāk iet...
tik dievišķā klusumā, šķiet,
viss labais
pulcējas vienuviet.
Debess atveras lidojumam,
mirkļi dzēš neiespējamo...
Gaisā trīsuļo
nenotveramais —
tepat, tepat, šķiet, rokā būs
kā sen aizmirsts,
laimes dots
solījums.
Ārija Āre
***
Iededzu svecīti baltu,
raugos, kā liesmiņa plīvo.
Es senās atmiņās traucu,
kur mana bērnība dzīvo.
Dienām un gadiem pāri
laiks savu lakatu sedz.
Manas acis šai lakatā kāri
atmiņas, atmiņas tver.
Pāri sniegiem un vasarām,
pāri mežiem, siliem un pļavām
ar smaidu un arī ar asarām
raugos uz bērnības mājām.
Māja aizslēgta, dārza vārtiņi ciet,
domas pieklusē — skumji mazliet.
Silts vējš pie vaiga pieglaužas maigs,
čukst — sen projām tavs bērnības laiks.
Skrien gadi prom kā dziesmiņā,
mums līdzi tiem nākas skriet.
Es raugos sveces liesmiņā,
tā arī iekvēlo un dziest.
Sarmīte Rode
***
Kur uguns silti kuras
Mātes mājas pavardā,
Eglītes durstīgās skujas
Smaržo kā bērnībā.
Mans Ziemassvētku vakars.
Neviena taciņa neaizsnieg
Uz dievnamu Daugavas krastā,
Dvēselē gaismas pietiek
Ilgoties pēc neatrastā.
Mans Ziemassvētku vakars.
Balts mirklis mūžībai lūdz
Šai baltā ceļā palikt.
Visu, kas vēl neiegūts,
Nāk mīlestībā satikt
Mans Ziemassvētku vakars.
Maija Vegnere
***
Dāvanas, dāvanas, dāvanas
Rītos un vakaros pērc!
Tikai tad svētki būs pilnīgi,
Tikai tad būsi ko vērts!

It kā Ziemsvētku zvaigzni
Varētu nopirkt par zeltu;
It kā Ziemsvētku brīnums
Nebūtu dāvāts par velti!

Klusi, klusi vij pārslas
Pasaulei cerību staru,
Ka brīdi troksni un naidu
Spēs kliedēt Ziemsvētku gars.
Maija Vegnere
***
Ziemas rūķis
Lielo sniega maisu
Uzmetis augstu gaisā,
Ieplēsis uz Mēness raga,
Nu baltās ziemas dāvanas
Pār zemi
Kaisās un kaisās.
Maija Stepēna
***
Sīkām pēdiņām
kāds šonakt sniegu
nomargojis —
baltas mežģīnes
pa manu dārzu pinis, vijis...
Varbūt manā tuvumā
siltumu viņš meklējis
un neatradis...
Tik aukstā naktī
ziema baltā kažokā
ir tinusies,
zvaigznes dziest,
un mēness
nevar atrast mākoni,
kur sildīties,
Zem kupenām
vēl viss ir kluss —
tur puķu bērni sildās
un zeme mierā dus.
Ārija Āre
***
Baltas, baltas sniega pārslas
mums visapkārt krīt.
Sabirs, piebirs mūsu dienas
sniega ziediem baltiem.
Piebirs baltiem sniega ziediem,
Pēdas — tavas, manas.
Piebirs vārdi, piebirs skati,
piebirs balts mums mūžs.
Anita Liepiņa
Citādas paaudzes citādi ceļi
Ceļamkrāni, nometušies ceļos,
Velk ārā celmus
Ar visām saknēm
No mūsu senču ciltskokiem.

Zeme krampjaini neļaujas
Kā māte, kam sargāt likts.
Citādas paaudzes citādos ceļos
Savāds fona troksnis —
Vaid veļi...
Maija Vegnere
***
Ziemsvētku brīnumu
Pasmelt zvaigžņotā akā
Un sajust, ka esi
Šai brīdī man blakus.

Ja iekritīs zvaigzne
Mūsu cerību kausā,
To palīdzi izcelt,
Nevis izšļakstīt sausu.

Lai pirmie mēs minam
Jaunu sniegotu taku,
Kur solim pie soļa
Lemts rindoties blakus.

Lai pasaulē viena
Zvaigzne ir mūsu,
Kamēr aizsteidzas gadi,
Kamēr paši te būsim.
Maija Vegnere
***
Adventes svece
Mīlestību vēl:
“Naidu sadedzināt,
Bēdas izklīdināt,
Grambas izlīdzināt!”
Pašai sadegot,
Mums siltumu un mieru
Dvēselēs dos.
Sarmīte Rode
Gaismas ceļš
ne jau no debesu augstumiem
viņa atnāks un pasauli
silti apskaus.
no lūgšanām tavā sirdī
viņa kā Kristus roze
pār tevi uzplauks.
atkāpsies tumsa un bēdas
pulkstenis neskaitīs laiku
uzausīs balta diena.
tava ticība parādīs ceļu
kā piedzimst prieks
no gaismas pieskāriena.
Gina Viegliņa
Sapnis
Tu atnāci, es raudāju
Tajā naktī melnā, saltā,
Kā brīnums spoži staroji
Šajā pasaulītē baltā.

Tu manu galvu glāstīji
Un mierināji klusi,
Es galvu zemu noliecu,
Jo biju apmulsusi.

Ak, manu mīļo eņģeli,
Vai saproti, es viena,
Ap mani aizpeld mākoņi,
Stāv pretī augsta siena.

Paldies, ka toreiz atnāci
Tajā ziemas naktī saltā,
Un brīnumaini staroji
Šajā pasaulītē baltā!
Sarmīte Rode
***
Uzdāvini man laiku
Vēl pie tevis būt.
Neko citu šajā pasaulē
Man vairāk neiegūt.
Tikai to brīdi vienu,
Kad no debesīm snieg,
Paliec ar mani dziesmā —
Man ir vēl tevi jāsatiek.

Staburags.lv ARHĪVS

Dzejas lappuse

Kategorijas