Egles maina modi

2018. gada 21. decembris 00:00

500

“Katru gad’ no jauna” — jau vairāk nekā 100 gadu baznīcās skan šī vācu Ziemassvētku dziesma, un katru gadu no jauna Ziemassvētku eglīte no meža ienāk mūsu mājās (dažkārt arī no kastes skapjaugšā). Taču septīto gadu Rīgā notiek vides objektu festivāls “Ziemassvētku egļu ceļš”, kas ir kā neparasts akcents svētku ceļā.

2010. gadā ar stāstu par Ziemassvētku egles rotāšanas tradīciju, kas pirms 500 gadiem radusies Rīgā, sākās pirmais vides objektu festivāls “Ziemassvētku egļu ceļš”. Taču ko vēsta vēstures dokumenti par šī svētku simbola greznošanu?
To, ka pirmā Ziemassvētku egle tika uzslieta Rīgā jau 1510. gadā, apliecina līdzās Rīgas Rātsnamam esošā piemiņas zīme. Tallina gan apstrīd šo Rīgas pārākumu, bet Melngalvju ordeņa brālības dokumenti apstiprina — rīdzinieki Ziemassvētkus un Jauno gadu pie svētku egles sākuši svinēt paši pirmie.
Stāsts par pirmās Ziemassvētku egles rašanos līdzinās gandrīz vai pasakai.
Melngalvju ordeņa brālības biedriem ļoti paticis svinēt svētkus. Arī 1510. gada ziemas saulgriežos ordeņa brāļi devās uz mežu, lai svinībām izvēlētos vislielāko egli ne jau lai to uzslietu pilsētā, jo tolaik bija ieraža Daugavas krastā dedzināt baļķi, un ordeņa brāļi bija nolēmuši papildināt tradīciju, sadedzinot arī egli. Bet ne viss notika, kā plānots. Kamēr ordeņa brāļi savā sapulcē apspriedās, kurā vietā to sadedzināt, bērneļi pamanīja zemē guļošo meža viešņu un sāka to izgreznot. No mājām tika atnesti kaltētu ziedu un ogu vainadziņi, egles zaros iekārti no pašu cimdiņiem izvilkti krāsaini dzīpari, kā arī koka nieciņi. Kad vakarpusē tirgoņi no Melngalvju nama devās mājup, viņi ieraudzīja ar mantiņām un krāsainām virtenēm izgreznoto egli. Tādu skaistumu viņiem roka necēlās sadedzināt, un viņi nolēma koku nevis sadedzināt, bet uzsliet pilsētas centrā, Rātslaukumā. Tā sākās Ziemassvētku egles ceļš, kurš turpinās vairāk nekā 500 gadu.
Taču egle var būt arī citāda. Par godu tās dzimšanas dienai Rīga katru gadu kļūst par Ziemassvētku eglīšu galvaspilsētu, iespējams, eglītes pašas to sauc par šovu. Visā pilsētā tiek izstādīti vairāki desmiti radošu mākslas objektu. Mūsdienu modernās eglītes ir pavisam neierastas, to autori pārsteidz ar ideju oriģinalitāti un izmantoto materiālu daudzveidību, sākot no gaismas instalācijām, līdz pat koka, stikla, ķieģeļu un siltuma izmantošanai.
Vides objekti pilnā to krāšņumā skatāmi vakaros reizē ar pilsētas apgaismojuma ieslēgšanos. Vairāk par tiem var uzzināt interneta vietnē www.eglufestivals.lv. Eglīšu festivāls būs līdz 13. janvārim.
Šobrīd vides objektu festivāls “Ziemassvētku egļu ceļš” ir vienīgais šāda veida projekts visā Eiropā, un kopumā tapuši jau 162 oriģināli mākslas darbi. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Egles maina modi

Kategorijas