Negodīga ir tik zema minimālā pensija

2018. gada 21. decembris 00:00

470

Pildot solījumu vēlētājiem, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) pārstāvji decembrī dodas tikties ar vēlētājiem. Zemgales reģionā pirmā tikšanās bija Neretas novadā, kur ar cilvēkiem tikās Sandis Riekstiņš, Krišjānis Feldmans un Juta Strīķe.

13. Saeimas vēlēšanās JKP bija trešais lielākais savākto balsu skaits — gandrīz 115 tūkstošu. Līdz ar to parlamentā no 100 krēsliem 16 ir viņu. Te arī liels neretiešu nopelns — 23,4% no visiem balsstiesīgajiem jeb 348 cilvēkiem simpatizē JKP. Tas ir lielākais atbalsts šai partijai visā Zemgales vēlēšanu apgabalā. Neretietim Sandim Riekstiņam no šīs partijas savējie vēlēšanu zīmē bija ievilkuši 176 plusus. Partijas valdes loceklis Krišjānis Feldmans Neretā saņēma 80 krustiņus. Vispretrunīgāk vērtētā partijas pārstāve ir Juta Strīķe. Kandidēja viņa Rīgā. Vēlētāji viņu visvairāk svītrojuši — ap 5000 biļetenos, bet arī visvairāk plusu — vairāk nekā 12 tūkstošu.
Atšķirībā no Sanda, kurš Neretā audzis, skolā gājis, Krišjānim šī bija pirmā viesošanās kultūras namā, Neretā esot vien bijis kādās viesībās.
Sanākušie interesenti Neretas kultūras nama lielajā zālē sadalījās labējos un kreisajos jeb vietējie ieņēma vietas zāles labajā pusē, bet kreisajā pusē sēdošos neretieši teicās redzam pirmo reizi, tātad — ciemiņi no citiem novadiem.
Negrib sēdēt
uz ķeblīša
Tikšanās sākumā Jutu Strīķi, pirms viņa teica mazu iepazīšanās runu, sanākušie sveica ar aplausiem. “Aizvadītajās vēlēšanās mūs (JKP — aut.) var saukt par uzvarētājiem. Varētu teikt, ka mums tādējādi bija vislētākie deputāti, jo pret reklāmā ieguldītajiem līdzekļiem esam ieguvuši 16 vietas Saeimā,” teica jaunievēlētā Saeimas deputāte. Saistībā ar šībrīža aktualitāti valstī numur 1 — darbu pie valdības veidošanas — Juta Strīķe teica: mēs negribam, lai valdība ir kaut kāda. Negribam arī to, lai Saeimā valda vecie tikumi, sēž vecie shēmotāji, un jaunajām partijām tik iedod “ķeblīti”, uz kura piesēst ar domu — “pēc laika gan jau kļūsiet tādi paši kā mēs”.Viņa vēlreiz pauda jau iepriekš teikto par sarkanajām līnijām valdības veidošanā — neiesaistīsies valdības veidošanā kopā ar ZZS.
Viņas komentārs par šobrīd visreālāko kandidātu Ministru prezidenta amatam Krišjāni Kariņu: “Pazīstu viņu kopš 2003. gada, visus šos gadus vēroju viņa darbību un līdz šim neko aizdomīgu neesmu manījusi. Uzskatām par godīgu cilvēku, ko nevar teikt par vecās “Vienotības” Saeimas deputātiem. Viņos redzama kādreiz eksistējušās “Tautas partijas” uzvedība — runā, ka balsos par vienu, bet patiesībā izvēlas ko citu.” Komentējot prezidenta Raimonda Vējoņa izteikumus, Juta Strīķe teic, ka saklausa tajos vēlmi par visu varu valdības veidošanā iekļaut ZZS.
Esam piedzīvojuši valsts nozagšanu
Sanākušos ilgi nebija jāskubina uzdot jautājumus, un jau pirmais Jutai Strīķei par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iespējamo samazināšanu. Kopš 2008. gada tas ir pakāpeniski paaugstināts, bet ar solījumu “labākos laikos” to samazināt. Otrais jautājums par “zaļo elektrību” jeb obligātā iepirkuma komponenti (OIK) un straujo elektroapgādes tarifa pieaugumu. Krišjānim Feldmanam tika jautāts — cik liela Latvijā šobrīd ir minimālā pensija?
Par OIK Juta Strīķe komentārā teica, ka diemžēl pirms vairākiem gadiem daudzi politiķi Latvijā izmantoja iespēju, ka ir pie varas, pieņēma sev izdevīgus likumus un lēmumus, lai padarītu sevi un savus bērnus, mazbērnus par miljonāriem. Citiem vārdiem to sauc par varas nozagšanu. Viens no daudzajiem bija Andris Šķēle, kura valdīšanas laikā Ministru kabinets pieņēma lēmumu par elektrības iepirkumu no mazajām HES. Šķēle nodibināja ap 20 uzņēmumu, uz kuriem attiecās šis iepirkums. Tā tas turpinājies, kad ekonomikas ministrs bija Daniels Palvļuts un citi. Ja katrs no politiķiem domā, kā izmantot šo iespēju, lai sagatavotu sev pensionēšanās fondu, elektrība aizvien sadārdzināsies. KNAB bija tas, kas aizturēja bijušo “Latvenergo” valdes priekšsēdētāju Kārli Miķelsonu. Viņš naudu zaga no uzņēmuma, kas patiesībā ir tas pats, kas zagt no cilvēku kabatām. Tāpēc ļoti svarīgi, lai par jauno ekonomikas ministru izvēlas godīgu cilvēku, kurš sakārtotu “Latvenergo” saimniecību, likvidētu OIK, īpaši, kas attiecas uz TEC. Juta Strīķe, runājot par politiķiem Latvijā, tos iedala trīs kategorijās. Vieni, kas ir amatā, lai kļūtu par miljonāriem, otri, kuri neko nezog, neko nedara, bet no kuriem arī nav nekādas jēgas, trešie, kas nāk, lai kaut ko mainītu. Diemžēl līdz šim pirmie un otrie bija vairākumā. Par jauno Saeimu viņa saka: “Domāju, ka tā būs daudz godīgāka.” Viņa piesauca arī Francijas un Spānijas pieredzi, kur no mazajiem un vidējiem uzņēmumiem valsts necenšas paņemt visu, cik vien iespējams, nomaukt deviņas ādas. Tieši pretēji — atbalsta tos, jo tādējādi tiek nodarbināts vairāk cilvēku, un tā vietā viņiem nav jāmaksā pabalsti.
“Sadales tīkls” strādā neefektīvi
Krišjānis Feldmans, turpinot sarunu par “Latvenergo” un “Sadales tīklu” (ST), vēlreiz atgādināja, ka tie ir valsts uzņēmumi. Pirms vēlēšanām JKP ekonomisti bija analizējuši ST darbību un secinājuši, ka uzņēmumā daudzos punktos iespējami uzlabojumi un lai arī tā pārstāvji atrunājas ar vērā ņemamiem argumentiem, piesedzoties ar tiem, tiek noslēpta arī lielā darbības neefktivitāte. “Esmu piedalījies tiesas procesos, kuros atklājies ST iekšējais darba stils, tajā skaitā uz elektrības stabiem bojā gājušie cilvēki, tāpēc man nav ilūziju, ka joprojām uzņēmumā daudzas lietas notiek padomju laika stilā.”
Krišjānis Feldmans komentēja arī jautājumu par minimālo pensiju. Pirmsvēlēšanu laikā, tiekoties ar vēlētājiem, runāts arī par šo jautājumu. Cilvēki nosaukuši dažādas summas, kādas saņem pensijā. Bija pieminēti pat 40 eiro. Kad Krišjānis Feldmans mēģināja nosaukt šībrīža minimālo pensiju, cilvēki no zāles palīdzēja, saucot skaitli 83. “Esmu to teicis daudzās diskusijās un pārrunāju šo jautājumu ar Jāni Bordānu — uzskatu, ka cilvēki, kuri strādāja un pelnīja pensiju Padomju Latvijas laikā, nav vainīgi, ka dzīvoja citā politiskā iekārtā un tāpēc tagad saņem mazāk.”
Kāds vīrs no zāles piebalsoja, ka pirmskrīzes laikā valdība solījusi par katru padomju laikā nostrādāto gadu pie pensijas pievienot piecus latus. “Man bija 38 gadi nostrādāti, paskaitīju, ka tagad, pārvēršot eiro, tie būtu 270 eiro.” “Kungs, jūs taču piekritīsiet, ka šodien runāt par 80 eiro pensiju nav normāli,” turpinot teica Krišjānis Feldmans. “Būtisks ir minimālo pensiju stāsts. Runājot par to, es pat saņemu pārmetumus. Uzskatu, ka minimālajai pensijai jābūt divsimt eiro vai pat lielākai.”
“Kaut kas jādara ar tiem, kas tagad saņem vairāk nekā tūkstoš eiro lielu pensiju, bet tikai tāpēc, ka reiz pārdeva bulli, naudu iemaksāja nodokļos un tagad saņem 1500 eiro katru mēnesi,” sašutis stāstīja kāds cits klātesošais. Krišjānis Feldmans, runātāju atbalstot, pieminēja bijušo prezidentu Andri Bērziņu, kuram izdevās īstajā laikā iemaksāt prāvu summu un kurš tagad saņem ļoti lielu pensiju.
Diskusijas raisījās arī par degvielas cenām, salīdzinot tās ar Neretai tuvo Lietuvu, kur dīzeļdegviela ir par 10 centiem litrā lētāka, kā arī citiem jautājumiem. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Negodīga ir tik zema minimālā pensija

Kategorijas