Mērķis — saglabāt un aizsargāt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu

2018. gada 18. decembris 00:00

Kokneses pilsdrupu konservācijas un labiekārtošanas darbu laikā, arī Kokneses parkā, kad veikta apgaismojuma izbūve gājēju celiņiem, noritēja arī arheoloģiskā uzraudzība, ko vadīja vēsturnieks un arheologs Andris Tomašūns. Zemes rakšanas laikā atrasti dažādu saimniecisku lietu fragmenti, kas liecina par joprojām neapgūtām un līdz galam neizzinātām vēstures liecībām.

“Mūsdienās ir tehnoloģijas, ar kuru palīdzību strādāt ir daudz vieglāk. Ir lietas, ko dabā nevar pamanīt, taču to piefiksē un nofotografē ar modernajām mūsdienu tehnoloģijām. Pirms gadiem 20 tā bija fantastika, šodien — iespēja, kā strādāt. Vairākus gadu desmitus var pētīt kādu lietu, taču viena fotogrāfija, kas veikta ar mūsdienu ierīci, notver vajadzīgo leņķi, mirkli un izdara darbu, ko dažādu iemeslu un apstākļu dēļ neesi varējis paveikt ilgus gadus. Darbs Kokneses pilsdrupu apkārtnē varētu būt kāda jauna arheologa mūža darbs, taču jābūt aicinājumam un lielai vēlmei strādāt,” teic Andris Tomašūns.
Izrakumi Kokneses pilsdrupās notika saskaņā ar projektu “Valsts kultūras pieminekļa “Kokneses pilsdrupas” konservācijas darbi un labiekārtošanas darbi”, programmas “Izaugsme un nodarbinātība” specifiskā atbalsta mērķī “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus’’. Būvdarbus veica SIA “Warss+”, kas arī pasūtīja arheoloģisko uzraudzību.
Valsts kultūras pieminekļa “Kokneses pilsdrupas” konservācijas darbu un labiekārtošanas darbu būvprojekts izstrādāts SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” projektu grupā 2016. gadā saskaņā ar Kokneses novada domes pasūtījumu. Projekta arhitekts un būvprojekta vadītājs — arhitekts Artūrs Lapiņš. Projekta risinājumus sagatavoja Guntars Jansons, būvinženieris Anrijs Rudzis un Kristīne Klimbe.
Darbus pabeigs
tikai 2020. gadā
Kokneses novada domes attīstības nodaļas vadītāja Anda Mikāla stāsta:
— Centrālā finanšu un līgumu aģentūra un Jēkabpils pilsētas pašvaldība ir parakstījusi vienošanos par projekta “Kultūras mantojuma saglabāšana un attīstība Daugavas ceļā” īstenošanu. Kultūras mantojuma saglabāšanas un attīstības Daugavas ceļā ir apvienojušās trīs pašvaldības — Jēkabpils pilsētas pašvaldība, Kokneses novada dome un Ogres novada pašvaldība.
Projekta mērķis ir saglabāt, aizsargāt un attīstīt Daugavas krasta pašvaldību nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu — Krustpils pili, Kokneses viduslaiku pilsdrupas un sanatoriju “Ogre”, attīstot esošās funkcijas, piedāvāt jaunradītus pakalpojumus kultūras un dabas mantojuma objektos.
Projekta kopējās izmaksas ir
4 141 308,83 eiro, tai skaitā ERAF līdzfinansējums — 1 392 352,96 eiro. Attiecināmais pašvaldību budžeta finansējums ir 198 529,46 eiro, valsts budžeta dotācijas pašvaldībām — 66 176,44 eiro, cits publiskais finansējums, ko līdz lēmumam par snieguma ietvara piešķiršanu priekšfinansē pašvaldība — 107 647,03 eiro, neattiecināmās izmaksas — 2 376 602,94 eiro.
Kokneses novada dome kā partnere projekta laikā veikusi Kokneses pilsdrupu atsevišķu mūru konservācijas un labiekārtošanas darbus, izveidots viduslaiku moku kambaris, vēsturiskais bruģa atsegums un atsegta vēsturiskā akas vieta.
Atklāta konkursa rezultātā iepirkuma līguma slēgšanas tiesības tika piešķirtas SIA “Warss+” par kopējo summu 177 369,34 eiro bez PVN.
Kokneses novada domes kopējās projekta izmaksas ir 294 117,65 eiro, no tiem ERAF finansējums — 232 058,84 eiro apmērā un valsts budžeta finansējums — 11 029,39 eiro. Pārējās izmaksas segs no pašvaldības budžeta līdzekļiem. Projekta aktivitātes plānots pabeigt līdz 2020. gada otrajam ceturksnim.
Visvērtīgākais —
raga priekšmets
Rekonstrukcijas laikā izrakumos atrastie priekšmeti nodoti Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejā. Muzeja galvenā speciāliste Lilija Jakubenoka stāsta, ka visas Kokneses pilsdrupu apkārtnē izraktās lietas papildinās muzeja krājumu — tās nonāks palīgfondā: “Arheoloģiskajiem izrakumiem ir dažādi mērķi, šajā gadījumā tie ir ļoti fragmentāri, izrakti, lai netiktu sabojātas komunikācijas, velkot tās uz pilsdrupām. Līdz ar to domāt, ka tur būs pārcilvēciski atradumi, būtu naivi. 90. gados pilsdrupās arheoloģiskos izrakumus veica trīs vasaras, no tolaik izraktajām lietām viss ir nonācis muzeja krājumā, tāpēc šie izrakumi papildina krājumu. No izraktajām lietām, ko esam saņēmuši patlaban, varētu izcelt no jaunās pils skaistu dekoratīvu grīdas flīzīti un apkalumu.

Visvērtīgākais, manuprāt, ir izraktais raga priekšmets, kas pagaidām vēl ir pie arheologa, un vēl īsti nezinām, kam tas bijis domāts.”
Muzeja eksponātiem ir divējādi mērķi — tos izmanto, veidojot izstādes un ekspozīcijas, tos var izmantot, arī rakstot pētnieciskos darbus. “Ja kāds arheologs vai students raksta disertāciju vai kāds muzejnieks vēlas rakstīt pētījumu par viduslaiku pilīm, kultūru, viņš cenšas izpētīt pēc iespējas visus esošos materiālus, arī šos izrakumus var izmantot darba rakstīšanā. Izraktās lietas muzejs var izmantot, veidojot dažādas tematiskās izstādes, piemēram, par Kokneses pili vai par viduslaiku pilīm kopumā, veidojam izstādes par sadzīvi, kur iederas izraktie keramikas krāsns podiņu fragmenti, pakavu apkalumi, logu stikla ailes, logu apkalumi, dažādas būvdetaļas. Eksponāti var papildināt tēmu par ieročiem un naudu.” ◆

Uzziņa

◆ No 1961. līdz 1966. gadam veikti arheoloģiskie izrakumi arheologa A. Stubava vadībā.
◆ No 1961. līdz 1968. gadam tapuši bibliogrāfiski izraksti, tulkojumi, pētījumu apkopojums. Strādājuši vēsturnieki A. Jansons, J. Zemzaris un R. Malvess.
◆ No 1963. līdz 1965. gadam veikta pilsdrupu arhitektoniskā izpēte un fotofiksācija. Darbus veica arhitekti P. Saulītis, I. A. Stukmanis un fotogrāfs T. Cīparsons.
◆ No 1966. gada ūdens līmenis paaugstināts līdz pils pamatiem, jūtami progresē pamatu izskalošana.
◆ 1980. gada beigās nobruka aptuveni deviņus metrus garš ziemeļrietumu ārsienas posms.
◆ 1988. gadā Latvijas Universitātes līdzstrādnieki J. Proboka vadībā veic ģeoloģisko, hidroloģisko un topoģeodēzisko izpēti.
◆ 1988. gadā veikta pils ārsienu fotogrammetriska uzmērīšana arhitekta A. Rībeņa vadībā.
◆ No 1991. līdz 2000. gadam notiek Pērses krasta un A korpusu arheoloģiskie izrakumi arheologa M. Rušas vadībā.
◆ No 1993. līdz 2002. gadam notiek pils mūru konservācijas darbi arhitekta I. A. Stukmaņa vadībā.
◆ No 2000. līdz 2002. gadam izbūvēta pamatni pastiprinoša dzelzsbetona josla, kura diemžēl daļēji nosedz pagrabstāva šaujamlūkas.

+ 4

Staburags.lv ARHĪVS

Mērķis — saglabāt un aizsargāt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu

Kategorijas