Staburags.lv ARHĪVS

Kolektīva vēsturi izstāsta caur tautastērpiem

Evitas Apiņas teksts un foto

2018. gada 18. decembris 00:00

615
Kolektīva vēsturi izstāsta  caur tautastērpiem

Aizkraukles pagasta kultūras nams nedēļas nogalē pulcēja tagadējos un bijušos deju kolektīva “Pēda” dalībniekus, viņu ģimenes un draugus 30. jubilejas svētku koncertā  “Nāc man līdzi uz Vidzemi”. Pašu dejotāju un vadītājas Unas Stakles rūpīgi saplānotajā svētku koncertā dejotāji izdejoja gan īpaši jubilejas reizei radītas, gan dejotāju visu laiku iemīļotākās dejas, pārģērbjoties pat astoņas reizes.

Nodemonstrē astoņus tērpus
Jubilejas koncerta norisi rūpīgi plānojušas un scenāriju rakstījušas kolektīva vadītāja Una Stakle un ilggadējā “Pēdas” dejotāja Ilze Šūmane. Svētku koncerta pirmajā daļā bija iekļauti jaundarbi, kas veidoti īpaši jubilejas reizei. “Kas tāds notika pirmo reizi —  deju radīšanā kā horeogrāfi piedalījās paši dejotāji, radot kustības un soļus. Tas bija radošs process, kad deju rada paši dejotāji. Una to visu “salika” kopā, veidoja zīmējumu un kompozīciju, dejojām tautas mūzikas pavadījumā,” stāsta Ilze Šūmane.
Šajā koncerta daļā videoprojekcija attēloja Aizkraukli dažādos gadalaikos, arī dejas veltītas četriem gadalaikiem, gadu izdejojot no vieniem līdz otriem Ziemassvētkiem.
Koncerta  otrajā daļā “Pēda” izdejoja visu laiku iemīļotākās dejas, ko pirms tam noskaidroja aptaujā, aicinot dejotājus nosaukt savas iecienītākās dejas un tērpus, ar kādiem tās saistās. “No dejotāju atbildēm arī veidojās otrās daļas repertuārs, tās visas bija 30 gadu laikā dejotās — populārākās bija “Taču Jāņu deja”, “Rūnu raksti” un “Kreicburgas polka”. Kolektīva vēsturi stāstījām caur saviem tautastērpiem no saviem krājumiem, pārģērbāmies astoņas reizes,” atklāj Ilze Šūmane.
Izdejo festivālu
un ārzemju braucienu repertuāru
Visus 30 gadus “Pēda” koncertējusi ar Baumaņu ģimenes kapelu, parasti arī ārzemju braucienos un festivālos dodas kopā, tāpēc jubilejas koncerta daļā izdejoja arī festivālu un ārzemju braucienu repertuāru. No populārāko deju, kas minētas aptaujā, kas visiem tuvas, fragmentiem veidota arī deja, jo visas savulaik dejotās dejas vienā koncertā diemžēl parādīt nav iespējams. Arī skatītājiem vajadzēja iesaistīties, minot deju nosaukumus, un izrādījās, ka publika ir ļoti erudīta, labi pārzina “Pēdas” repertuāru. Koncerta beigās “Pēda” savos jaunajos Piebalgas novada tērpos izdejoja arī Piebalgai veltītās dejas.
“Īpaši ciemiņi koncertā bija mūsu draugi dejotāji no Horvātijas, saņēmām īpašu videosveicienu no bijušās dejotājas Jolantas, kas patlaban dzīvo ASV, un liels prieks, ka vairāki bijušie dejotāji, kuri dzīvo ārzemēs, bija speciāli atlidojuši uz svinībām. Šoreiz daudz vairāk piedomājām pie koncerta vizuālā tēla — īpašs paldies mūsu dejotājam Harijam Gulbim, kurš gādāja par videoprojekcijām, viņš arī veidoja kolāžas un rūpējās par gaismas un skaņas noformējumu,” teic Ilze Šūmane.
Jubilejas balle
beidzas 9 rītā
Svinēt jubileju ir svarīgi, bet vēl svarīgāk, ka kolektīvs jau kādu laiku ir apvienojies  biedrībā — “Deju kolektīvs “Pēda””. “Simtgades gadā biedrība uzrakstījusi projektu tautastērpu iegādei, tas apliecina to, ka dejotāji ir ne tikai pašdarbnieki, bet arī pilsoniskas sabiedrības sastāvdaļa, paši iesaistās, apvienojas un ir spējīgi veiksmīgi uzrakstīt projektu. Man liekas, ka šī ir lieliska dāvana Latvijai un novadam simtgadē, tas ir lielisks paraugs arī citiem kolektīviem, kuri apvienojas, kopīgu interešu vadīti, viņiem ir kopīgs tiesiskais statuss, kā reģistrētai organizācijai ir iespēja savus mērķus piepildīt dažādos veidos. Svarīgi, ka kolektīvā ir līderi, kas visus satur kopā, organizē, vada darbu, jo viens kolektīva vadītājs to nevar izdarīt. Kolektīva kodols veido dzīvi aizkadrā, izvirza ambīcijas un mērķus, uztur garu un gādā par to!” teic Aizkraukles novada kultūras nama vadītāja Anta Teivāne.
Biedrības “Deju kolektīvs “Pēda”” grāmatvede Irita Savčenko “Pēdā” dejo 12 gadus. Viņa stāsta — ļoti svarīgi ir tas, ka bijušie un esošie dejotāji ir atsaucīgi, gatavojoties jubilejas koncertam, bijuši arī tādi, kuri koncerta rīkošanā iesaistījušies ar lielāku finansiālo vērienu, ne tikai vēlamo. “Mēģinājumos likās ilgs process, bet koncerts pagāja ļoti ātri, pārģērbāmies vairākas reizes, un laiks paskrēja nemanot, toties jubilejas balle beidzās 9 rītā!” ◆

Viedokļi

Anta Teivāne,
Aizkraukles novada kultūras nama vadītāja
— Deju kolektīvs “Pēda” ir viens no vecākajiem kolektīviem Aizkraukles novadā, 30 gadu garumā tas uztur savas tradīcijas, ir ļoti spēcīgs līderis. Kolektīvā ir ļoti labas attiecības starp vairāku paaudžu dejotājiem, kas nodrošina arvien jaunus dejotājus, paaudžu maiņu. Svarīgi, ka kolektīvs ir arī viens no labākajiem Latvijā, “Pēda” vasarā piedalījās XXVI  Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos un dejoja koncertā “Vēl simts gadi dejai”. Viņi iekļuva labāko deju kolektīvu vidū, lai varētu piedalīties šajā koncertā, un tas apliecina, ka kolektīvam ir ne tikai stipras tradīcijas un saknes, bet viņu un vadītājas Unas Stakles ieguldītais darbs ir arī kvalitatīvs. Dejošana ir komandas darbs. Lai veidotu lielisku priekšnesumu, jājūt ne tikai partneris, bet viss kolektīvs kopumā. Šis gads, manuprāt, “Pēdai” ir bijis ļoti veiksmīgs — sācies ar lielisku startu deju skatē, ar veiksmīgu piedalīšanos projektu  konkursā, tā īstenošanu un noslēdzies ar lielisku jubilejas koncertu. Tas bija lielisks, jo dejotāji paši to bija veidojuši, rakstījuši scenāriju, un viņiem lieliski izdevās savienot gan māksliniecisko daļu, iekļaujot atskatu vēsturē, demonstrēt tautastērpus, pasākumā iesaistot arī skatītājus.

Ilze Šūmane,
“Pēdas” dejotāja no pirmās dienas 
— Domāju, ka tas ir apmēram tā, kā elpo. Tu  saproti, apzinies, ka elpo, bet īsti nedomā par to, ko dari. Tu to vienkārši dari! Tā man arī ir ar dejošanu — tas vienkārši un nemanāmi notiek! Es esmu ļoti konservatīva, jo savulaik, kad sāku studēt Rīgā, man droši vien vajadzēja dejot kādā Rīgas kolektīvā, jo tās bija savā ziņā neērtības nedēļas vidū braukt uz mēģinājumiem, taču es tolaik to neizdarīju. Šobrīd šis jautājums vairs nav aktuāls! Mana vismīļākā deja ir “Reilenderis”, ko koncertā gan neiekļāvām, jo visas dejas vienā koncertā izdejot nevar.

Inese Karpoviča,
bijusī “Pēdas” dejotāja
— “Pēdā” dejoju aptuveni divus gadus, mana mīļākā deja ir “Rotā, meitiņ!”. Jubilejas koncerts mani patīkami pārsteidza ar augsto, profesionālo līmeni, ar dejotāju attieksmi un rūpīgi plānoto uzvedumu. Koncertā bija padomāts ne tikai par dejošanu, tas bija vesels uzvedums! Piedaloties tajā, jutu, ka cilvēki, kas organizējuši koncertu, tajā ir ieguldījuši savu mīlestību un sirdi, dejošana viņiem ir neatņemama dzīves sastāvdaļa, savukārt visi dejotāji strādājuši ar milzu atdevi, lai svētku koncertā parādītu sevi maksimāli. Redzu, ka deju kolektīvs ar gadiem mainījies, tas kļuvis daudz profesionālāks. Es lepojos ar to, ka esmu bijusi daļa no šī kolektīva!