Kā lai zina, ka nav zagta?

Sandis Riekstiņš, neretietis, 13. Saeimas deputāts, Jaunās konservatīvās partijas biedrs

2018. gada 18. decembris 00:00

443

Pirmdienas Saeimā ir dienas, kad deputāti tiekas ar nevalstiskajām organizācijām, jo šajā laikā kopā sanāk Saeimas prezidijs un lemj par nedēļas kārtību, un deputāti ir nosacīti brīvāki. Vakar tikāmies ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Drošības nozares kompāniju asociācijas pārstāvjiem. Pagājušās nedēļas pirmdienā Jaunā konservatīvā partija rīkoja (JKP) valdes sēdi. Viens no aktuālākajiem jautājumiem bija — jauno biedru uzņemšana. Notika arī Saeimas frakcijas sēde, un pārrunājām rīcības plānu, deleģējām pārstāvjus sarunām un veidojām plānu visai nedēļai. Viens no svarīgākajiem jautājumiem, protams, bija valdības veidošana. Katrs no dalībniekiem pauda savu pozīciju, un vienojāmies par kopējo nostāju. Šajā ziņā tiešām valda demokrātija, nav tā, ka no augšas kāds diktētu, kā jābalso.
Otrdienās, trešdienās man nemainīgi ir darbs Saeimas komisijās. Esmu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas, kā arī Pieprasījumu komisijā. Pārējās nedēļas dienās — pamatdarbs Saeimā. Šobrīd intensīvi strādājam pie iepriekšējā sasaukuma atstātā mantojuma — iesāktajiem likumprojektiem. Izskatām visus pēc kārtas un lemjam par to, vai vērts to turpināt, pārņemt vai nē. Kopumā tādi ir 145 likumprojekti, kuri “uzkārušies” pirmajā vai otrajā lasījumā. Viens no tādiem, kuru daļa deputātu negribēja piekrist pārņemt, ir saistīts ar mākleriem. Ja jau trīs Saeimas šo likumu nav pieņēmušas, tad acīmredzot tas ir brāķis, kaut kas nav kārtībā, tas jāpārstrādā. Tomēr vairākums nobalsoja par pārņemšanu, lai arī vairākas ministrijas iestādes norādījušas, ka tas ir saputrots, viss vienā katlā samests. Ceturtdien Saeimas sēdē gandrīz vienprātīgs bija deputātu balsojums par mediķu atalgojuma paaugstināšanu — trīs gadu laikā algas celt par 60%.
Piektdien bija tikšanās ar vēlētājiem Neretā. Šādas tikšanās esam ieplānojuši vairākās vietās Latvijā, bet Nereta bija pirmā vieta Zemgales reģionā tāpēc, ka šajā novadā ap 30% vēlētāju nobalsoja par JKP. Saglabāt saikni ar vēlētājiem esam solījuši priekšvēlēšanu programmā un netaisāmies no solījuma atkāpties. Pēc tikšanās vēl turpināju saņemt pateicības vārdus, tajā skaitā par iespēju klātienē satikt Jutu Strīķi. Uz Neretu bija atbraukuši arī cilvēki no tālākām vietām — piemēram, Vecumnieku novada.
Sekoju līdzi notikumiem Rīgas domē, jo iepriekš biju tās deputāts un JKP pārstāvji tajā ir joprojām. Pagājušajā nedēļā saistībā ar korupcijas skandālu pieci pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” (RS) valdes locekļi galvaspilsētas mēram Nilam Ušakovam (“Saskaņa”) iesniedza atlūgumu. Tas, ka lietā iesaistītas domes amatpersonas, izriet no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sniegtā paziņojuma, kurā norādīts, ka kriminālprocess sākts par to, ka Čehijas un Polijas uzņēmumu pārstāvji, vienojoties ar Rīgas domes (RD) un RS atbildīgajām amatpersonām, kā arī ar RS saistītā uzņēmuma pārstāvjiem, noziedzīgo darbību īstenošanai piesaistīja fizisku personu un ar viņu saistītas personas.
Neraugoties uz šo skandālu, notikušajā uzticības balsojumā domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs guva atbalstu, tikai pateicoties tam, ka liela daļa domes deputātu “barojas” no domes jeb pašvaldības, tātad — nodokļu maksātāju naudas. Deputāti darbojas “Rīgas satiksmē” un gadā saņem pamatīgas summas — no 35 līdz 50 tūkstošiem eiro katrs. Kad JKP startēja pašvaldību vēlēšanās, konkrēti uz vietām RD, kopā ar nozares speciālistiem izrēķinājām RS pašizmaksu gada griezumā. Pieskaitījām klāt izmaksas, kuras varētu nebūt, bet tās ir — “e talons” un tamlīdzīgas. Jau tad izrādījās, ka 32 miljonus eiro uzņēmums tērē nevajadzīgi — dažādiem padomnieku amatiem. Šobrīd summa ir vēl lielāka. Kad sāku šo jautājumu jautāt RS, atbilde bija — komercnoslēpums, un viss. Bet RD ir pašvaldības uzņēmums, finansēts no pašvaldības līdzekļiem. Tāpēc, izmantojot iespējas, kādas dotas Saeimas deputātiem, palīdzam RD JKP frakcijas deputātiem, lai šos darījumus atmaskotu. Par šo jautājumu iesniegumi rakstīti arī KNAB, piemēram, par to, ka RD izveidotajā komerctransporta licencēšanas komisijā darbojas tie paši deputāti, kas RS, respektīvi, viņi lemj par sev izdevīgiem jautājumiem. No KNAB atbildes nav līdz pat šai dienai. Neviens no RD nav arī centies apstrīdēt iesniegumā minētos faktus. Es labprāt diskutētu ar viņiem, varbūt viņiem izdotos pierādīt, ka man nav taisnība.
Runām par RD atlaišanu, jaunām vēlēšanām nav juridiska pamata. Kā risinājums tas būtu labs, un, ļoti iespējams, ka vēlētāji otrreiz neizdarītu šādu kļūdu, diezgan redzējuši “Saskaņas” sastrādātās nejēdzības Rīgā. Cilvēki saprot, ka tiek apzagti. Ja notiks domes vadītāja maiņa, Nila Ušakova vietā ievēlēs kādu citu no partijas “Saskaņa”, un tā būtu tikai formalitāte.
Interesants, bet, manuprāt, neatbalstāms ir “Jaunās Vienotības” (JV) piedāvājums potenciālajiem partneriem sadalīt atbildības jomas valdībā pēc paritātes principa, proti, katrs pārraudzītu vienādu jomu skaitu, neraugoties uz partijas pārstāvniecības apmēru Saeimā. JV sāka arī diskusijas ar vēl piecām partijām par iespēju izveidot valdību Krišjāņa Kariņa JV vadībā. Man personīgi tas šķiet negodīgi. Ja reiz partijas vēlēšanās saņēma lielāku vai mazāku balsu skaitu, proporcionāli dotajai uzticībai jāsadala arī valsts pārvalde. Ja reiz vietas parlamentā ir zaudētas, paritātes princips mazāk balsu guvušajām partijām atgrieztu varu.
Tuvojoties svētkiem, dažiem cilvēkiem zūd sirdsapziņa. Lai nopelnītu, viņi dodas uz mežu un jaunaudzēs nocērt jaunās eglītes, lai tās vēlāk realizētu. Ir dzirdēti gadījumi arī par baļķu zagšanu no meža ceļmalā nakts melnumā. Kad cirsmas saimnieks zagļus pieķer, viņi attaisnojumam min, ka esot sajaukuši kaudzes. Vai tas ir domāšanas veids, vēlēšanās iedzīvoties uz citu rēķina? No sava onkuļa, kas dzīvo pierobežā, Kurmenes pusē, esmu dzirdējis stāstus par zagļiem, kuriem viņš pats dzinies pakaļ.
Manā ģimenē eglītes vēl nav, šonedēļ to gan jau sagādāšu. Kad darbojos meliorācijas biznesā, svētku eglītes atradām grāvmalās, ceļmalās. Šogad vai nu došos uz mežu un nocirtīšu oficiāli atļauto Latvijas valsts mežā, vai arī izvēlēšos vieglāko variantu — nopirkšu tirgū. Atkal jautājums — kā var zināt, ka tā nav nozagta kādā jaunaudzē?

Staburags.lv ARHĪVS

Kā lai zina, ka nav zagta?

Kategorijas