Staburags.lv ARHĪVS

Logo

Sildās melu ēnā — komentē Ginta Grincēviča, laikraksts "Staburags"

Ginta Grincēviča
Viedokļi/Komentāri

2018. gada 11. decembris 09:33

506
Sildās melu ēnā — komentē Ginta Grincēviča, laikraksts "Staburags"

Pirms kāda laika kopā ar laikraksta “Staburags” redaktori Agitu Grīnvaldi-Iruku un žurnālistu Imantu Kaziļunu viesojāmies pie kolēģiem laikraksta “Bauskas Dzīve” redakcijā. Seminārā bija vairāku reģionālo laikrakstu pārstāvji, kā arī daži žurnālistikas “dūži”, kas ar saviem atklājumiem pārsteiguši sabiedrību.

Evitas Puriņas vārds liek notrīcēt daudziem politiķiem. Evita ir pieredzējusi žurnāliste “racēja”, šobrīd viņa gatavo materiālus Latvijas sabiedrisko mediju — Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas — ziņu portālam “lsm.lv”, kā arī atklāj patiesību raidījuma “Melu detektors” sižetos. Tieši Evitas Puriņas pieredze un atklājumi lika aizdomāties un kritiskāk izvērtēt notiekošo. Viņa stāstīja, kā notiek nepatiesas informācijas atklāšana. Brīnumu receptes nav — visa pamatā ir smags darbs, pētniecība, informācijas un datu salīdzināšana. Gadu gaitā izstrādājies reflekss nepatiesu informāciju pazīt, taču ko darīt mums, parastajiem cilvēkiem, kuriem šīs “ožas” nav, un mēs akli ticam katram vārdam un ciparam, ko saka deputāti? Evita kopā ar kolēģiem veikusi daudzus atklājumus, pierādot, ka deputāti melo. Tā nav pārteikšanās, bet rupjas, apzinātas faktu kļūdas. Bija pat mazliet sāpīgi redzēt pierādījumus tam, ka deputāts, kurš man šķita saprātīgs, ir tāds pats pīlīšu pūtējs kā pārējie. Un te nu es sāku domāt, kādā valstī mēs dzīvojam...

Deputāti un citas augstas amatpersonas pēdējā laikā izceļas ar vēlmi rakstīt iesniegumus policijā par nepatiesām, cieņu un godu aizskarošām ziņām un vārdiem. “Sūkstīšanās” notiek arī pašu starpā. Tā vēl nesen politiķis Jānis Bordāns draudēja vērsties Latvijas Zvērinātu advokātu padomē ar iesniegumu par Alda Gobzema izplatīto, iespējams, nepatieso informāciju. Rīgas mērs Nils Ušakovs pagājušajā nedēļā apsūdzēja deputātu Vilni Ķirsi par neslavas celšanu, sākta pārbaude. Tātad — pasarg’, Dievs, ja deputāts deputātu apmelos, bet tautai “spraust batonus ausīs” drīkst? Mums, sabiedrībai, vajadzētu rakstīt iesniegumus par to, ka deputāti mūs maldinājuši, apzināti melojuši, sagrozījuši faktus. Kādēļ Zaļo un Zemnieku savienība ar galveno melno avi Viktoru Valaini priekšgalā varēja palikt nesodīta par priekšvēlēšanu laikā dotajiem skandalozajiem, ar meliem pilniem priekšvēlēšanu izdevumiem? Kādēļ valstsvīri nesaņem sodu, ja melus var pierādīt? Mans piedāvājums — pēc piecām melošanas reizēm deputātam jāmeklē cits darbs. Vai par katru šādu incidentu ieturēt 20% no algas. Vajag tādu sodamēru, kas spētu iebiedēt un motivētu teikt taisnību. “Pātaga” un “burkāns” apvienojumā. Brīva prese ir valsts demokrātijas pamatakmens. Mēs atbildam par katru vārdu un faktu, ko izplatām. Arī deputātiem tas būtu jādara. Parasts mirstīgais nespēj izskaitļot un pārbaudīt, vai tas, ko teica iespējamais ministra kandidāts, ir patiesība. Vai viņa nosauktie zemie skaitļi ir precīzi, vai tiešām kaimiņvalstī ir sliktāka prakse? Es nevēlos būt ciniķe, taču, redzot melu patiesos apmērus, kļuva baisi. Priecājos, ka mūsu reģiona pašvaldībās šī problēma nav samilzusi. Kāda jēga no skaistas ābola mizas, ja serde ir sapuvusi?

Kategorijas

Kategorijas