Daugavas ielejā top jauns piedāvājums tūristiem

Aizkraukles pagasta pārvaldē tikās zemnieki, mājražotāji un tūrisma pakalpojumu sniedzēji no Aizkraukles novada, kas dzīvo un saimnieko Daugavas ielejā vai tai līdzās, lai apspriestu turpmāko sadarbību un tūrisma attīstību.
Kārtību uztur pašvaldība
Atklājot tikšanos, Aizkraukles pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Bāliņš pastāstīja, ko pašvaldība darījusi Daugavas ielejas teritorijas labiekārtošanā. “Mēs šo teritoriju sākām apgūt pirms astoņiem gadiem, kad īstenojām pirmo lielāko projektu, izveidojot atpūtas vietas. Cilvēki atpūsties Daugavas krastā un pie Lasmaņu karjera braukuši jau gadiem ilgi, un iecienītākās atpūtas vietas bija zināmas. Izstrādājot Daugavas ielejas dabas parka aizsardzības plānu, šīs vietas tika iezīmētas plānā,” stāsta J. Bāliņš. Tika izveidotas vairākas labiekārtotas atpūtas vietas ar galdiem, soliem un atkritumu tvertnēm. At-
jaunoja ceļu gar Lasmaņu karjeru, ierīkoja divus informatīvos stendus, tapa pludmales volejbola laukums. “Vēlāk, pēc diviem gadiem, izbūvējām ceļu puskilometra garumā no “Senlejām” līdz atpūtas vietai, ir labiekārtota peldvieta, izveidojām stāvlaukumu pie volejbola laukuma, kurš gan, jāatzīst, nefunkcionē, jo visiem gribas piebraukt iespējami tuvāk peldvietai vai atpūtas vietai,” turpina pagasta pārvaldes vadītājs un piebilst, ka pašvaldība rūpējas arī par atpūtas vietu apkopšanu un uzturēšanu — pļauj zāli, pēc brīvdienām vienmēr tiek savākti atkritumi. “To daudzums liecina, ka vasaras sezonā šīs atpūtas vietas ir labi apmeklētas un cilvēkiem tās ir vajadzīgas. Tikai diemžēl ir daudzi, kuri nenovērtē ieguldīto darbu to izveidē un uzturēšanā,” saka J. Bāliņš. Viņš atklāj, ka pa šo laiku nozagti divi no pamatīgiem baļķiem darināti galdi un soli, vasarā sadedzinātas trīs atkritumu tvertnes, pagājušajā gadā pazuda volejbola tīkls. Šovasar uzlika jaunu, bet vasaras nogalē pazuda arī tas.
Saglabāta piekļuve Daugavai
Atpūtas vietu izveidē un atjaunošanā ieguldīti pašvaldības līdzekļi un piesaistīts finansējums “Daugavas savienības” projektu konkursā, un darbs, protams, turpināsies arī nākamajā gadā. “Atjaunojot šīs vietas, plānojam izmantot materiālus un tehnoloģijas, lai nevarētu tik viegli sabojāt un aiznest,” piebilst J. Bāliņš.
“Cepļu” māju saimnieks Imants Baumanis, kurš ir pirmais, kas Daugavas ielejā sāka domāt par tūrisma attīstību, uzņemot viesus un piedāvājot naktsmītnes, atzīst, ka šīs pašvaldības izveidotās un uzturētās atpūtas vietas ir ļoti nozīmīgas, jo daudzviet ceļotājiem pieeja Daugavai liegta, priekšā ir privātīpašumi. J. Bāliņš atklāj, ka savlaik bijusi jāizcīna nopietna cīņa, lai pašvaldība saglabātu zemi Daugavas krastā un pie karjera, jo daudzi gribēja tikt pie zemes gabala tādā īpašā vietā. “Ieleja ir apdzīvota, apsaimniekota un pieejama tūristiem un atpūtniekiem, un tas ir ļoti svarīgi, jo te cauri ved arī velomaršruts,” piebilst Aizkraukles novada domes attīstības plānotāja Ilona Kāgane.
Lielākā sāpe — ceļš
“Cenšamies popularizēt Daugavas ieleju, cik varam. “Cepļos” izveidots Raganu lidlauks, kas viesiem ļoti patīk, esam rīkojuši pasākumus dabas koncertzālē Daugavas krastā, pie mums bijis māk-
slinieku plenērs, rīkots dziedošo ģimeņu festivāls,” stāsta I. Baumanis. Viņš norāda, ka ir vēl daudz ideju, ko darīt, lai attīstītu tūrismu šajā teritorijā, taču vislielākā sāpe ir sliktais ceļš, un viņam piekrīt arī visi pārējie šīs apkaimes iedzīvotāji un zemes apsaimniekotāji. “Ja to sakārtotu, arī apmeklētāju skaits pieaugtu. Tā saucamā trepe vasarās ir vienkārši briesmīga, nevar pabraukt ne ar mašīnu, ne riteni. Taču satiksme vasarā ir diezgan liela. Īpaši šajā karstajā vasarā,” vienā balsī saka visi tikšanās dalībnieki. J. Bāliņš gan ir skeptiski noskaņots, jo ceļš no Aizkraukles pilsētas uz Daugavas ielejas dabas parka teritoriju ir valsts īpašums. Bet, tā kā pa to nebrauc ne sabiedriskais transports, ne skolēnu autobuss, šī ceļa remonts nav prioritāro sarakstā. Gada sākumā, kad tas pēc ilgajām lietavām kļuva neizbraucams, to gan nedaudz pielaboja, un labi, ja pāris reižu gadā nogreiderē. Aizkraukles novada dome ir saņēmusi piedāvājumu pārņemt ceļu savā pārziņā, taču bez valsts līdzfinansējuma.
Labs piedāvājums
Turpinoties diskusijām par tūrisma attīstību, atklājās, ka, sadarbojoties vairākiem augļu un dārzeņu audzētājiem, biškopjiem un pārtikas produktu ražotājiem, varētu veidot kopīgu Daugavas ielejas pārtikas grozu. Savukārt Viktorija Zilgalve, kas pārstāv biedrību “Daugavas ceļotājs” un Aizkrauklē attīsta orientēšanās sportu, iecerējusi nākamgad ielejas teritorijā rīkot taku orientēšanās sacensības.
Nākamajā sezonā te plānots piedāvāt arī jaunus pakalpojumus. Uzņēmums “Parka osta”, īstenojot LEADER programmas atbalstītu projektu, gatavo pontonu laivu piestātni un iecerējusi atvērt laivu nomu. “Esam iegādājušies īpašumu Daugavas krastā, domāju, ka pie mums ir skaistākā ainava šajā apkaimē. Gribam attīstīt tūrisma jomu, un laivu noma būs viens no piedāvājumiem. Gribam izstrādāt tūrisma maršrutu, ko piedāvāt ceļotājiem, sadarboties ar gidiem,” nelielu daļu no sava biznesa iecerēm atklāj uzņēmuma pārstāve Liene Paukšte-Uzula.
“Kopā strādājot, varētu sanākt ļoti labs piedāvājums — jauns tūrisma maršruts, jauni pakalpojumi, sakārtotas atpūtas vietas,” rezumēja Ilona Kāgane, piebilstot, ka jau februārī gaidāmajā tūrisma izstādē “Balttour” varētu veidot kopīgu piedāvājumu. ◆
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra