Būt stipendiātam ir liela atbildība

2018. gada 7. decembris 00:00

Krista Kristiāna Bernoviča ir jau astotā Viļņa Plūmes piemiņas stipendijas saņēmēja, un pēdējos mēnešus viņa aizvada Rīgā, studējot sabiedriskās attiecības Biznesa augstskolā “Turība”. Neilgi pirms pirmā mācību pusgada noslēguma iztaujājām Kristu par stipendijas nozīmi viņas ikdienā un kā aizritējuši pirmie studiju mēneši.

— Kādi bijuši pirmie trīs mēneši, studējot Rīgā?
— Šie mēneši ir pagājuši neticami ātri un produktīvi! Kopā ar fakultāti ir gan rīkoti pasākumi, gan apmeklēti dažādi uzņēmumi, kur vēlāk varēsim iet praksē. Iespaidu un darba tiešām ir daudz. Paralēli augstskolas dzīvei joprojām aktīvi dziedu korī “DeCantare” un “Aizkraukle”, braucu uz mēģinājumiem Rīgas Imantas vidusskolā un koncertiem. Pateicoties korim, varu izrauties no skolas darbiem un uz brīdi atpūsties. Kad ir kāds brīvāks brīdis, lasu grāmatas, bet tāpat liela daļa brīvā laika tiek pavadīta mācoties.
— Jau sen zināji, ko studēsi?
— Vidusskolas posmā īsti nezināju, ko tieši studēt, taču zināju, ka vēlos savu nākotni saistīt ar kultūru. 12. klasē, pētot augstskolu piedāvātās programmas, sabiedriskās attiecības šķita piemērotas manām interesēm un dabiska izvēle nākotnei.
— Vai apzināti pieteicies Plūmes piemiņas stipendijai?
— Kad tika izsludināta pieteikšanās stipendijai, biju tik ierauta žetonvakara organizēšanas darbos, ka par to pat neiedomājos. Taču mana skolotāja Gunita Elksne ieteica apsvērt ideju pieteikties, jo finansiāls atbalsts man tiešām nāktu par labu. Tajā brīdī studenta dzīve likās tāla un neiespējama: studiju maksa, dzīvošana kopmītnēs, citi izdevumi, bez šādas stipendijas tas nebūtu iespējams. Pēdējā brīdī sakārtojām visus nepieciešamos dokumentus un devos tos iesniegt uz Rīgu. Man bija liels prieks un pārsteigums, kad to saņēmu! Šāda stipendija sniedz gan materiālu, gan morālu atbalstu, jo būt stipendiātam ir liela atbildība, tajā pašā laikā motivācija.
— Kāda būtu tava dzīve Rīgā, ja nebūtu šīs stipendijas?
— Šķiet, ka vārds “nestabilāka” apzīmētu to vislabāk. Ja nebūtu šīs stipendijas, vēl bez skolas stresa nāktu klāt domas par to, kā tikšu galā ar izdevumiem. Iekļūšana budžeta grupā gan mazināja šīs rūpes. Bez stipendijas noteikti būtu ievērojami grūtāk, bet, zinot sevi, ar savu mērķtiecību sasniegtu to, ko patiešām vēlos sasniegt.
— Lai arī esi vēl tikai studiju sākumā, kā redzi savu nākotni?
— Šobrīd mans vienīgais mērķis ir atrast līdzsvaru starp skolu un sevi, lai justos labi gan ar uzdotajiem darbiem, gan par produktīvi pavadītu savu brīvo laiku. Tāpēc neesmu domājusi par dzīvi pēc bakalaura iegūšanas, varbūt nākamajā semestrī jutīšos drošāka par to runāt! ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Būt stipendiātam ir liela atbildība

Kategorijas