Katrā mājā pa Daudzeses pagasta vēstures grāmatai
Daudzevas saieta namā notika grāmatas “Daudzeses pagasta vēstures mirkļi” atvēršana. Grāmatas autori ir Edvards Lavrinovičs, Valija Lucāne un Līga Turjanska, kā arī daudzi citi novadnieki. Grāmatu saņems visas pagastā dzīvojošās ģimenes.
Atentāts pret Drahenfelsu
Saieta nama zāle grāmatas atvēršanas dienā bija pilna. Sanākušie vēlreiz klātienē gribēja satikt autorus, kuri grāmatas veidošanas laikā bija viņu ciemiņi. Citi šo pasākumu papildināja ar savām atmiņām. Pasākuma noslēgumā katra no klātesošo ģimenēm saņēma vienu grāmatas eksemplāru.
Viens no grāmatas autoriem Edvards Lavrinovičs atvēršanas svētkos teica, ka trīs gadu laikā uzzināts daudz, bet ar katru jaunu faktu papildinājies arī nezināmo pētāmo faktu saraksts. Uzzināts, ka pirms 1000 gadiem meitas šeit bija tikpat glītas kā tagad, un arī pirms 150 gadiem tērpi šajā apkārtnē bija krāšņi, meitas skaistas, vīri dūšīgi un stipri. Tagad zināms arī par grāfu Zubovu un viņa sievu grāfieni Teklu, kas šajā pagastā būvējusi baznīcu. Arī par Eduardu fon Drahenfelsu, kas dzīvojis šeit, muižas pārvaldnieka mājā, un pret kuru veikts, tiesa, neveiksmīgs atentāts un kurš šajā pusē arī miris. Pētot vēsturi, uzzināts, ka Tapas krogs bijis daudz svarīgāka vieta par šībrīža Daudzevas centru. Gar šo krogu veda ceļi no Bauskas uz Jēkabpili un no Aizkraukles puses uz Neretu.
Pirms 200 gadiem Dziedātājkalnā bija viens no Strūves meridiāna punktiem, un tā koordinātas tagad ir precīzi noteiktas. “Grāmatas turpinājums ir mūsu bērnu un mazbērnu rokās. Un nākamā grāmata jau top tagad, to fiksē jaunā paaudze, arī savos telefonos,” uzrunas beigās teica Edvards.
Apciemo teju visas mājas
Viena no grāmatas autorēm, Daudzeses pagasta bibliotēkas vadītāja Valija Lucāne teic, ka viņas ideju pārtvēra un milzu atbalstu tās realizācijai sniedza novadnieks Edvards Lavrinovičs. Sākotnēji grāmatas vietā bija doma par pieticīgu interaktīvu karti internetā, kurā, klikšķinot uz māju vietām, parādītos teksts un fotogrāfijas. Vācot vēstures liecības, apciemotas teju visas pagasta mājas. Līdz ar to ne visi savāktie materiāli iekļāvās grāmatas apjomā, bet tie nav sabiedrībai zuduši. Pēc laika grāmata būs pieejama internetā — mājaslapā daudzese.lv — un elektroniskajā versijā lasāmi un lejupielādējami arī grāmatā neiekļuvušie fragmenti. Valija arī atgādina, ka grāmata tapusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF), Jaunjelgavas novada domes, kā arī novadnieku Kalnozolu ģimenes finansiālu atbalstu. Projekts VKKF iesniegts ar vietējās biedrības “Spūldzītes” dalību. Grāmata izdota 1000 eksemplāros.
Klusē, Jāni!
Pasākumā klātesošais daudzevietis Uldis Sīpols grāmatas stāstus papildināja ar viņam zināmajiem atmiņu stāstiem. Tajā skaitā par Māršavu mājām un Ašerādenu muižu (tagad Aizkraukles muiža). Viņš teica, ka Ašerādenu pēctecis Arvils tagad ir partijas “Jaunā Vienotība” priekšsēdētājs. Savulaik Māršavu iedzīvotāji bija Ašerādenu dzimtzemnieki jeb viņu īpašums. Pagājušā gadsimta sākumā Ašerādeni no Daugavas labā krasta bija spiesti pārcelties uz kreiso — Jaunjelgavas pusi. Viens no ģimenes tad arī izveidoja Māršavas un līdzās tām kapus ar tādu pašu nosaukumu. Šī vēstures lappuse ir aprakstīta miljonāra, uzņēmēja un mecenāta Viļa Vītola tēvabrāļa Jēkaba Vītola, Latvijas Universitātes profesora, vēlāk profesora universitātē Austrālijā, grāmatā “Toreiz Sēlijā”.
Savukārt viens no trim šeit reiz dzīvojošās Noriešu ģimenes dēliem savulaik vairāk nekā desmit gadu bija bibliotekārs latviešu trimdas bibliotēkā Bostonā. Trimdas latviešiem šī ir lielākā bibliotēka pasaulē. Noriešu ģimene dzīvojusi Markeviču mājās, kas ir kaimiņos Māršavām. Uldis Sīpols stāstīja, ka Daudzeses puse ir saistīta ar pirmo Latvijas prezidentu Jāni Čaksti, jo šajā pusē dzīvoja viņa sievas Justīnes māsa. Līdz ar to uz šejieni ciemos brauca arī Čakste. Uldis Sīpols zina stāstīt arī par kādu kuriozu no ulmaņlaikiem. Kārlis Ulmanis bijis ieradies šeit vizītē un viesojies Sudmalnieku mājās. Tur iesācis runu par alkohola kaitīgo ietekmi uz tautu. Klāt bijuši arī divi iereibuši cilvēki — Roberts un Pēteris. Ulmaņa runas laikā Roberts sācis izrunāties, par ko prezidents viņu pārtraucis ar frāzi: “Klusē, Jāni, kad Kārlis runā!” Viņš nezinājis runātāja vārdu, bet šis teiciens daudzesiešiem tā iepaticies, ka vēl ilgi to atkārtojuši. ◆
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra