Aizkrauklē pieaugs maksa par sadzīves atkritumu izvešanu

2018. gada 30. novembris 00:00

No 2019. gada janvāra maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Aizkraukles novadā pieaugs. Tiek prognozēts, ka tā palielināsies no 2,67 eiro līdz 3,20 eiro mēnesī no vienas deklarētās personas, kopā ar pievienotās vērtības nodokli — no 3,23 līdz 3,87 eiro mēnesī. Summa vēl tiks precizēta.

Lielāks dabas resursu nodoklis
Pēc SIA “Aizkraukles KUK” iesniegto aprēķinu izvērtēšanas Aizkraukles novada dome apstiprināja maksu, kas stāsies spēkā no janvāra — 135,88 eiro (pašlaik — 128 eiro) par vienu tonnu jeb 16,99 eiro par vienu kubikmetru (pašlaik — 14,87 eiro) un PVN. SIA “Lauma A” veikusi aprēķinus par gaidāmo maksas palielinājumu iedzīvotājiem, bet precīza summa vēl nav zināma.
Pašvaldības uzņēmuma “Aizkraukles KUK” valdes loceklis Zemgus Vītoliņš skaidro, ka aprēķinā 2019. gadam maksu par vienu tonnu bez PVN veido, pirmkārt, maksa par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu — 7,59 eiro par kubikmetru jeb 60,72 eiro par tonnu; otrkārt, Sabiedrisko pakalpojumu regulatora apstiprinātais tarifs par sadzīves atkritumu apglabāšanu atkritumu poligonā — 4,02 eiro par kubikmetru jeb 32,16 eiro par tonnu; treškārt, dabas resursu nodoklis — 5,38 eiro par kubikmetru jeb 43 eiro par tonnu.
Dabas resursu nodoklis 2017. gadā bija 25 eiro par tonnu, 2018. gadā — 35 eiro par tonnu, 2019. gadā tas būs jau 43 eiro par tonnu, bet 2020. gadā — 50 eiro par tonnu. Zemgus Vītoliņš informē, ka 2018. gadā dabas resursa nodokļa palielinājums Aizkraukles novadā maksā par atkritumu izvešanu netika iekļauts, līdz ar to tiek prognozēts, ka uzņēmums dabas resursu nodoklī šogad būs samaksājis apmēram 23 — 24 tūkstošus eiro, lai gan par to būtu jāmaksā iedzīvotājiem.
Līdz ar to uzņēmums cieš zaudējumus. Paredzams, ka šajā gadā uzņēmums atkritumu apsaimniekošanas jomā varētu ciest 5 — 6 tūkstošus eiro lielus zaudējumus. Uzņēmumu glābj labiekārtošanas darbi un piedāvāto pakalpojumu klāsta paplašināšana — ar iegūtajiem papildu līdzekļiem zaudējumus varētu samazināt.
Kādēļ dabas resursu nodokļa palielinājums šogad netika iekļauts maksā par atkritumu apsaimniekošanu? Zemgus Vītoliņš teic, ka iepriekšējais KUK vadītājs domē ar tādu lūgumu nav vērsies, bet viņš amatā stājies šī gada februārī, un pagājis zināms laiks, līdz iepazīts kolektīvs, apzināts veicamo darbu apjoms un pienākumi. Turklāt uzņēmumi, kuri izmanto KUK pakalpojumus, jau laikus rēķinās ar prognozējamajām izmaksām, tās iekļaujot budžetā, tādēļ gada vidū palielināt maksu nebūtu bijis korekti.
Par būvgružiem jāmaksā ievērojami mazāk
2020. gadā dabas resursu nodoklis pieaugs vēl par septiņiem eiro par tonnu. Zemgus Vītoliņš domā, ka šādu summu maksā par atkritumu izvešanu varētu neiekļaut, ja izdotos samazināt izvedamo atkritumu svaru. Par to tiek domāts, piemēram, kopš zaļo stikla konteineru izvietošanas novadā savākts ap 30 tonnām stikla — par šādu daudzumu sadzīves atkritumu apjoms ir samazinājies, iedzīvotājiem par stikla aizvešanu nav jāmaksā. Atsevišķi konteineri ir kartonam un plastmasai. Ja iedzīvotāji pie konteineriem neizmestu būvgružus, mēbeles un sadzīves tehniku, izvedamo sadzīves atkritumu apjoms būtu vēl mazāks. Šogad pie konteineriem izmests ap 350 tonnām lielgabarīta atkritumu — šāda masa ir aptuveni 200 vieglajām automašīnām, un to izvešana un apglabāšana maksā apmēram 50 tūkstošus eiro.
Pie Aizkraukles atkritumu konteineriem pēdējā laikā izvietoti uzraksti, kas brīdina — “Atkritumu konteineri paredzēti daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem! Aizliegts izmest būvgružus, autoriepas, elektropreces!”. Aizkrauklē iedzīvotāji pieraduši pie konteineriem izmest būvgružus, kas rodas, remontējot dzīvokli, kā arī dīvānus, ledusskapjus un citas elektropreces, līdz ar to par šiem atkritumiem samaksā nevis tikai to radītāji, bet visi iedzīvotāji koleģiāli, un tas ir diezgan netaisnīgi. Tas viss tiek savākts kā sadzīves atkritumi, par ko jāmaksā daudz vairāk nekā tad, ja būvgruži tiktu nodoti kā būvgruži. Remontējot dzīvokli, jāpasūta konteiners, būvgružu izvešana un apglabāšana pašlaik maksā ievērojami mazāk — 27 eiro (te gan jāievēro, ka atkritumos drīkst būt tīrie būvgruži — ķieģeļi, betons utt.) par tonnu, bet sadzīves atkritumu izvešana — 128 eiro par tonnu. Ir iespēja arī pašiem būvgružus vest uz Jaunceltnes ielu 9, Vidusdaugavas SPAAO. Aizkraukles novadā apmēram divas trešdaļas ir sadzīves atkritumi, pārējais — lielgabarīta atkritumi.
Jāmaina saistošie noteikumi
Kāpēc uzņēmums, piemēram, ledusskapi no atkritumu laukuma nevarētu aizvest kā elektropreci? “Lai iekrautu ledusskapi, tiek izmantots pacēlājs, pēc tam iekārta tiek saspiesta, deformēta, to vairs nevar nodot kā elektropreces atkritumu,” skaidro Zemgus Vītoliņš. “Ja Aizkrauklē atkritumus izvestu kāds cits operators, noteikumi būtu ļoti strikti. Aizkrauklē atkritumu savākšana līdz šim bijusi ļoti demokrātiska, mēs kā pašvaldības uzņēmums esam izveduši visus atkritumus, par to nesaņemot papildu maksu, tomēr turpmāk sistēma ir jāmaina. Konteineros jāmet tikai sadzīves atkritumi, sadzīves atkritumu konteineru laukumos vairs nedrīkst izbērt būvgružus, izmest televizorus, ledusskapjus, datorus, fēnus un citas elektropreces. Līdz šim un arī turpmāk nedrīkst izmest riepas, taču cilvēki to neievēro. Citās pilsētās noteikumi ir daudz stingrāki, nekā tie līdz šim ir Aizkrauklē. Uzskatu, ka pašvaldības saistošajos noteikumos ir jāveic grozījumi — citās pilsētās lielgabarīta atkritumus iedzīvotāji lielākoties var izmest konkrētos mēnešos vai nedēļās, nevis nepārtraukti, kā tas ir Aizkrauklē, līdz ar to daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji nemaksā katru mēnesi par šiem atkritumiem, bet maksā tikai par sadzīves atkritumu izvešanu.
Kur gan lai iedzīvotāji liek ledusskapi vai gāzes plīti, ja nav sava transporta un nesēju? Vai var izsaukt KUK darbiniekus? Zemgus Vītoliņš teic, ka KUK šādu pakalpojumu nesniedz, tas ir krāvēju darbs ar lielām izmaksām, tomēr ir iecere, sākot no nākamā gada, bez maksas divreiz gadā savākt tehniku no kāpņu telpām — līdz kāpņu telpu durvīm tehnika būs jānogādā pašiem. Šāds pakalpojums atvieglotu un padarītu ērtāku tehnikas utilizāciju.
KUK veidos savu šķirošanas laukumu
Elektropreces iedzīvotāji var nodot bez maksas, paši tās aizvedot uz Vidusdaugavas SPAOO laukumu Aizkrauklē. Taču tā darba laiks iedzīvotājiem nav ērts, kā arī šajā uzņēmumā atkritumu šķirošanas darbs nenorit tā, kā tas sākotnēji bija cerēts. KUK nākamgad plāno izveidot savu atkritumu šķirošanas laukumu. Kādēļ gan tas būtu jādara, ja Vidusdaugavas SPAOO jau tāds ir? Zemgus Vītoliņš saka, ka vieglāk ir kontrolēt un regulēt sava uzņēmuma darbību, kā arī veidot tieši ērtu atkritumu nodošanas sistēmu sava novada iedzīvotājiem, nevis lūgt un cerēt uz cita uzņēmuma sapratni un pretimnākšanu.
Jāizvieto
novērošanas kameras
Aizkraukles novada domes deputāti sprieda, ko vajadzētu darīt, lai samazinātu izvedamo atkritumu apjomu un līdz ar to iedzīvotājiem nevajadzētu turpmāk palielināt maksu par atkritumu izvešanu. Pašvaldības izpilddirektors Kaspars Sniedzītis domā, ka nākamā gada budžetā vajadzētu paredzēt līdzekļus novērošanas kameru izvietošanai, lai pašvaldības policija konstatētu, kas izmet būvgružus, riepas, elektropreces, kā arī, lai pieķertu tos, kas automašīnās atved atkritumus no citurienes. Piemēram, daļa cilvēku dzīvo vasarnīcu rajonā “Ziedi”, līgumu par atkritumu izvešanu neslēdz un tos ved uz pilsētu.
Deklarēto kļūst mazāk, atkritumu — vairāk
Ap 600 Aizkraukles dzīvokļos neviena persona nav deklarēta, lai gan tajos, iespējams, dzīvo nedeklarēti īrnieki. 2017. gadā deklarēto personu skaits ir samazinājies par 191 cilvēku, taču izvedamo atkritumu apjoms pieaug. “Jo augstāks kļūst cilvēku labklājības līmenis, jo vairāk atkritumu, īpaši remonta atkritumu. Iedzīvotāji remontē dzīvokļus, pērk jaunas mēbeles un sadzīves tehniku. Šogad esam izveduši vairāk atkritumu, nekā līgumā tas ir paredzēts,” saka Zemgus Vītoliņš.
Kāds deputāts ierosināja nedeklarēto dzīvokļu īpašniekiem noteikt daudz lielāku maksu par atkritumu izvešanu. SIA “Lauma A” valdes loceklis Modris Bite gan teic, ka diez vai tā varētu darīt, jo, piemēram, Valsts kontrole kādai citai pašvaldībai aizrādījusi, ka nav pareizi piemērot maksu vismaz vienam cilvēkam par atkritumu izvešanu, ja dzīvoklī neviens nav deklarēts.
Modris Bite arī norādīja, ka sētnieki visu dienu pie konteineriem nestrādā un tur nedežurē, līdz ar to nav izpildāms ierosinājums sētniekiem uzdot par pienākumu vairāk kontrolēt, kas izmet atkritumus — mājas iedzīvotāji vai sveši cilvēki no savām automašīnām.
Zemgus Vītoliņš nosauca Madonas piemēru, tur atkritumi tiek nosvērti, un iedzīvotāji par tiem maksā pēc svara. Tāda sistēma rada motivāciju atkritumus šķirot un pieķert svešiniekus, kas nevajadzīgo izmet iedzīvotāju konteineros.
Tika arī ierosināts konteineru laukumus slēgt ar atslēgām, kā tas ir citās pašvaldībās. Katram iedzīvotājam būtu atslēga. Tas noteikti samazinātu izvedamo atkritumu apjomu.
Par konkrētu risinājumu deputāti nav nolēmuši. “Aizkraukles KUK” kopā ar pašvaldību vēl apspriedīs, ko darīt, lai motivētu iedzīvotājus šķirot atkritumus un ievērot to izmešanas noteikumus. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Aizkrauklē pieaugs maksa par sadzīves atkritumu izvešanu

Kategorijas