“Dziesmas — tās atgriezties mirkļus sauc”

2018. gada 21. novembris 00:00

Koknesieši ar savām dziedāšanas tradīcijām var lepoties — 19. gadsimta otrajā pusē tika nodibināta Dziedāšanas biedrība. Šo notikumu koknesieši atminējās Lāčplēša dienas svinībās koncertā “Mēs esam Latvija”.

Augsts līmenis
“Dziesmas — tās atgriezties mirkļus sauc” — emocionāli un sirsnīgi koncerta vadītāja Astrīda Saimena skandēja dziesmu varai un Latvijas skaistumam veltītos dzejoļus, kā arī atgādināja Andreja Pumpura vārdus, kas lasāmi uz piemiņas plāksnes pie Kokneses kultūras nama sienas: “Tauta zied, ja tā tēvu dziesmu dzied.” To atklāja Kokneses Dziedāšanas biedrības 120 gadu svinībās.
Kokneses Dziedāšanas biedrības pirms 150 gadiem sākto šodien turpina un arī šajā koncertā dziedāja Kokneses kultūras nama jauktais koris “Alaine” (diriģente Silvija Cīrule), sieviešu koris “Anima” un Kokneses Mūzikas skolas koris, kuru diriģente ir Lelde Kamzole-Gagaine, koncertmeistare — Ilona Makareni. Koru dziesmas mijās ar Kokneses kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīva “Rats” un jauniešu deju kolektīva priekšnesumiem (Kornēlija Reisnere, Agra Bērziņa un Laura Freimane).
Koncerts vēlreiz apliecināja, ka Koknesē ir stipras pašdarbības kolektīvu tradīcijas, kas izceļas ar augstu māksliniecisko līmeni.
Sajukums gadskaitļos
Patiesībā šo koncertu varētu uzskatīt arī par dziedāšanas biedrības jubilejas ieskaņu koncertu, un nākamgad to varētu atzīmēt ar plašāku vērienu, jo biedrības dibināšanas gadskaitļos ir neliels sajukums. Dažādos rakstu avotos ir minēts gan 1868., gan 1869. gads. Tā, piemēram, Aizkraukles Latviešu biedrības 2007. gadā izdotajā Kazimira Daņiļeviča grāmatā “Mūžu mūžos būs dziesma” teikts, ka Kokneses Dziedāšanas un lasīšanas biedrību skolotājs un diriģents Mārtiņš Dambis nodibināja 1869. gadā 26. martā. Biedrībā darbojušies 15 vīrieši, 14 sievietes, 13 klusie biedri — kopā 42. Dziedātāji divreiz mēnesī uz mēģinājumiem pulcējušies muižas skolā. Diriģents Mārtiņš Dambis vispirms izveidojis vīru kori un vēlāk jaukto kori. Aizkraukles un Kokneses biedrības ir pirmās Daugavas krastos.
1885. gadā Kokneses pagastā tika nodibināts Viskāļu Dziedāšanas biedrības jauktais koris, kuru vadījis diriģents Mārtiņš Augusts, bet 1887. gadā Bilstiņu jauktais koris, kura priekšgalā bijis diriģents M. Silbers.
Izraksts no 1873. gada I Vispārējo latviešu dziedāšanas svētku programmas liecina, ka 46 koru vidū piedalījies arī Kokneses jauktais koris ar 37 dalībniekiem un vadoni Mārtiņu Dambi. Nosaukti arī šo koristu vārdi.
Ar vērienu
Ņemot vērā šo gadskaitli, plaši un skanīgi tika svinēta Kokneses Dziedāšanas biedrības simtgade. Jau pāris mēnešu pirms svinībām nu jau aizsaulē aizgājušais vēstures skolotājs un kultūrkomisijas loceklis S. Bružiks toreizējā rajona laikrakstā “Komunisma Uzvara” aicināja sūtīt viņam fotoattēlus, kas saistās ar dziedāšanas tradīcijām novadā. Savukārt laikraksta 23. septembra numurā publicēts viņa plašāks atskats uz dziedāšanas biedrības pirmsākumiem. Viņš raksta: “Pēc 1860. gada koru skaits Latvijas laukos strauji pieauga. To organizētāji un diriģenti galvenokārt bija skolotāji. Laukos un pilsētās 60. gadu otrajā pusē tika dibinātas dziedāšanas biedrības, kas kļuva par kultūras un izglītības darba centriem latviešu iedzīvotāju vidū. Pie biedrības noorganizēja arī bibliotēkas. Šajā kultūras jomā savu ieguldījumu devis arī Kokneses novads. Kokneses muižas (vēlāk Elizabetes) skolas skolotājs Mārtiņš Dambis izveidoja kori, kurā dziedāja viņa skolēni. Piecus gadus vēlāk, tas ir, 1869. gadā, Dambis kopā ar Jāni Stučku, skolotājiem Mārtiņu Žagatu un Voldemāru Krēnbergu nodibināja Kokneses Dziedāšanas biedrību. Sākumā biedrībai savu statūtu nebija. Tos apstiprināja tikai 1881. gadā.”
Savukārt par pirmajiem Dziesmu svētkiem rakstīts: “Dziesmu svētku laikā, 1873. gada jūnijā, Rīgā notika dziesmu karš, kurā piedalījās arī Kokneses Dziedāšanas biedrības koris ar 32 dziedātājiem. Starp piecpadsmit koriem tas izcīnīja sesto godalgu (citos avotos minēta 3. vieta) — sudraba karoga zīmi.
I. Salnāja šajā pašā laikrakstā nelielā informācijā atspoguļojusi simtgades svinības: “13. septembrī Kokneses parka estrādē atkal skanēja dziesma un atvasaras saulē zaigoja krāšņie dziedātāju tērpi. Šoreiz notika Kokneses Dziedāšanas biedrības 100 gadu jubilejai veltīts koru koncerts, kurā piedalījās ciemata kultūras nama jauktais koris un sieviešu koris, Kokneses vidusskolas zēnu un meiteņu ansamblis, MRS dziedātājas, kā arī viesi: Skrīveru kultūras nama sieviešu koris un tautas koris “Kokle”. Pie Kokneses kultūras nama svētku dalībniekus sveica ciemata izpildu komitejas priekšsēdētāja Mirdza Parole. Pēc tam parka estrādē sākās svētku koncerts. Viena pēc otras gan koru, gan ansambļu izpildījumā skanēja dziesmas, kuru vērtējumā piedalījās arī šā vakara goda viesi — bijušie dziedāšanas biedrības veterāni, kā arī komponists Jānis Ozoliņš. Un tad uz svētku estrādes kāpa viņi, bijušie dziedātāji — pūtēju orķestra vadītājs Ūsiņš, koristi Ķevietis, Baltiņa, Šeturiņa un daudzi citi, kas ar savām dziesmām jau agrāk tālu daudzinājuši Kokneses vārdu.”
Skaistākais karogs
Savukārt, sagaidot Dziedāšanas biedrības 65 gadus, laikrakstā “Burtnieks” figurē cits dibināšanas gadskaitlis. Plašais raksts publicēts ar šādu redakcijas piebildi: “Autors sarakstījis plašu vēsturisku pārskatu par Kokneses Dziedāšanas biedrības pagājušiem 65 gadiem. Pasniedzam “Burtnieka” lasītājiem izvilkumu no šī darba, ievērojot viņa vispārīgo nozīmi.”
Par dibināšanas gadu autors skolotājs Bērziņš raksta: “Sapulce, ievērojot 19. februāra kā zemnieku brīvlaišanas dienas lielo nozīmi arī latviešu tautas dzīvē, kā arī to, ka koris jau agrāk darbojies, nolēma skaitīt par biedrības dibināšanas dienu 1868. g. 19. februāri.”
Autors plaši aprakstījis arī gatavošanos pirmajiem Dziesmu svētkiem. Lūk, daži fragmenti (stils nemainīts): “Lai varētu cienīgi stāties svētku gājēju rindās, tad biedrības dāmas nolēma pagatavot jaunu karogu. Karoga viena puse bija zaļa zīda, uz kura zelta burtiem bija uzšūts uzraksts: “Kokneses dziedāšanas biedrība” un virs uzraksta lira. Karoga otra puse bija balta zīda, uz kura bija uzšūts kupls ozols. Karoga kāta galā bija sudrabota lira. Vajadzīgo materiālu karogam ziedoja Stučkas kundze, bet grūto un smalko izšūšanas darbu veica jaunkundzes: Krieviņu Līze, Anna Ševic un Rudušu Ieva Apsen. Karogs bija viens no skaistākajiem pirmos dziesmu svētkos.”
“Svētkos Stučka par saviem līdzekļiem apgādāja un caur svētku komiteju pasniedza Vidzemes virsdiriģentam Zīlēm sudraba vaiņagu, Kurzemes virsdiriģentam Bētiņam takts zizli, kā pats Stučka smējās, lai Bētiņš iemācītos no Zīles korus vadīt.”
Kokneses Dziedāšanas biedrības pirmsākumi ir piesātināti dažādiem notikumiem, ka būtu pelnījuši grāmatu. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

“Dziesmas — tās atgriezties mirkļus sauc”

Kategorijas