Metodisko apvienību vietā strādā mācību jomu koordinatori

2018. gada 25. novembris 06:07

859

Metodisko apvienību vietā strādā mācību jomu koordinatori

Valsts izglītības satura centra (VISC) īstenotā projektā “Kompetenču pieeja mācību saturā” tiek izstrādāts mācību pieejas un satura piedāvājums. Mācīšanās pieejas ieviešanai skolās, lai attīstītu skolēnu lietpratību jeb kompetenci, ir nepieciešama lielāka mācību satura integrācija un pedagoģiskā sadarbība, tāpēc turpmāk VISC metodisko atbalstu sniegs atbilstoši mācību satura jomām (mācību jomu koordinatoriem), nevis mācību priekšmetu metodisko apvienību vadītājiem, kā tas bija līdz šim.

Būs tīklošanās starp mācību priekšmetiem

Šajā mācību gada sākumā Aizkraukles, Jaunjelgavas, Skrīveru novadu izglītības iestādēs un Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolā likvidētas skolotāju metodiskās apvienības. To vietā turpmāk darbosies Aizkraukles sadarbības novadu septiņu mācību jomu koordinatori, kā arī jomu koordinatori pirmsskolas, sākumskolas, iekļaujošās izglītības, skolu direktoru un direktoru vietnieku jomā.

Aizkraukles Izglītības pārvaldes vadītāja Astra Siliņa informē, ka metodiskās apvienības likvidētas arī kaimiņu novados, piemēram, Bauskā un Iecavā. Tas saistīts ar to, ka metodisko apvienību darbības pamatprincipi daļēji novecojuši, bijusi darba rutīna, izglītības sistēmā jaunas metodes jāapgūst ne tikai skolēniem, arī skolotājiem: “Metodisko apvienību darbā bija arī daudz labu lietu, domāju, tās saglabāsies arī turpmāk, taču jomu koordinatoru darbam ir cita specifika. Proti, iepriekš latviešu valodas metodiskā apvienība pulcēja tikai latviešu valodas un literatūras pedagogus, angļu valodas — tikai šī mācību priekšmeta pasniedzējus, bet tagad jomu koordinatori strādā kopā ar latviešu valodas, krievu, angļu, vācu, franču valodas skolotājiem. VISC vadītājs Guntars Catlaks arī pauda savu nostāju šajā jautājumā, uzsverot — ja ejam uz priekšu, attīstāmies, tad ejam kopā visi vienā virzienā. Jomu koordinatoru ieviešanas pamatdoma ir turpmāk strādāt tā, lai notiktu tīklošanās starp mācību priekšmetiem.”

Septiņu mācību jomu koordinatori

Izmaiņas paredz, ka turpmāk metodisko apvienību vietā Aizkraukles izglītības sadarbības novados strādās septiņu mācību jomu koordinatori, proti, sociālās un pilsoniskās mācību jomas koordinators ir A. Upīša Skrīveru vidusskolas vēstures skolotājs Edgars Bērziņš, valodu mācību jomas koordinatori — Skrīveru vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Santa Krasovska un Aizkraukles novada vidusskolas angļu valodas skolotāja Baiba Svenča, tehnoloģiju mācību jomas koordinatori — Neretas J. Jaunsudrabiņa vidusskolas mājturības un tehnoloģiju un informātikas skolotāja Modra Reizniece un Aizkraukles novada vidusskolas informātikas skolotāja, direktora vietniece Aija Romanovska, veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomas koordinatori ir Aizkraukles novada vidusskolas sporta skolotājs Kaspars Židovs un Daudzeses pamatskolas dabaszinību un bioloģijas skolotāja Ilona Rauza, kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslas, drāmas mācību jomas koordinatori ir Aizkraukles novada vidusskolas vizuālās mākslas skolotāja Gunta Poriete un Skrīveru vidusskolas mūzikas skolotāja Silva Upeniece. Matemātikas mācību jomas koordinatore ir Skrīveru vidusskolas matemātikas skolotāja, direktora vietniece izglītības jomā Ilze Gaņina, bet dabaszinātņu mācību jomas koordinatore — Aizkraukles novada vidusskolas fizikas skolotāja Ludmila Belogrudova.

Skrīverieši veiksmīgi ieviesuši jauninājumus

Papildus mācību priekšmetu jomām koordinatori darbosies vēl trīs virzienos — iekļaujošās izglītības jomas koordinatore ir Aizkraukles novada vidusskolas skolotāja Ligita Putāne, skolu direktoru un direktoru vietnieku jomas koordinatore ir Ilga Kravale no Aizkraukles novada vidusskolas, savukārt pirmsskolas jomas koordinatore ir Skrīveru pirmsskolas izglītības iestādes “Sprīdītis” metodiķe Everita Golosujeva, sākumskolas — Aizkraukles novada vidusskolas sākumskolas skolotāja Agita Auziņa.

“Jomu koordinatoram jāgrib strādāt un attīstīties savā jomā, jāuztur saikne ar kolēģiem citās izglītības iestādēs sadarbības novados. Turpmākais darba plāns jomu koordinatoriem ir sadarboties ar skolām, strādāt, lai veicinātu mācību kvalitāti, iedzīvināt jaunās lietas mācību procesā. Vispirms jaunās metodes un jauninājumi jāpieņem un jāizprot skolas vadībai — kā tā organizēs turpmāk savu darbu, tā arī notiks. Pozitīvs piemērs kompetenču pieejas mācību satura apgūšanai ir A. Upīša Skrīveru vidusskolā, kur skolotāji atraduši laiku katru nedēļu sanākt kopā un izrunāt, ko kurš katrā priekšmetā patlaban māca, lai sabalansētu vielu, mācību procesu, izrunā arī metodes,” atklāj Astra Siliņa.

Skolotājam jākļūst par mācību procesa vadītāju

Septembra beigās uz “Skola2030” rīkoto konferenci “Lietpratība pamatizglītībā” pulcēja ap 1000 pedagogu no visas Latvijas, lai iepazītu pilnveidotā mācību satura un pieejas dažādās mācību jomās ieviešanu un pilotskolu pieredzi. VISC vadītājs Guntars Catlaks skolotājus iepazīstināja ar galvenajām izmaiņām pamatizglītības standartā, uzsverot vispārīgo jeb caurviju prasmju attīstību un vērtībās balstītu ieradumu veidošanu, kas ir nozīmīgākie akcenti pilnveidotajā mācību saturā. Savukārt pārmaiņu pamatmērķi ir veidot nākotnes sabiedrību ar vispusīgi attīstītiem (intelektuāli, emocionāli un fiziski), atbildīgiem sabiedrības dalībniekiem, kuriem piemīt pašapziņa un kuri ciena sevi un apkārtējos, spēj līdzdarboties, sadarboties, iedziļināties jautājumos un problēmās, meklēt atbildes, nebaidīties kļūdīties un prot lietot iegūtās zināšanas un prasmes reālās dzīves situācijās. Tā kā zināšanas ir laicīgas un mainīgas, tad izglītības mērķis ir veidot cilvēkus, kuri būs iemācījušies visu mūžu mācīties un saprot, ka iegūtās zināšanas, attieksme un prasmes būs nepārtraukti jāpilnveido un jāmeklē jaunas atbildes uz jautājumiem, kuru šobrīd vēl nav.

Uzsvērta skolotāja lomas maiņa — lai nodrošinātu mūsdienīgu izglītību mainīgu zināšanu apstākļos, skolotājam jākļūst par mācību procesa vadītāju, rosinot skolēnu aktīvu iesaisti, pretstatā gatavu zināšanu nodošanai. Divus gadus pirms pilnveidoto pamatizglītības un vispārējās izglītības standartu oficiālai ieviešanai skolotāji tika aicināti padomāt, ko jau tagad var mainīt savā darbā klasē, lai mācības padarītu jēgpilnākas un mūsdienīgākas.

Domāt no beigām

Pamatizglītības standarta sākotnējo piedāvājumu izstrādāja vairāk nekā 300 praktizējošu skolotāju un izglītības ekspertu, vairāk nekā 11 000 pedagogu iesaistījās sabiedriskajā apspriešanā, lai to uzlabotu atbilstoši skolēnu vajadzībām, vēlmēm un interesēm. Pamatizglītības standartā skolēnu sasniedzamie rezultāti noteikti septiņās mācību jomās (kurās darbojas minētie mācību jomu koordinatori), un sasniedzamie rezultāti šajās jomās ietver arī vispārīgās jeb caurviju prasmes (kritiskā domāšana un problēmu risināšana, jaunrade un uzņēmējdarbība, pašvadīta mācīšanās, sadarbība, pilsoniskā līdzdalība, digitālā prasme), kā arī tikumus (atbildība, centība, drosme, gudrība u. c.), par kuru attīstību atbildīgi visu priekšmetu skolotāji.
Zane Oliņa, “Skola2030” mācību satura ieviešanas vadītāja, uzsver, cik būtiski ir palīdzēt skolēniem apgūt mācīšanās stratēģijas jebkurā mācību jomā, lai viņiem dzīvē būtu nepieciešamais instrumentārijs, ko viņi prastu izmantot jaunās, nepazīstamās situācijās. Piemēram, matemātikā svarīgi skolēniem iemācīties tādas stratēģijas kā “domāt no beigām” vai “mini un pārbaudi”, vēsturē — kā izvērtēt, vai dotais informācijas avots ir ticams, latviešu valodā — kā noteikt teksta galveno domu? Skolotājam, plānojot mācības, svarīgi mainīt akcentus no “mācīt — ko?” uz “mācīt — kā?”. Jēgpilni uzdevumi, sistemātisks atbalsts skolēnam un caurspīdīga klases sistēma ar skaidriem noteikumiem dod iespēju skolēnam uzņemties lielāku atbildību pār mācību procesu un mācīties patstāvīgi.

Viedokļi
Everita Golosujeva, Skrīveru bērnudārza “Sprīdītis” metodiķe, pirmsskolas mācību jomas koordinatore
— Mūsu pirmsskolas izglītības iestāde jau otro gadu strādā ar jauno kompetenču pieejamību mācību saturā, esam vienīgā pirmsskolas izglītības iestāde Aizkraukles sadarbības novadu vidū. Mans uzdevumus — dalīties pieredzē ar kolēģiem citos bērnudārzos, mācīt, ieteikt un galvenais uzdevums — ievirzīt kolēģus darbam ar jaunajām metodēm. Sākam ar plānošanu un grupu iekārtošanu. Jāatzīst, ka pirmsskolas darbā nav jāievieš krasas metodes, lielākoties tās ir nianses, kas jāņem vērā un jāmaina. Galvenā doma — mēs vairāk rosinām bērnus izpausties, mēģinām viņus pašus virzīt un domāt, kā nonākt līdz vajadzīgajam mērķim, līdz zināšanām. Nodarbības vairāk vērstas uz eksperimentiem, izpēti, uz praktiskiem uzdevumiem, ļoti veiksmīgi ar šīm metodēm strādājam jau otro gadu un redzam, ka bērniem tās patīk. Darbā ar lielākajiem bērniem, sākot no četru gadu vecuma, šīs metodes ļoti labi darbojas, mums ir izdevies ieviest ļoti veiksmīgi, grūtības sagādā to visu apgūt jaunākajās grupās ar bērniņiem no pusotra līdz četru gadu vecumam. Mums jāpanāk, lai bērns pats iesaistās procesā, darbojas, taču ar mazajiem ir diezgan grūti. Ļoti sāpīgs jautājums ir pedagogu skaits — viens skolotājs un viens skolotāja palīgs grupā ar 25 bērniem nespēj strādāt ar šīm metodēm. Mēs izlīdzamies, kā varam — palīdzēt nāk mūzikas skolotājs, logopēds, cenšamies, bet divatā tas ir ļoti grūti. Ja kāda uzdevuma vai tēmas apguvei bērni jāsadala vairākās apakšgrupās, skolotājam jāpieiet klāt pie katras no apakšgrupām, ar katru jāaprunājas, jādod kāds padoms, tas ir grūti. Lai bez grūtībām izpildītu visu, grupā ar bērniem tomēr būtu vajadzīgi trīs pieaugušie.

Kaspars Židovs, Aizkraukles novada vidusskolas sporta skolotājs, veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomas koordinators
— Šī mācību gada sākumā mācību jomu koordinatoriem bija otrā sanāksme, arī es tur piedalījos, ieguvu jaunāko informāciju, esmu izsūtījis saviem kolēģiem paraugu, pēc kura cenšamies pamainīt savu stundu organizēšanu. Šajā jomā, ko es pārstāvu, galvenie darbības virzieni ir saistībā ar veselību, mājturību, uztura piramīdu, veselīgas ēšanas paradumiem, veselīgu dzīvesveidu, fiziskajām aktivitātēm un sportošanu. Mācīšanās vērsta uz to, lai skolēns pats izzinātu, pats vairāk iesaistītos procesā, mēģinātu atrast atbildes. Sportošana un veselīga dzīvesveida pamatiem jākļūst par pašsaprotamiem, taču skolēnam pašam tas jāpieņem un jāmēģina ieviest savā ikdienā. Šobrīd jau strādājam bez laika kontroles — piemēram, ko agrāk saucām par krosu un ko skolēni skrēja uz laiku, tagad to saucam par lēnu, vienmērīgu skrējienu apvidū bez laika kontroles. Katrs bērns skrien savā tempā, savu spēju robežās un, ja viņš distanci veic no sākuma līdz beigām, tiek pie pozitīva vērtējuma. Jāapzinās, ka ne visi ir sportisti un šodien sporta stundas tiek vairāk tendētas nevis uz laiku un normatīviem, bet uz tehnisko izpildījumu. Ja bērnā rodas izpratne par tehnisko kustību, viņš to ir izpratis, tad iegūst pozitīvu vērtējumu. Vēl viena iecere — skolas vairs nebūs tendētas uz pamata sporta veidu apguvi, bet skolēni vispārināti apgūs dažādus sporta veidus ar atvieglinātiem noteikumiem. Profesionāla sportošana turpmāk tiks novirzīta sporta skolās. Tiem bērniem, kuriem padodas un interesē kāds no sporta veidiem, nākotnē sporta stundas varētu kļūt garlaicīgākas, savukārt tiem, kuriem līdz šim bija grūtības kaut ko izpildīt, turpmāk būs vieglāk. Mīnuss ir tas, ja skolai līdzās novadā vai pagastā nav sporta skolas, tad bērni būs zaudētāji, atliks vienīgi interešu izglītības pulciņi, kur padziļināti apgūt kādu sporta veidu un trenēties tajā.

(Materiāla tapšanā izmantota vietnē www.eklase.lv atrodamā informācija)

Publikācija sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Staburags.lv ARHĪVS

Metodisko apvienību vietā strādā mācību jomu koordinatori

Kategorijas