Staburags.lv ARHĪVS

Desmit neretieši Latvijas desmitgadēs

Desmit neretieši Latvijas desmitgadēs

Neretas novada kultūras namā 18. novembra svinības bija atšķirīgas no citiem gadiem. Līdzās tradicionālajai novada pašvaldības pateicībai par 2018. gadā paveikto desmit vietējie iedzīvotāji rakstīja tā saukto digitālo grāmatu  — “Neretas novada ļaudis Latvijas 100 gados”. Katrs no viņiem savā desmitgadē ar savu dzīvi un darbu veicinājis Neretas novada izaugsmi.

Pirmais no desmitnieka ir Latvijas vienaudzis Jānis Tauriņš — leģionārs, patriots, darbīgs cilvēks. Pasākuma vadītāja Žanna Miezīte, aicinot viņu simboliskā grāmatā pašrocīgi ar parakstu liecināt par savu laiku, piebilda — iznesīgs vīrs. “Esmu gandarīts, ka dzīvoju, ka mīlēju Latviju. Visskaistāko zemi uz pasaules. Lai visām trim Baltijas valstīm ir sadarbība un mūžīga dzīvošana! Paldies. Dievs, svētī Latviju,” sacīja Jānis Tauriņš.
Ulmaņlaikos dzimušais neretietis ir Artūrs Freimanis. Viņš pieredzējis arī padomju režīma represijas. “Varam priecāties, jo mums ir viss. Mums ir brīvība. Varam pateikties tiem, kas dāvāja mums šo brīvību. Jāmīl, jāciena un jāsargā šī zeme, jo citas mums nav,” savā īsajā, bet emocionālajā uzrunā teica Freimaņa kungs. Vai katrā teikumā viņa balss saviļņojumā ietrīcējās — tik patiesi bija neretieša teiktie vārdi. Starp Latvijas desmitgadniekiem sveicienus saņēma arī skolotāja un kultūras dzīves veicinātāja Mazzalves pusē — Mirdza Blimberga. Otrā pasaules kara laikā dzimušas un šo gadu liecinieces ir Zinta Kamola, kas mūžu veltījusi cilvēku ārstēšanai, un skolotāja novadpētniece Ilga Cera. Viņa vēlējumā Latvijai teica: lai atgrieztos aizbraukušie un cilvēki vairāk smaidītu! Padomju laika, okupācijas un klusā nacionālā pretestības laika liecinieks ir neretietis ārsts Uldis Grietiņš. Sabiedriski aktīvs cilvēks, kurš līdzās savam tiešajam darbam fotogrāfijās iemūžinājis Neretu, tās notikumus, cilvēkus. Saulainā komunisma cēlāju laika — sešdesmito gadu — liecinieks ir Andris Grīnvalds, aktīvs sporta entuziasts Pilskalnes pusē, bet septiņdesmito gadu — Iveta Kipari, šodien zemniece.
Laiks, par kuru saka — vērts dzīvot, lai ko tādu pieredzētu. Tautas Atmodas, 80. gadu liecinieks ir Aleksandrs Ņikitins — motosportists, Zalves sporta svētku atbalstītājs.
“Kaut vīzēs, bet brīvā Latvijā” saukļa laikā ir neretietes aptiekāres Aijas Šolmanes dzimšanas diena. Pirms novadnieku sveicieniem skanēja viņas solījums un vēlējums Latvijai: “Centīšos arī tur­pmāk savu dzīvi saistīt ar Neretu un ceru, ka nākotnē šeit būs daudz citu jaunu cilvēku, ģimeņu.” Novada cerība ir jaunais, enerģiskais un talantīgais neretietis Pēteris Pavlovičs. Starp citu, vidusskolas atestātā vidējā atzīme viņam bija 9,8 balles. Šodienas, 21. gadsimta, cilvēks, visjaunākā virtuālās grāmatas varone ir Zane Dubinska. Mūzikas skolas audzēkne, sportiste, dejotāja un gādīga māsa saviem jaunākajiem brāļiem.
“Visticamāk, ka tik skaistu valsts jubileju mēs katrs pieredzēsim tikai vienu reizi mūžā, bet tas nemazina svētku prieku,” uzrunā klātesošajiem teica Neretas novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kviesis. Viņš arī citēja pirms divsimt gadiem Vidzemes mācītāja Gustava fon Bergmaņa rakstīto: Latvija nav bēdu zeme, Latvija ir paradīzes dārzs. Par tādu to padara daba, bagātā kultūra, skanīgā valoda, daudzveidīgās tautas tradīcijas un gudri, čakli, talantīgi cilvēki. Viņiem, Neretas puses šī gada čaklajiem, pasniedza domes atzinības rakstus: Andrejam Brin­gma­-nim, Aijai Jakubonei, Edmundam Klimovičam, Sandrai Lozinai, Rai­mondam Markūnam, Sandrai Rusiņai, Rasmai Strodei, Viktorijai Trukšai, Elmāram Vectirānam un Dzidrai Zariņai.
Lieki piebilst, ka visi nosauktie no pasākuma apmeklētājiem kopā ar ziedu klēpjiem saņēma atzinības un pateicības vārdus. Starp sveicējiem bija arī kaimiņu — Lietuvas Republikas Rokišķu pašvaldības — pārstāvji. ◆