Ko rakstīja prese pirms 100 gadiem...

2018. gada 16. novembris 00:00

Daugavas kreisais krasts Sēlija tolaik bija Kurzemīte. Pļaviņas — jaunizcepts miests vēsturiski krietni senāko Gostiņu un Stukmaņu viducī. Senajā Hanzas pilsētā Koknesē līdzās gleznainajam Pērses ūdenskritumam un krāšņajai Daugavas senlejai slējās 1915. gadā karā nopostītā Kokneses muiža, bet Skrīveros (dendroloģiskajā parkā) vēl bija labi redzamas karā sabombardētās pils drupas, kuru aprises ļāva nojaust ēkas bijušo varenumu. Kāda bija Latvija mūspusē toreiz, pirms 100 gadiem, kad cilvēku sirdīs un prātos tikai ieskicējās Latvijas, brīvas un neatkarīgas Eiropas valsts, aprises?

Virtuāli pārlapojot 20. gadsimta sākuma presi, palasot par lielajiem postījumiem, par to, cik iznīcināts karā, veidojas priekšstats, cik daudz laika, spēka, līdzekļu bija jāiegulda Latvijas atjaunošanā. Materiālajā — atkal no jauna uzbūvējot mājas, iekopjot laukus, vēl vairāk prasīja gara, latviskās pašapziņas atjaunošana, bet daļā ļaužu — latviskās sevis apzināšanās no jauna radīšana. Daudz sāpju izlasām bezkaislīgās melnbalto burtu rindās — izpostītas mājas, bēgļu patversmes, pazuduši tuvinieki... Daudz bijis jāpārdzīvo mūsu tautai, taču notikušais jāatceras ne žēlojot, bet stiprinot sevi — lai kā ir klājies, latvieši izdzīvoja, pārdzīvoja. Bijām, esam un būsim!
***
Pļaviņu miests ir pa pusei sagrauts. Cietušas visvairāk tās mājas, kuras ar savu ārējo izskatu liecināja par savu īpašnieku turību. Daudzas no krāšņajām mājām ir galīgi nodegušas. Abas baznīcas — luterāņu un pareizticīgo latviešu — stipri bojātas no granātām. Vesels gads ir pagājis, kamēr te dievkalpošanas nav noturētas. Tiltu, kuru krievi bija cēluši pāri Daugavai, pagājušā gadā viņi atkāpjoties paši saspridzinājuši. Daugavas vidū vēl turas četri pīlāri. Kā dzird, tiltu atjaunojot vai ceļot pavisam no jauna. Satiksmi ar Kurzemi tagad uztur ar prāmja vai laivas palīdzību. Uz Kurzemes krasta zemnieku mājas ir arī izpostītas un nodedzinātas. Māju īpašnieki atgriezušies, sāk jau tās izlabot un rīkoties uz dzīvi. Viņi daudz nebēdā par to postu, kas izdarīts, bet enerģiski ķeras pie darba un stipri tic labākai nākotnei. Pļaviņu miestā pa vecam katru ceturtdien ir tirgus. Apkārtējie saimnieki ieved savus piena produktus.
***
Centrālbiedrība iepirkusi 100 pudu rudzu Igaunijā par 20 rubļiem pudā. Rudzi nogādāti līdz Kokneses stacijai un tiks izdalīti skrīveriešiem par iepirkuma cenu.
***
Pa dzelzceļu no Krustpils līdz Rīgai
Apkārtējais skats, braucot pa dzelzceļu no Krustpils līdz Rīgai, atstāj diezgan bēdīgu iespaidu. Uz laukiem cilvēku reti kur var redzēt, uz Daugavas pusi lauki neapsēti, agrāko māju vietā rēgojas tikai skursteņi un krāsnis. Pie bijušo mūra ēku sienām vietām var redzēt pietaisītas būdiņas, kurās, kā redzams, mitinās atgriezušies māju īpašnieki. Pļavas stāv nenopļautas un druvas neapstrādātas. Ja kādā vietā redz strādājam uz lauka, tad tur strādnieki ir tikai veci cilvēki. Pie Stukmaņu stacijas ir galīgi sašauts un nodedzis kaļķu ceplis, no kura palikuši tikai lielie skursteņi. No lielgabalu lodēm cietis arī vietējās luterāņu baznīcas tornis un dažas mājas, pate Stukmaņu stacija iekšā neko nav cietuse.
Koknesē stacijas ēka un arī apkārtējās mūra ēkas ļoti cietušas no lielgabalu uguns. Stacijas ēku patlaban izlabo, bet viesnīcas un citu cietušo ēku izlabošana vēl nav uzsākta. Ir arī stipri sagrautas netālu no Daugavas krasta atrodošās pareizticīgo un luterāņu baznīcas, kā arī muižas pils un citas muižas ēkas, no kurām liela daļa krituse liesmām par upuri. Skrīveru miestiņš ir galīgi nodedzināts. No Dukāta linu un vilnas vērpšanas fabrikas rēgojas tikai skursteņi un ar dūmiem nokvēpušas mūra sienas. Stacijas ēka un ūdenspumpja mājas ļoti cietušas no lielgabala lodēm. Stacijas kantori pagaidām ievietoti no dēļiem sasistā nelielā mājiņā.
***
No Rīgas uz Pēterpili evakuēto
P. P. Dzeņa sieviešu ģimnāziju beigušas sekojošas audzēknes: Valter Cecīlija no Rīgas (ar sudraba medali), Gailis Magda no Ventspils (ar sudraba medali), Gulbis Olga no Skrīveriem (ar zelta medali), Priedīt Olga no Skrīveriem (ar zelta medali), Sproģis Anna no Neretas, Pink Milda no Šēnbergas Skaistkalnes (ar zelta medali), Pļaviņ Marta no Aizkraukles (ar zelta medali).
***
Atkal reizi pēc kara gadiem 25. augustā Neretas Ūdensdzirnavu jaunajā salā tika sarīkoti lieli zaļumu svētki. Tagad, kad lielākā daļa iedzīvotāju ir atkal atgriezušies atpakaļ, viņiem ir iespējams apciemot savu ilgi neredzēto “Neretas Šveici”. Neskatoties uz to, ka viņi vēl nav atgriezušies no Krievijas, apmeklētāju bija ieradies ne mazāk kā agrākajos gados; bija pat ieradušies apmeklētāji no attālākām vietām, kā no Jēkabmiesta un Daudzevas. Minētie svētki tika sarīkoti par labu trūkuma cietējiem.
***
Pazudis mācītājs
Stukmaņu luterāņu baznīcā dievkalpojumu pa retam notur bēgļu mācītājs Ramas. Draudzes locekļi brīnās, kāpēc šurp jānāk svešam mācītājam? Kur tad palicis pašu (Kokneses) mācītājs? Vai tiešām aizbēdzis un atstājis ganāmo pulku likteņa varā?
***
Sludinājums
Šteinfeldes muiža (Seces pagastā)Kurzemē, Jaunjelgavas apriņķī, 320 pūrvietas, izrentējama vai izdodama pusgraudā, laba zeme, labi uzturētas ēkas. Tuvākas ziņas Pils ielā 18, dzīvoklis 3.
***
Tautas apgaismošanas ministrija iesniegusi ministru padomei projektu par piespiedu vispārīgu mācību tautskolās. Pēc šā likuma mācība piespiesta visiem bērniem 8 — 11 gadus veciem. Tā ieviesta līdz šim tikai dažās vietās un dažās aprindās. Ministrija ieteic Sodu likumā uzņemt šādu noteikumu: vecāki vai viņu vietnieki, kuri pēc skolas atgādinājuma un brīdinājuma nesūta skolā bērnu, sodāmi ar naudu ne augstāk par 10 kap. par ikkatru nokavētu skolas dienu. Daudzas no mūsu skolām atrodas tiklab telpu kā mācību līdzekļu visai neuzkoptā un neapgādātā stāvoklī.
Vienkārt, pagastam trūkst līdzekļu, un, otrkārt, daudziem vēl trūkst pareiza ieskata par skolas pienācīgu apgādāšanu. Ar valdības pabalstu būs iespēja drīzāk novērst minētos trūkumus. Tā Vietalvas divklašu ministrijas skola ar kroņa līdzekļiem dabūjuse plašu piebūvi un varēs telpu ziņā skaitīties pie labi apgādātām skolām. Nav pierādīts, ka šī skola savā apkārtnē būtu kaitējuse mūsu tautības lietai, to kavējusi vai traucējusi.
Tā kā muižas tagad nepiedalās pie skolu būvēm vai uzkopšanas, tad draudzēm un pagastiem nemaz nav iespējams izpildīt šos darbus. Priekš kādiem 10 gadiem nodegušās Kokneses draudzes skolas vietā vēl ne tagad nav uzcelts jauns skolas nams. Skola pagaidām kaut kādus gadus kaut kā vilka dzīvību kādās zemnieku mājās īrētās telpās. Tagad pēc kara piemeklējumiem Kokneses draudzei nav nekādas iespējas tikt pie jauna draudzes skolas nama. Ja draudze vēlēsies tikt pie kārtīgas draudzes skolas, tad viņai tas būs iespējams tikai ar valsts līdzekļu palīdzību.
***
Ugunsgrēks 11. janvāra dienā Valmieras ielā 30 Neretas pagastā Jūlija L. namā. Aiz neuzmanības aizdegās kurvis ar drēbēm, un uguns pārgāja uz gultu un dažām citām lietām un blakus dzīvokli. Drīzumā piesteigušies ugunsdzēsēji nodzēsa uguni. Zaudējumus rēķina ap 850 r. Nams bijis apdrošināts.
***
Stukmaņi.
Ārstu lietas
Dzīves atjaunošana pamazām notiek. Tā ārstu vajadzība mūsu izpostītā novadā patlaban ir apmierinoša. Pēdējā laikā atgriezās no kara dienesta mūsu agrākais iecienītais ārsts Jankavs un nometies atkal uz dzīvi Stukmaņos. Dr. Jankavs kara dienestā bijis kā vecākais slimnīcu ārsts. Vēl būtu ieteicams uz šejieni pārnākt kādam zobu ārstam.
***
Apgaismošana
Kā lietuvēns mūs spiež gaismas trūkums. Petrolejas nav nemaz, vienīgais glābiņš ir benzola lampiņas un skali. Solīja gan vācu valdība elektrību, bet maz panākumu. Tie nedaudzie, kas pieteicās, pavasarī dabūja gan elektrisku gaismu, bet tie, kas pieteicās rudenī, palika tumsā. Tā kā mēs dzīvojam tieši uz Daugavas krastā lielu krāču tuvumā, tad varbūt būtu iespējams šo ūdens spēku izmantot par svētību plašai apkārtnei. Speciālista novērojums un slēdziens būtu vietā.
***
Sludinājums
Dārta Arājs no Valles pagasta Jaunjelgavas apriņķa meklē savu meitu Olgu.
***
Bēgļu darbu izstāde Cēsīs
Bēgļu darbu izstādi sarīkoja vietējā palīdzības komiteja. Šī izstāde, kas bija domāta daudzajiem pārmetumiem par bēgļu bezdarbību, nebija pastāvīga, jo izstādītie priekšmeti jāsūta prom uz Pēterpili Tatjanas komitejai, kur šopavasar sarīkos Viskrievijas bēgļu lietu izstādi “Krievija un izpostītās malienas”. Izstāde bija sarīkota Cēsu kroņa pirmmācību skolas telpās. Skolas zāli un dažu blakus telpu aizņēma 269 izstādāmie priekšmeti, neieskaitot vēl bērnu patversmes skolēnu rokdarbus, kuri nebija reģistrēti. Kā jau tas bija domājams, eksponāti pa lielai daļai sieviešu un bērnu, bet vīriešu pavisam maz. Lielākā daļa — izšuvumi, adījumi, audumi un citi smalki rokdarbi. Daža veca māmiņa no sava šķirsta bija cēlusi gaismā vecu vecos audumus. Tā izstādīti bija brunči, kas esot vairāk kā 100 gadus veci, bet nebija savas krāsas zaudējuši. Kopumā šo izstādi varēja saukt par tipiski latvisku. Sevišķi adījumos bija izceltas latviskas krāsas un latviskie musturi.
***
Apcietinājuma nojaukšana Kurzemē
Attiecīgas etapa komandantūras jau ķērušās pie apcietinājumu nojaukšanas Jelgavā, Tukumā, Jaunjelgavā un Jēkabmiesta rajonos. Apcietinājumus nojauc civilstrādnieki. Kokus un akmeņus dod tuvākā apkārtnē nopostīto māju celšanai.

(Materiāls sagatavots, izmantojot interneta vietni www.periodika.lv, citētie laikraksti: “Līdums”,
“Rīgas Ziņas”, “Rīgas Latviešu Avīze”, “Dzimtenes Ziņas”, “Baltijas Ziņas”, 1917. — 1918. gada
izdevumi. Saglabāts tā laika rakstības stils.)

Staburags.lv ARHĪVS

Ko rakstīja prese pirms 100 gadiem...

Kategorijas