Pēc 25 gadiem satiekas ar pirmo darbu

2018. gada 16. novembris 00:00

230

Kas ir Latvija, kādi ir tās pirmsākumi, kā tā veidojusies, kā to cēla, zaudēja un atkal atguva? Uz šo jautājumu atbildes meklēt un rast var Latvijas Nacionālā vēstures muzeja izstādē “Latvijas gadsimts”. Starp izstādes eksponātiem viens no smagākajiem objektiem ir kāds kapa piemineklis, kuram ir saistība ar Pļaviņām.

Jau rakstījām, ka izstādes veidošanā iesaistījušies 68 muzeji, tajā skaitā arī Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejs. Izstāde ir Latvijas muzeju kopīgs veltījums valsts simtgadei, kurā vienkopus apskatāmas izcilas tajos saglabātas vēstures liecības no Kurzemes, Latgales, Sēlijas, Vidzemes, Zemgales un Rīgas.
Katrs priekšmets ir kā mazs mozaīkas gabaliņš, kurš veido Latvijas laika gleznu 100 gadu garumā — no ceļa uz Latvijas valsti līdz šodienas sarežģītajai demokrātijai. Jūlija sākumā stāstījām par Dziesmu svētkiem pirmās brīvvalsts laikā, oktobrī — par Saeimas vēlēšanu pirmsākumiem, šoreiz — par kādu interesantu objektu ar humora pieskaņu.
Pie viena no smagākajiem izstādes eksponātiem, par kuru gide teica: “Simbolisks punkts LPSR laikam”, ir šāds uzraksts: “Piemineklis “Mūžīgu dusu Latvijas PSR”. 1991. gads. Līdz 2002. gadam atradies pie degvielas uzpildes stacijas Varakļānos. Akmeņkalis Artis Leončiks.” Artis Leončiks ir pļaviņietis. Sazinājāmies ar akmeņkali, un viņš nedaudz pastāstīja par sevi un saistību ar eksponātu. Artis mācījies Pļaviņu vidusskolā, pēc tam — toreizējā Priekuļu lauksaimniecības tehnikumā, bet pēc pusgada sapratis, ka no viņa nekāds lauksaimnieks neiznāks. 17 gadu vecumā sācis darba gaitas toreizējā Aizkraukles komunālo uzņēmumu kombinātā pie eksperimentālajiem granīta izstrādājumiem. Nekādu īpašu teorētisko nodarbību gan nebija, uzreiz bija jāķeras pie kalšanas. Lai redzētu, kā audzēknis apguvis ierādītās prasmes, Arta skolotājs Jānis Svilāns jau pēc neilga laika teica: “Nu, mazais, izkal kaut ko!” Domājuši visi kopā — gan Arta kolēģi, gan skolotājs. Tas bija laiks, kad gaisā īpaši spēcīgi virmoja brīvības elpa, un tā arī visiem kopā radās uzraksts piemineklim. Skolotājs Arta darbu novērtēja par ļoti labu esam. Pusgadu piemineklis bijis turpat darbnīcā, līdz to ieraudzījuši skolotāja radi no Varakļāniem. Viņiem tas tā iepaticies, ka paņēmuši līdzi. Ilgu laiku piemineklis bija kā vizītkarte pie kādas degvielas uzpildes stacijas. Kad tai mainījās saimnieki, viņi to gribēja aizvākt pavisam prom. Taču varakļānieši šo simbolisko pagātnes liecinieku bija iemīlējuši, un tā eksponāts nokļuva muzejā. Interesanti, ka tas tur visu laiku bija bez norādes par pieminekļa autoru. Pirms pusotra gada Artis apmeklēja Varakļānu muzeju un toreiz arī darbiniekiem izstāstīja epopeju par pieminekli. Tā viņi uzzināja autoru, bet Artis smej, ka viņam savukārt tā bijusi dīvaina tikšanās: meistars pēc 25 gadiem satikās ar savu pirmo darbu. Toreiz uz to skatījies vairāk ar humoru, tagad — ar daudz dziļāku jēgu. ◆

Interesanti fakti par Latviju

◆ Visiem Latvijas iedzīvotājiem sadodoties rokās, izveidotos 3300 kilometru gara ķēde. Tas ir attālums starp Rīgu un tālāko Eiropas punktu — Gibraltāru.
◆ Visi Latvijas iedzīvotāji varētu puslīdz ērti sastāties 40 hektāru lielā teritorijā (Vecrīgas platība — 94 hektāri).
◆ Vispopulārākais pārtikas produkts Latvijā ir kartupelis. Viens latvietis gadā apēd vidēji 78 kilogramus tupeņu.
◆ Biežāk sastopamais māju nosaukums Latvijā ir “Ceriņi”.
◆ Ja Nacionālo bibliotēku jeb Gaismas pili celtu viens cilvēks, viņam būtu nepieciešami 2100 gadi.

Staburags.lv ARHĪVS

Pēc 25 gadiem satiekas ar pirmo darbu

Kategorijas