Lāčplēsis kopj augļudārzus Lonē

2018. gada 16. novembris 00:00

Kooperatīvajai sabiedrībai “Poceri” Viesītes novadā, Saukas pagasta Lonē, ir bagāta augļkopības pieredze. Ābolus un citus augļus tajā audzē vairākus gadu desmitus. Jau vismaz 30 gadu ar šo uzņēmumu saistīts tā vadītājs ar spēcīgu un latvisku uzvārdu — Modris Lāčplēsis. Viesītes novada dome “Pocerus” šogad arī izvirzījusi balvai “Gada uzņēmējs Zemgalē”.

Apgūst darot
“Poceru” vēsture aizsākusies jau Latvijas brīvvalsts laikā, jo šajā vietā bijušas mājas ar tādu nosaukumu. To īpašnieks Jānis Kalniņš bijis labs dārznieks, kurš pagājušā gadsimta 30. gados izdeva pat savu augļkopības žurnālu. Tagadējā uzņēmuma vadība visus tā eksemplārus iegādājās no kāda kolekcionāra un glabā joprojām. Vēlākos gados augļudārzus uzturēja padomju saimniecība, bet pārmaiņu laikos veidojās kooperatīvs, kuram tāpat kā daudzām saimniecībām un uzņēmumiem, lai pastāvētu un attīstītos, vajadzēja pārvarēt valsts atdzimšanas pirmsākumus, kas nebija viegli. Tomēr tas viss saglabāts, virzīts uz priekšu, lai veikalā būtu nopērkami āboli, kas audzēti Lonē.
Modris Lāčplēsis stāsta, ka saimniecībā par augļkopības nozares vadītāju sāka strādāt pēc Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas beigšanas 1987. gadā, kur studēja ar Lones piešķirto stipendiju. Darba sākums viņam saistās ne tikai ar praktisku augļkopības apguvi, jo mācību grāmatās vien to iemācīties nevar, bet arī laiku, kad vajadzēja domāt, kā saglabāt uzņēmumu, kas veiksmīgi izdevās sadarbībā ar uzņēmuma agronomu Aldi Bērziņu un grāmatvedi Ināru Spīdaini.
Salīdzinot ar pirmsākumiem, saimniecībā daudz ir mainījies — ābeļu šķirnes un to audzēšanas specifika. Šobrīd “Poceru” dārzos galvenokārt ir pundurābeles. Lai arī šķiet, ka ābeļdārzs ir kas mūžīgs, Modris Lāčplēsis atspēko šo pieņēmumu, jo pundurābeles mūžs maksimāli ir 15 gadu. Kokus bojā arī slimības vai laika apstākļu untumi, un jāstāda jauni. Šķirnes ir dažādas, bet populārākā un atzītākā ir ‘Auksis’, ko daudzi jau zina, kā arī ‘Belorusskaja Maļinovaja’ un daudzas citas dod labas ražas. Iecienītas vairākas poļu šķirnes, bet ne visām ir laba ziemcietība.
— Ābele nav augs, kuras ražu var novērtēt ātri. Paiet gadi, līdz saproti, kā tā aug konkrētajos apstākļos, kāda ir ražība un augļu kvalitāte. Sākuma gados mēģinājām, skatījāmies, kā dara citi, mācījāmies no kļūdām, līdz izveidojām savu piedāvājumu. Šajos gados, ko te strādāju, nomainīti jau trīs stādījumi, — stāsta Modris Lāčplēsis.
Vajag darbarokas
Atšķirībā no citiem lauksaimniekiem augļkopjiem darba pietiek visu gadu. Šobrīd raža jau novākta un notiek augļu realizācija, kas turpināsies visu ziemu. Martā sāksies darbi augļudārzos, lai sagaidītu ziedēšanu un nākamo ražu. Kāda tā bijusi šogad?
— Ļoti laba, un to ietekmēja vairāku faktoru kopums — kāda bija iepriekšējā vasara, pavasaris, kā ziedēja koki u. c. Svarīgi, protams, ir arī laika apstākļi. Ja ir mitrāks, augļi izaug lielāki, bet arī šī gada sausajā vasarā par to nevarēja sūdzēties. Tā kā lauku platība mums ir pietiekami liela — vairāk nekā 50 hektāru, krasi arī neizjūtam ražības svārstības. Vidēji varam iegūt ap 20 tonnu ābolu no hektāra. Uzbūvēta noliktava 800 tonnām augļu, un pirms diviem gadiem iegādāta šķirošanas līnija, — saka uzņēmuma vadītājs.
Viņš atzīst, ka Lone ir tā vieta, kur ir reāls darbaspēka trūkums, jo apkārtnē ir vairāki nopietni uzņēmumi, kas nodarbina pietiekami daudz cilvēku. Tā kā reāla bezdarba tur nav, strādniekus, īpaši ražas novākšanā, aicina no citiem pagastiem. Vasarās mēdz strādāt arī skolēni. Darbs “Poceros” ap 15 darbiniekiem ir visu gadu.
Tas nav mūsējais!
Saimniecība galvenokārt pārdod svaigus augļus. Uzņēmums kopā ar vēl vairākiem augļkopjiem apvienojies kooperatīvā “Zelta ābele”, un ar šādu uzrakstu Lonē audzētos ābolus var nopirkt veikalos “Maxima”. “Poceri” ar saviem āboliem nodrošina skolēnus programmā “Skolas auglis”, ko Modris Lāčplēsis uzskata par labu iniciatīvu, lai arī jāiegulda liels darbs. Uz saimniecību pircēji vairs nebrauc, jo tā ir tālu no lielākām apdzīvotajām vietām. Tomēr Latvijas tirgū galvenā “spēlētāja” joprojām ir Polija, jo nevaram konkurēt ar tās iespējām. Šī valsts piedāvā arī daudzveidīgo un cenu ziņā izdevīgāko preču klāstu augļkopībā. Piemēram, pundurābeles atbalsta miets no pašmāju egles izmaksā krietni dārgāk nekā Polijā pirkti bambusa kāti.
Nereti cilvēki skeptiski raugās uz šajā valstī audzētajiem āboliem. Uz jautājumu — ar ko tad tie labāki vai sliktāki par vietējiem? — Modris Lāčplēsis atbild vienkārši: tie tomēr nav mūsējie! Lai izaudzētu kvalitatīvus augļus, arī Latvijas augļkopjiem jāizmanto dažādi augu aizsardzības līdzekļi, bet neviens ar to necenšas pārlieku aizrauties. Sadarbībā ar Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centru “Poceros” izvietota meteostacija, kurā iegūst nepieciešamos datus, lai veidotu prognozi par kaitēkļu un slimību izplatību. Modris Lāčplēsis uzsver, ka tas ir ļoti labi, jo, pamatojoties uz šiem datiem, nosaka, cik nepieciešams miglot augļu kokus.
Lai arī cilvēki nešaubīgi atzīst, ka Latvijas āboli ir labāki par ievestajiem, Modris Lāčplēsis tomēr teic, ka šajā ziņā Latvijas iedzīvotāji nav pārāk lieli patrioti. Ja Igaunijā cilvēki gatavi maksāt krietni dārgāk par vietējo ābolu, latviešiem šis patriotisms ir ne vairāk kā desmit centu robežā. Cilvēkiem tomēr svarīga ir cena.
Pārstrādā maz
Savulaik saimniecība vairāk audzēja augļus pārstrādei, tagad tas ir mazs procents. Lielākoties augļus iepērk Lietuva un iepriekš arī Polija, bet Latvijā augļu pārstrādes nozare tikpat kā likvidēta. Līdz 50 tonnām vēl ir iespēja kaut kur nodot, bet lielai saimniecībai tas ir niecīgs apjoms, tāpēc jāmeklē rūpnīcas ar lielāku jaudu, un tādu mūsu valstī vairs nav. Nedaudz arī paši “Poceri” ražo ābolu sulu, bet šo jomu neplāno paplašināt, jo tam nepieciešami lieli ieguldījumi un jauda.
Nelielās platībās “Poceros” audzē arī zemenes un saldos ķiršus, ko galvenokārt pārdod tirgū, jo ogas nevar uzglabāt tik ilgi kā ābolus. Šogad “Poceri” sāka apsaimniekot arī netālu esošās augļkopības saimniecības “Rutki” dārzus, kuras saimniece vairs neturpinās iesākto. Apkārtnē ir arī citi ābeļdārzi, tā ka Latvijā ābolu audzētāju netrūkst un šī tradīcija nezūd. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Lāčplēsis kopj augļudārzus Lonē

Kategorijas