Lepna, ka dzimšanas dienu svin kopā ar valsti

2018. gada 16. novembris 00:00

460

Lepna, ka dzimšanas dienu svin kopā ar valsti

Kad pirms 35 gadiem 18. novembrī pasaulē ieradās koknesiete Karīna Skrupska, daudziem vēl grūti bija nojaust, cik šis datums svarīgs mūsu valstij. Tagad Latvijas dzimšanas diena ir nozīmīgākie svētki, un Karīna ir lepna, ka arī savu dzīves jubileju svin tieši šajā dienā.

Bez Kokneses
neiztikt
Koknesiete stāsta, ka šajā dienā viņas tuvie cilvēki nekad neaizmirst apsveikt jubilejā, un joko, ka viņai par godu valstī ir brīvdiena un visu caurvij sarkanbaltsarkanās krāsas.
Pirms 35 gadiem gan viss vēl bija citādāk, bet meitiņas piedzimšanu ģimenē ļoti gaidīja. Karīna pasaulē nākusi tepat Aizkraukles slimnīcā, kur tolaik vēl bija dzemdību nodaļa.
— Mamma stāstīja, ka todien bija jau nedaudz uzsalis un ielas slidenas, kā jau rudenī. Maza esmu bijusi nemierīga un arī vēlāk augu kā aktīvs bērns. Nezinu, vai tas ir tāpēc, ka esmu dzimusi šajā gadalaikā, bet man ļoti patīk rudens — krāsas, smaržas. Eju un baudu šo noskaņu, — saka jubilāre.
Visu mūžu ar nelieliem pārtraukumiem viņa dzīvo Koknesē. Pāris gadus pastrādājusi Anglijā, tad vīra brālis uzaicināja uz Zviedriju, tomēr mājas izjūta bijusi spēcīgāka. Karīna teic, ka nekur citur ilgstoši nevarētu dzīvot kā Latvijā un tieši Koknesē. Kas šai vietai ir tik īpašs? Jaunā sieviete teic, ka viss — mierīgā vide un noteikti parks un pilsdrupas.
— Pēc atgriešanās no Anglijas kādu laiku dzīvojām Aizkrauklē, bet brīvdienās tik un tā vajadzēja būt Koknesē. Kad izstaigāju parku, šķita, viss ir tā, kā vajadzētu būt, sirds un prāts mierīgs. Arī vīram Jānim, ar kuru iepazināmies ārzemēs, Latvija ir tuvāka. Viņa dzimtā puse ir Valmiera, bet viņš labi iejuties un iemīļojis Koknesi, — teic Karīna.
Arī viņas vīram dzimšanas diena ir novembrī, dažas dienas pirms sievas. Šogad jubileju Karīna ar savējiem svinēs Rīgā, kur baudīs arī valsts svētku noskaņas.
Joprojām tuvas
nodarbes
Karīna pēc dabas ir aktīva un sabiedriska, un tāda bijusi jau no mazotnes. Koknesiete stāsta, ka bērnībā uzvedības dēļ vairāk līdzinājusies zēnam, nevis meitenei, jo visur vajadzējis kāpt, skriet un lēkt.
— Staigāju vienos zilumos, un bieži vajadzēja arī doties pie mediķiem šūt brūces, jo biju nokritusi no koka, sētas vai globusa... Vasaras kopā ar māsīcu pavadījām pie vecmāmiņas laukos Aiviekstes pagastā. Darījām gan blēņas, gan daudz vajadzēja palīdzēt, devāmies arī ogot un sēņot. Varbūt tāpēc man tagad tā patīk dārzs un mežs. Savulaik visu vasaru pavadīju ogojot un salasīto pārdevu Rīgā tirgū. Ne jau iztikšanai, man patika. Ogas un sēnes sev katru gadu lasu joprojām. Vecvecāku vairs nav, bet viņu iemācītais palicis, un sirdī joprojām esmu vienkāršs lauku cilvēks, lai arī ikdienā patīk saposties, — stāsta Karīna.
No dārzā vai mežā izaugušā top gardumi, ar ko palutināt savējos. Ēdienu ziņā īpaši izvēlīgi viņi ar vīru nav, bet Karīnai vairāk kārojas kādi saldumi, tāpēc mājās tādi vienmēr ir, arī ciemiņiem.
Kartupeļu vietā
puķes
Iespējams, savas aktīvās dabas dēļ arī nākotnes profesiju izraudzījās saistītu ar cilvēkiem. Viņai ir pārdevējas diploms, bet dzīvē iznācis strādāt dažādus darbus, un lielākoties tie bijuši apkalpojošajā jomā. Būt cilvēkos viņai ļoti patīk, un, ja nav darbā, mierā nevar nosēdēt un meklē nodarbošanos. Turklāt nevienam neatsaka palīdzību.
— Brīvdienās mūs mājās nesastapt! Ar vīru piecās minūtēs varam izlemt kaut kur doties, jo esam lieli ceļotāji. Apmeklētas ne tikai citas valstis, bet arī daudzas vietas Latvijā. Tā ir laba atpūta no darba un ikdienas, tāpat kā dārzs, kur parasti man aug visdažādākās puķes — dobēs un podos. Šogad līdz pat vēlam rudenim dobes bija dzeltenas no samtenēm, kas ir ļoti skaistas un ilgi zied. Ar laiku esam iecerējuši būvēt māju, un zinu, ka man nebūs kartupeļu un citu dārzeņu dobes, bet puķes gan ziedēs bagātīgi. Tās patika manai vecmāmiņai, mātei un arī man, — saka Karīna.
Karīnai patīk dzīvnieki, un viņai vienmēr bijuši kaķi. Tā kā aktīvās saimnieces bieži nav mājās, satraukusies, ka kaķene skumst vientulībā. Dažkārt šķitis, ka dzīvnieks, viņu sagaidot, jau sācis runāt cilvēku valodā... Tāpēc nolēmusi pieņemt vēl vienu kaķi. Abas dāmas gan ne īpaši labi satiek, toties par garlaicību neviens nevar sūdzēties.
***

Karīna atzīst, ka nekad nav sapņojusi par lielu bagātību, bet, aizdomājoties par savu dzīvi, viņa noteikti var teikt, ka tā ir piepildīta, jo ir pats galvenais — ģimene, un simtgade nesusi vēl kādu patīkamu pārsteigumu, par ko pagaidām viņa skaļi nerunā. Nākotnei Karīnai nav īpašu sapņu, vien dzīvot saskaņā ar sevi, un tas šobrīd izdevies. Sagaidot valsts svētkus, koknesiete novēl, lai visiem viss ir labi. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Lepna, ka dzimšanas dienu svin kopā ar valsti

Kategorijas