Staburags.lv ARHĪVS

Logo

Kā sadzīvot ar galvassāpēm

Pārsla Konrāde
Laikraksta arhīvs

2018. gada 13. novembris 00:00

1
Kā sadzīvot ar galvassāpēm

Kas ir galvassāpes, kā tās iedala, kā tās atšķirt — tas lielākoties ir svarīgi ārstam speciālistam, kurš runā ar pacientu, bet mūsdienās informācija ir ierocis, ko mēs varam izmantot, lai cīnītos un lai aizsargātu sevi. “Ja mēs kaut ko zinām, esam iemācījušies, varam par sevi labāk rūpēties,” uzsver neiroloģe, neirosonoloģe Līga Mekša. “Sāpes ir aizsargmehānisms, lai es sevi pasargātu no kaut kāda bieda. Ja deg uguns pavardā un es paķeru karstu pannu, es jūtu sāpes un sevi pasargāju no apdeguma. Pie sāpēm nevar pierast, jo panna vienmēr būs karsta. Līdzīgi ir jebkurā jomā — gan ķirurģijā, gan arī galvassāpju.”
Galvenais sāpju
vadītājs — nervu
sistēma
Nervu sistēma ir kā zirnekļtīkls, kas pārvalda visu mūsu ķermeni. Nervi ļauj mums uztvert, vadīt, sajust un arī apzināties, ka esam sajutuši. “Kad satveram karstu pannu, impulss skrien pa roku līdz muguras smadzenēm, kur pārslēdzas kādā no vadīšanas ceļiem, skrien uz galvu, galvā ir dažādas sistēmas ar visādiem sarežģītiem nosaukumiem, līdz aizskrien līdz smadzeņu garozai. Smadzeņu garoza ir tā, kas ļauj mums apzināties, kas notiek. Kad esam to sapratuši, tad impulss tiek vadīts atpakaļ cauri visiem tiem sarežģītajiem nosaukumiem uz roku un mēs palaižam vaļā — sapratām, ka sajutām. Protams, mehānisms ir daudz sarežģītāks,” saka L. Mekša.
Ja ir sāpes ar neskaidru iemeslu, vajadzētu doties pie ārsta un neļaut tām kļūt par hroniskām. “Medicīnā tiek dots konkrēts laiks — trīs mēneši. Ja sāpes ir ilgākas par trīs mēnešiem, sāk darboties sāpju centralizācijas mehānismi — tās veidojas pašas no sevis. Un tad vairs parastie medikamenti nelīdz. Tas ir punkts, kad jāizmanto jau zinātne un dažādas citas iespējas, lai sāpes mazinātu,” uzsver neiroloģe. 
Galvassāpes ir sāpes, kas veidojas galvas rajonā. Tā nav tikai pati galva, bet arī kakls un plecu daļa. Tas arī simboliski ataino to, kāpēc, ja ir sāpīgi pleci, var sāpēt arī galva; ja sāp galva, var sāpēt arī pleci, pakausis un sprands. “Šeit ir ļoti svarīgs galvas smadzeņu stumbrā tāds veidojums — trijzaru nervs ar saviem kodoliem, jo trijzaru nervs dod jušanu sejā — apakšžoklī, augšžoklī un pierē, kā arī caur trijzaru nerva jušanas kodoliem tiek informācija no pakauša uz smadzenēm un arī no kakla augšējām daļām uz smadzenēm. Tātad viss, kas iziet caur vienu centriņu, dod apmēram šīs sajūtas galvas rajonā. Un, ja sāp kakls, sāpes var izstaroties uz pieri, ja sāp zobi, sāpes var izstaroties arī uz pakausi — it kā dancināt to, kas ir blakus. Protams, viss ir nedaudz sarežģītāk, nekā stāstu. Bet kopumā viss ir saistīts. Ja mēs esam ar savilktiem pleciem, beigās sāk sāpēt arī piere,” skaidro L. Mekša.
Sadala sabiedrību vairākās daļās
Sekundārās galvassāpes saistītas ar kādu citu slimību, piemēram, galva sāp, ja ir gripa vai paaugstināta temperatūra. Tās ir galvassāpes kaut kāda iemesla dēļ.
Otra galvassāpju grupa ir primārās galvassāpes, kas ir slimība un sastopamas biežāk, ir galvassāpes pašas par sevi, piemēram, migrēna, saspringuma tipa galvassāpes, paaugstināts asinsspiediens.
“Ar saspringuma tipa galvassāpēm slimo 50% populācijas visā pasaulē. Tās lielākoties ir simetriskas abās galvas pusēs, vidējas vai vieglas intensitātes, reti kad ir pulsējošas, ir mērenas, kaitinošas, vienmērīgas, biežāk vakarpusē. Maģiskais skaitlis ir 15 — ja ir vairāk nekā 15 galvassāpju dienas mēnesī, tad tās jau ir hroniskas saspringuma galvassāpes. Savukārt migrēna ir 6 līdz 72 stundas ilgas lēkmjveida galvassāpes. Tās ir vidēji stipras vai ļoti stipras, faktiski neciešamas, reizēm cilvēki nonāk ātrajā palīdzībā vai stacionārā, lai šīs stiprās galvassāpes izmeklētu. Tās ir saistītas ar sliktu dūšu, vemšanu, nepatiku uz skaņu un gaismu. Tās ir pulsējošas, briesmīgas galvassāpes, ar kurām slimo 20% populācijas kopumā. Galvassāpes ir aptuveni trešais nespēju radošais iemesls pasaulē jaunu cilvēku vidū. Katrs trešais cilvēks cieš no galvassāpēm. Tikai, vai tas ir ļoti asi vai mēreni un izturami, tas šo sabiedrību sadala vairākās daļās. Migrēna visbiežāk ir sastopama sievietēm. Galvassāpes kā slimība cilvēku pārsteidz absolūti negaidīti. Migrēna var sākties pat visskaistākajā saulainākajā kāzu dienā. Tā  savā ziņā var būt iedzimta slimība, bet nav pārliecinošu pierādījumu par gēnu, ar ko tas saistīts. Kas ir sāpju uztvere? Ja mamma regulāri visas problēmas risina, pasakot, ka sāp galva, un aizejot prom, tad arī bērns mācās to pašu. Varbūt viņam galva nesāp, bet tas ir veids, kā viņš pasaka, ka to negrib dzirdēt vai ir noguris, vai negrib to darīt,” stāsta neiroloģe.         
Faktori jānovēro
pašam
Stiprums, biežums, lokalizācija, kur sāp, kā sāp — tie ir svarīgi faktori, kas pašam jānovēro, lai  varētu izstāstīt ārstam. “Tas ir tas, kas man pastāsta, kāda veida galvassāpes ir konkrētajam cilvēkam. Sāpju intensitāti vienmēr salīdzina tas cilvēks, kurš sūdzas par sāpēm. Ārsts nevar novērtēt, cik stipri cieš cilvēks. Mēs vienmēr ticam pacientam. Nākamais ir tablešu skaits. Latvijā lielu daļu medikamentu var iegādāties bez receptēm un daļa ir stipru atkarību izraisoši. Tā ir mūsu laime, ka nevajag recepti, un nelaime, ka ļoti bieži tiek pārdozēts. Ja vidēji vairāk nekā desmit reižu (nevis tablešu) lietos medikamentu, ir iespēja attīstīties medikamentu atkarīgajām galvassāpēm — ķermenis atkal prasīs iedzert tabletīti. Un aizripo ritenis — 50 tablešu mēnesī! Kurš ķermenis to var izturēt? Sākas aknu, nieru, citu orgānu bojājumi. Tāpēc tabletes jāskaita un jāmaina no dažādām grupām. Un par to ir jārunā ar ārstu,” uzsver L. Mekša.
Arī uzturs ir svarīgs, jo galvassāpes var veicināt šokolāde, cietie sieri, rieksti, kafija, sarkanvīns, alus, citrusaugļi, garšas pastiprinātāji, piemēram, nātrija glutamāts. Pirmkārt, ārste iesaka ēst regulāri. Nav jābūt milzīgām brokastīm, bet vismaz drusku brokastis ir jāpaēd, lai neiestājas bada galvassāpes; pusdienas, launags un vakariņas arī jāēd. Otrkārt, regulāri jādzer šķidrums — 6 glāzes ūdens dienā. Ūdeni vieglāk dzert, ja tas stāv caurspīdīgā traukā uz galda, tad ķermenis grib padzerties. Treškārt — regulāras fiziskās aktivitātes. Tas nav darbs dārzā, bet plānota fiziskā slodze, kad nogurst un aizelšas, piemēram, aktīvas pastaigas, bet nedrīkst būt monotons darbs, kur saspringst kādas īpašas muskuļu grupas. Regulāras fiziskās aktivitātes palielina dabīgā laimes hormona serotonīna rašanos smadzenēs, kurš savukārt paaugstina sāpju slieksni.
Lai kopumā mazinātu galvassāpes, ieteicams lietot magniju (īpaši magnija citrātu), koenzīmu Q10, riboflavīnu jeb B2 vit­amīnu (Latvijā nevar nopirkt atsevišķi, tāpēc jāpasūta izgatavot aptiekā). Ieteicams pildīt sāpju dienasgrāmatu, kā arī izvairīties no pārlieku daudziem elektriskajiem stimuliem, piemēram, televizors, mirgojošās lampiņas, telefoni, planšetes utt. Vajag analizēt sevi, kur esmu tajā ritenī un kā jūtos, jo mūsu sajūtas dod fonu sāpēm.
“Mūsdienās daudzas slimības mēģina izskaidrot ar ēšanas paradumiem un zarnu veselību. Dažas lietas var noteikt arī analīzēs. Svarīga ir miega higiēna, jāievēro regulārs miega stundu skaits arī brīvdienās, lai nepārgulētu stundas. Arī bezmiegs var radīt galvassāpes. Ar miegu ir interesanti tas, ka ar medikamentiem nevar sasniegt visas miega fāzes un tas ir virspusējs miegs, tāpēc cilvēks nevar atpūsties. Medikamentus var lietot tikai īslaicīgi. Sievietēm ar gadiem galvassāpes samazinās, jo samazinās hormonālā aktivitāte,” saka neiroloģe. ◆
Kategorijas

Kategorijas