Izdota grāmata ar trimdas neretiešu dzeju

2018. gada 13. novembris 00:00

239

Izdota grāmata ar trimdas neretiešu dzeju

Neretas pagastā, Jāņa Jaunsudrabiņa muzejā “Riekstiņos”, noslēdzās fotokonkurss “Mana Nereta, Latvijas simtgadi gaidot”. Konkursa labākos darbus iekļāva dzejas izlasē — grāmatā “Mēs visi mazas Latvijas esam”, kurā apkopoti novadnieku trimdinieku Zentas Liepas, Veltas Tomas, Jāņa Jaunsudrabiņa, Jāņa Veseļa 100 dzejoļi. Muzejā startu deva arī ceļojošajai izstādei “100 latviešu rakstainie cimdi”.

Pirmais Latvijā cilvēka vārdu pārvērš latvju zīmēs
Muzeja “Riekstiņi” vadītāja Ilze Līduma, atklājot pasākumu un uzrunājot sanākušos, teica, ka fotokonkurss, grāmatas atvēršana un cimdu izstāde ir viens otru papildinoši notikumi un vienojošie motīvi tiem — Latvijas simtgades svinības un Neretas 720. jubileja. Pateicība izskanēja tiem 20 Neretas puses iedzīvotājiem, kuri izstādes vajadzībām no savas pūralādes izņēma un uzticēja arī vienu otru relikviju — pirms daudziem gadiem vecvecāku, tuvinieku, mīļu cilvēku adītus cimdus. Šī ir ceļojošā izstāde, un no “Riekstiņiem” tā jau nonākusi Neretas novadpētniecības muzejā, kur būs skatāma līdz trešdienai, bet vēlāk — Neretas kultūras namā.
“Brīnišķīgi, ka arī tehnoloģiju gadsimtā varam priecāties un novērtēt cimdu rakstus,” teica Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Egija Apiņa. “Varam apbrīnot cimdu darinātāju krāsu izjūtu, vēlmi dalīties skaistumā un viņu pacietību, izadot tik sarežģītus rakstus.”
Savs stāsts par cimdu rakstiem bija arī Neretas pagasta pārvaldes vadītājam Jurim Zālītim. Viņš atcerējās ārstu un skolotāju neretieti Ati Blumbergu, kas bija pirmais datorprasmes apguvušais šejienietis. Jau trešo gadu viņa nav starp mums, bet tieši Atis Blumbergs savulaik bija pirmais Latvijā, kas izstrādāja datorprogrammu cilvēka vārda un uzvārda sasaistīšanai ar latvju zīmēm.
Uz cimdu rakstiem — spēka zīmēm — norādīja arī Ilze Līduma. Viņa stāsta, ka daļa cimdu adīti nesen, turpretī citi — ļoti sen. Piemēram, Jāņa Jaunsudrabiņa mātes Ievas — 20. gados, bet to kopija, kas skatāma arī Neretā — 80. gadu beigās. Līdzās šiem cimdiem Lates Zeltiņas jeb Dzirenieku Lates no “Baltās grāmatas” cimdu kopijas. Citi dūraiņi tapuši 50. — 60. gados, kā arī šogad. Šie cilvēki ar Neretas pusei raksturīgajām krāsām savos darbos ietvēruši visu Latvijas mūžu.
“Mazas Latvijas esam”
Stāstot par fotokonkursu “Mana Nereta, Latvijas simtgadi gaidot”, skolotāja Egija Apiņa teica, ka Jānis Jaunsudrabiņš bija ne tikai rakstnieks un gleznotājs, bet arī fotogrāfs. Tāpēc vispārēju atzinību guva ideja par labāko fotogrāfiju iekļaušanu šajā dzejoļu izlasē. Skolotāja arī teic, ka pēc konkursa darbs Neretas vēstures apkopošanā neapstājas. Vidusskolas jaunieši šobrīd piedalās projektā, vācot materiālus par neretiešiem, kuri mūsdienās reiz devušies pasaulē, bet vēlāk atgriezušies dzimtajā pusē.
Atverot dzejas izlasi, Ilze Līduma stāstīja par tajā apkopoto darbu autoriem, kuri tajos pauduši Latvijas mīlestību, apdziedājuši tās skaistumu un izteikuši nerimtīgās ilgas pēc dzimtenes un sāpes, par vietām, kas palikušas vien atmiņās. No četriem autoriem mazāk zināma ir Zenta Liepa. Neretas dzirnavnieka Krajevska meita, dzimusi 1912. gadā Lietuvā, bet 20. gados ģimene pārcēlās uz Latviju. Zenta mācījās Ķesteru skolā Neretā, bet 1944. gadā, tāpat kā pārējie trimdinieki, atstāja Latviju. Trimdā viņa izdeva desmit dzejoļu krājumus. Jaunizdotajā grāmatiņā iekļauti 20 viņas pirmie darbi. Viņas dzejoļa rindas izmantotas arī grāmatas nosaukumā — “Mēs visi/Mazas Latvijas esam — / Caur nakti/ Drebošās rokās/ Cerību dzirksteles/ Nesam”. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Izdota grāmata ar trimdas neretiešu dzeju

Kategorijas